Krievijas ekonomika sabrūk – milzīga nozare uz bankrota sliekšņa 0
Krievijas infrastruktūras nozarē strādājošie uzņēmumi atrodas uz bankrota viļņa robežas, kas liecina par dziļām problēmām valsts ekonomikā.
Krievija saskaras ar jaunu satraucošu ekonomiskās degradācijas signālu – lielākie infrastruktūras būvniecības uzņēmumi ir viena soļa attālumā no maksātnespējas. Par to paziņoja holdinga “Nacproektstroj” vadītājs Aleksejs Krapivins intervijā “RBK”, uzsverot, ka pie pašreizējās Krievijas Centrālās bankas noteiktās procentu likmes nozare vairs nespēj pildīt savas parādsaistības, vēsta ārvalstu medijs.
“Šodien pilnīgi visi uzņēmumi izjūt dārgas naudas nomācošo ietekmi,” viņš atzina. Pēc viņa teiktā, daudzi bija ņēmuši aizdevumus, cerot uz lieliem valsts pasūtījumiem un normālu investīciju vidi, taču tagad ir nonākuši slazdā: maksāt aizdevumus ir kļuvis neiespējami, bet jauni līgumi gandrīz netiek slēgti. Īpaši smagi cietusi ceļu būvniecība. Šajā segmentā peļņas norma ir tikai 2–3%, kas padara jebkādu būvniecību ekonomiski bezjēdzīgu. “Ja aprēķina atmaksāšanās laiku, neņemot vērā netiešos efektus, tad būvēt vispār nav izdevīgi. Ir izdevīgāk vienkārši ielikt naudu depozītā,” Krapivins skumji secina.
Iekārtas stāv dīkstāvē, būvniecības tirgus ir miris
Ceļu būvniecības tehnikas pārdošanas apjoms jau ir sabrucis: mīnus 36% 2025. gada pirmajā ceturksnī. Tas ir tiešs rādītājs, ka būvniecības apjomi strauji krītas un uzņēmumi ātri pārtrauc darbību. Valsts finansējums tiek vai nu samazināts, vai atlikts uz nenoteiktu laiku. Pat esošie līgumi par kapitālo remontu un rekonstrukciju tiek bremzēti avansu un skaidra plāna trūkuma dēļ.
Nozare paniski pieprasa glābšanu no Kremļa: subsīdijas, avansa maksājumus, “apstiprinātas algas” un skaidru projektu plānu nākamajiem gadiem. Bez tā bankrotu vilnis kļūs neizbēgams līdz gada beigām.
Krievija dodas nekurienē
Šī situācija atklāj Putina ekonomikas pamatproblēmu: arvien vairāk nozaru vai nu sabrūk iekšējo krīžu dēļ, vai kļūst pilnībā atkarīgas no valsts. Infrastruktūra nav tikai ceļi un tilti – tie ir ekonomikas asinsvadi. Kad tie sarūk, sākas paralīze. Tas ir īpaši sāpīgi karojošai Krievijai. Tā vietā, lai veiktu modernizāciju iekšzemē, Kremlis lej miljardus karam, bet aizmugurē paliek pūstoši būvlaukumi, pamestas ekskavatoru rindas un uzņēmumi, kurus vienkāršāk ir likvidēt, nevis atjaunot, atzīst eksperti.
