Eiropas Tautas partija: Putins pagājušajā naktī nogalināja Minskas vienošanos 31
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā naktī nogalināja Minskas vienošanos, šādu nostāju aģentūrai LETA telefonsarunā pauda Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers, kurš patlaban atrodas Viļņā, Lietuvā, lai paustu solidaritāti Ukrainai un prasītu stingru Eiropas Savienības (ES) atbildes reakciju Maskavai.
Vēbers norādīja, ka Putina lēmums atzīt pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”, mainījušas lietu kārtību visā ES. Pēc ETP frakcijas vadītāja paustā, līdz pirmdienas nakts lēmumiem Krievija vienmēr uzstāja, ka Donbasā ir tika separātisti, kas cīnās par savu neatkarību, tomēr vakar Maskava parādīja savu patieso seju.
“Krievijas lēmums ir oficiāls starptautisko likumu pārkāpums. Tāpat Maskava nav respektējusi Minskas vienošanos, kā arī izrādījusi klaju necieņu pret Ukrainas suverenitāti un neatkarību. Tas maina situāciju visiem eiropiešiem. Šodien mēs mostamies jaunā Eiropas realitātē, jaunā pasaulē, kur mums blakām ir kaimiņš, kas ir gatavs pārkāpt starptautiskos likumus,” sacīja Vēbers.
ETP frakcijas vadītājs norādīja, ka Baltijas valstis labi saprot, ko nozīmē Krievijas rīcība, tomēr tā nav citās ES dalībvalstīs. Tāpēc ETP vēstījums pārējai Eiropai ir aicinājums mosties. Vēbera ieskatā, ir jāmostas gan Vācijai, gan Spānijai, gan Francijai, jo šajā situācijā, lai pasargātu Eiropas brīvības un vērtības, var palīdzēt spēks un vienotība.
Runājot par iespējamiem tālākiem Putina soļiem, Vēbers norādīja, ka Krievija grib pārņemt savā kontrolē Donbasu un Luhansku un iekļaut jaunajā Krievijas “impērijā”. ETP frakcijas vadītājs akcentēja, ka Maskavai tas ir izdevies, jo jaunajā Krievijas “impērijā” jau ir integrēta Baltkrievija.
“Putins ir spēris nākamos soļus. Neviens īsti nezina, ko domā Krievijas prezidents, tomēr pastāv bažas, ka Putins neapstāsies. Ja savā rīcībā viņš būs veiksmīgs, Putins dosies tālāk un tas viss turpināsies. Mums ir jāsaprot, ka šeit nav runa nedz par NATO, nedz par kādām drošības interesēm. Krieviju biedrē demokrātiska un brīva Ukraina. Mums tas ir jāsaprot, citādāk mēs esam ievainojami un vāji,” sacīja Vēbers.
Jautāts, vai ES nebūtu jānosaka sankcijas pret Krieviju pēc iespējas ātrāk, ETP frakcijas vadītājs atzīmēja, ka pirmais solis, lai iedarbinātu sankciju režīmu, patlaban jau ir sperts – Briselē par šo diskutē ES dalībvalstu vēstnieki. Vēbera ieskatā, tā ir laba zīme, kas parāda, ka ES ir gatava rīkoties. Viņš norādīja, ka ETP nekritizē patlaban noritošo darbu, jo tas ir tikai sākums, vienlaikus akcentējot, ka nepieciešams darīt vairāk.
Runājot par sankcijām, kas būtu nosakāmas pret Krieviju, Vēbers izgaismoja trīs iespējamos sektorus. Pirmā no tām ir enerģētikas nozare. Ja notiks militāra eskalācija, nevar pieļaut, ka “Nord Stream 2” sāk darboties, uzsvēra ETP frakcijas vadītājs. Otrā nozare, pret kuru varētu vērst sankcijas, ir finanšu sektors, proti, Krievijas bankas ir jāizslēdz no darbības Rietumu finanšu tirgos. Savukārt trešā nozare ir saistīta ar augstajām tehnoloģijām.
“Pret Krieviju noteiktajām sankcijām būs ietekme arī uz Krievijas sabiedrību. Tā ir skumjā realitāte, bet mums nav alternatīvu. Skaidrs, ka no NATO puses nekādas militāras aktivitātes nenotiks. Vienīgā iespēja dod pretreakciju un pieprasīt atbildēt par starptautisko tiesību pārkāpumiem ir ekonomisko sankciju iedarbināšana. Ja sankcijas būtu mērķētas arī pret “”oligarhu sistēmu” Krievijā, tas būtu labi, tomēr mēs nevaram izvairīties no tā, ka cietīs Krievijas sabiedrība,” teica Vēbers.
Jautāts, vai vēl pastāv iespēja, ka konflikts ar Krieviju varētu tikt atrisināts diplomātiskā ceļā, ETP frakcijas vadītājs uzsvēra, ka diplomātija ir pirmajā vietā un ES vienmēr ir iestājusies par konfliktu atrisināšanu miermīlīgā ceļā. Viņš atzīmēja, ka Otrais pasaules karš ES ir mācījis, ka ir jābūt saliedētiem un jāmēģina atrast kompromisi, neskatoties uz atšķirīgajām interesēm.
“Patlaban mēs esam spiesti piekopt tādu politiku kā senāk, kur runa ir par militāru aktivitāti un baiļu sēšanu cilvēkos. Diplomātija vienmēr ir pirmajā vietā, bet pagājušajā naktī diplomātija zaudēja. Mums ir jāizmanto citi līdzekļi un pirmais sankciju raunds pret Krieviju ir apsveicams. Mums ir jāiedarbina sankcijas pret Krieviju un Putinu,” uzsvēra Vēbers.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas prezidents pirmdien parakstīja par dekrētus divu pašpasludināto veidojumu atzīšanu okupētajā Donbasā. Līgumi, kas noslēgti starp šīm kvazirepublikām un Krieviju, paredz militārās palīdzības sniegšanu.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki “uzturētu mieru” Donbasa pašpasludinātājos veidojumos. Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
