Nacionālo bruņoto spēku (NBS) jauno karavīru izlaidums un zvērestu došanas pasākums NBS Ādažu bāzē.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) jauno karavīru izlaidums un zvērestu došanas pasākums NBS Ādažu bāzē.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Eksperts norāda uz būtiskām nepilnībām saistībā ar aizsardzības mācības ieviešanu skolās: “Neredzu nekādu racionālu iemeslu mācīt skolēniem prasmes vāju iemaņu līmenī” 44

LA.LV redakcijā saņēmām aktuālu un interesantu rakstu ar pārdomām par Valsts Aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu valsts vidējās izglītības iestādēs. Ziņu atsūtīja Agris Purviņš – bijušais Zemessardzes štāba vecākais virsnieks, bijušais NBS Apvienotā štāba vecākais virsnieks, kurš šobrīd ir atvaļinājies no armijas, bet turpina dienestu kā zemessargs. Turpinājumā publicējam viņa pārdomas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Ķīnieši ir sašutuši, jo Putina sabiedrotais sola “pakļaut” Krievijas kaimiņus
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
Lasīt citas ziņas

“Vēlos vērst jūsu uzmanību uz nopietnām nepilnībā saistībā ar Valsts Aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu valsts vidējās izglītības iestādēs.

Sākotnējais VAM ieviešana tika deklarēta kā inovatīva alternatīva Obligātajam militārajam dienestam (OMD). Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs 2017.gadā šādi pamatoja VAM ieviešanas nepieciešamību skolās: “Valsts
aizsardzības mācības ieviešana kā obligāta prasība būs valdības un koalīcijas izšķiršanās jautājums, jo tam nepieciešams arī papildu finansējums”. Tālāk skaidri norādīdams, ka politiskā izšķiršanās notiek starp VAM un OMD: “Ja gribam uzbūvēt modernu valsti, tad otra alternatīva ir obligātais militārais dienests. Galu galā ir nepieciešama totāla valsts aizsardzība, lai potenciālais
ienaidnieks iebrukuma gadījumā ciestu milzīgus zaudējumus”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt: ”Ja kāds liks šķēršļus valsts aizsardzības mācības ieviešanai skolās, viņiem ir jāapzinās, ka vienīgā alternatīva ir
obligātais dienests visiem – gan sievietēm, gan vīriešiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” savulaik pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Tikmēr AM Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) direktors Aivis Mirbahs, piedaloties Aizsadzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, arī norādīja, ka VAM ir alternatīva OMD: “Ja politiķi izvēlas variantu par obligāto priekšmetu, tad šis būtu daudzas reizes izdevīgāks modelis nekā OMD, līdz ar to atkristu diskusija par OMD atjaunošanu. “Šāds modelis izpilda OMD mērķi ar daudz mazāku finansējumu.”

Starpkaru Latvijas armijā stipri līdzīga apmācība, kura saucās “Priekšmilitārā sagatavošana Latvijā” tika ieviesta ar mērķi saīsināt OMD no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem.

Priekšmilitārā sagatavošana tika noteikta ar likumu pamatojoties uz vispārīgā karaklausības likuma 3.pantu, kurā tika noteikts “ka visi Latvijas vīriešu kārtas pilsoņi, kas atrodas valsts, sabiedriskās vai privātās mācības iestādēs, pakļauti militārai audzināšanai un apmācībai.

(..(Pamatojoties uz karaklausības likuma 3. pantu, Ministru kabinets 1926. gadā izdeva sīkākus noteikumus par militāro audzināšanu un apmācību valsts, sabiedriskās un privātās mācības iestādēs. (..) Pamatojoties uz 1937. g. noteikumiem, Armijas štāba Apmācības daļa saziņā ar Skolu departamentu bija izstrādājusi instrukciju un programmas militārai audzināšanai un militārai apmācībai pamatskolās, arodskolās, ģimnāzijās un līdzīgās mācības iestādēs. (..) Instrukcijā arī bija norādīts, ka galvenais militārās audzināšanas un apmācības uzdevums vidējās un zemākās mācības iestādēs nav audzēkņu sagatavošana par cīnītājiem ar ieročiem, t. i. militārā apmācība, bet gan militārā audzināšana.”

Reklāma
Reklāma

VAM salīdzinot ar priekšmilitāro ir saskatāmas vairākas būtiskas atšķirības un nepilnības:

1. VAM tika radīta, kā alternatīva obligātajam dienestam ar mērķi uz militāro prasmju rēķina ekonomēt valsts resursus. Tomēr realitāte ekonomika nesanāca, jo mums tagad ir gan VAM, gan VAD, ko var uzskatīt par nepārdomātu resursu izšķērdēšanu. Savukārt
priekšmilitārā apmācība tika ieviesta ar mērķi samazināt vispārējo obligātā dienesta ilgumu vīriešiem.

2. VAM programmas definētais mērķis ir: “Veicināt izglītojamo interesi par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, militāro specialitāšu daudzveidību, pilnveidot pašvērtējumu un nostiprināt pilsonisko apziņu.” Savukārt kā uzdevumi minēti: “Veidot izpratni par valsts aizsardzību un dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos; Pilnveidot zināšanas un prasmes, kas dod iespēju turpināt izglītību un veidot karjeru valsts aizsardzībā; Attīstīt patriotismu, pilsonisko apziņu, biedriskumu, drošsirdību un fiziskās spējas”. Tā vairāk atgādina politisko partiju priekšvēlēšanu programmu labās gribas vēlējumus, un nekas neliecina, ka
tā būtu orientēta uz kāda konkrēta mērķa sasniegšanu valsts drošības kontekstā.

3. Uzskatu, ka šos VAM programmas mērķus un uzdevumus var realizēt Izglītības ministrija, integrējot tos vēstures, sociālo zinību un sporta nodarbībās. Aizsardzības ministrijai vajadzētu gatavot karavīrus NBS bāzēs, nevis skolās.

4. VAM saturā vienīgās izteikti militārās prasmes ir lauku kaujas iemaņas. Tās ir vienas no kareivja pamatprasmēm, kuras tiek drillētas (neskaitāmas reizes atkārtotas) kareivju sagatavošanas programmās, kurām kareivju sagatavošanā tiek atvēlēts liels laiks. Neredzu nekādu racionālu iemeslu mācīt skolēniem šādas prasmes vāju iemaņu līmenī. Savukārt mācību satura iekļautā ieroču un tūrisma apgūšana ir jāattiecina uz interešu izglītību! Vairumam skolu nemaz nav materiāli tehniskās bāzes, lai varētu mācīt šādas prasmes.

5. VAM tiek pakļauti visi jaunieši, neatkarīgi no dzimuma. Tomēr labi, ja 5% no viņiem tiks iesaistīti armijā. Līdzšinējā statistika neliecina, ka meiteņu velme brīvprātīgi pieteikties Valts aizsardzības dienestā nebūs lielāka par pāris procentiem. Līdz ar to resursi tiek nelietderīgi izlietoti, jo 95% VAM apguvušiem iegūtās prasmes un zināšanas ātri pazudīs, jo tās netiks nostiprinātas militārajā dienestā. To var uzskatīt kā stipri nepamatotu līdzekļu un resursu izšķērdēšanu!

6. Nav saprotams, kā tiks izmantoti valsts aizsardzībai to jauniešu (apmēram 95%) prasmes un zināšanas, kurus netiks iesaistīti militārajā dienestā. VAM iegūtas prasmes ir absolūti nepietiekamas, lai viņi varētu pildīt kareivju uzdevumus kara laikā, neciešot lielus zaudējumus kaujas laukā!

7. VAD kareivju apmācības programma nav publiski pieejama AM mājas lapā, bet esmu pārliecināts no savas ilgstošās militārās pieredzes, ka tās prasmes un zināšanas, kuras apgūst skolēni VAM ir iekļautas jaunkareivja apmācībā un dienesta laiks ir pietiekošs, lai jaunkareivji šīs prasmes kvalitatīvi apgūtu VAD arī bez VAM mācīšanas skolā.

8. VAM praktiski dublē interešu izglītības “Jaunsardzes” mācību programmu. Tas radīs lielu diferenciāciju VAM stundās starp jauniešiem, kuri ir jau apguvuši VAM pamatskolā esot Jaunsardzē un tiem, kuri tikai sāks apgūt VAM zināšanas un prasmes no sākuma.

9. Acīmredzami nav notikusi nopietna analīze, kā šīs militārās apmācības Jaunsardzē, VAM, VAD, Zemessardzē un Profesionālā dienestā savstarpēji papildinās viena otru, kur tās dublēs vienu otru, radot neracionālu resursu patēriņu.

10. AM Jaunsardzes mērķos ir norādīts “Veicināt bērnu un jauniešu pilsonisko apziņu bērnu patriotismu”, savukārt VAM mērķos “attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību un veicināt skolēnu interesi par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos”.

Ja mērķis nav konkrēts, izmērāms/saskaitāms, orientēts uz rezultātu, tad mērķis kļūst par nebeidzamu procesu, kuru rezultātu nav iespējams novērtēt. Tomēr, ja AM Jaunsardzes centrs katru gadu “pilsoniskās apziņas un patriotisma” audzināšanai patērē no 10 -13 milj. eiro, tad ir vairāk kā dīvaini, ka NBS komandierim jāžēlojas, ka viņš nespēj rekrutēt nepieciešamos 1000 brīvprātīgos patriotus: “Līdz šim trešajam VAD iesaukumam brīvprātīgi pieteikušies aptuveni 170 brīvprātīgie, no kuriem daļa jau izgājusi nepieciešamās medicīniskās pārbaudes un ir gatava sākt dienestu nākamgad jūlijā, stāstīja Kalniņš. Ņemot vērā līdz šim pieteikušos, NBS komandieris norādīja, ka līdz 1. decembrim vajadzētu vismaz 1000 cilvēku, lai varētu atlasīt vismaz
pusi, jo tāds esot atbiruma īpatsvars.”

11. VAM ir saskatāma darba diskriminācija. No VAM skolotāja tiek prasīts, ka viņam ir jābūt arī interešu izglītības pulciņa (jaunsargu) vadītājam. Šādas prasības netiek izvirzītas ne pret vienu citu priekšmetu skolotāju. Sporta skolotājam, lai vadītu sporta stundas skolā nav prasību būt par hokeja, basketbola vai kāda cita sporta veida treneri. Tāpat arī ķīmija vai bioloģijas skolotājam nav jāvada dabas pulciņi. Piemēram, es esmu vēstures un sociālo zinību skolotājs, atvaļināts virsnieks ar 35 gadu stāžu armijā, ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs, bet es nedrīkstu būt par VAM skolotāju, jo nevēlos būt
jaunsargu pulciņu vadītājs. Tai pat laikā AM meklē VAM skolotājus.

Aicinu rūpīgi izvērtēt pašreizējo VAM ieviešanu nepieciešamību skolās un AM iesaistīšanu skolēnu audzināšanas un mācību procesā. Katrai ministrijai ir jāpilda savi uzdevumi! Ierosinu papildināt sociālo zinību mācību programmu ar stundām, kurās skolēni tiek apmācīti rīkoties dažādu krīžu gadījumos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.