Pasaulē
Eiropa

Fon der Leiena: Neviena dalībvalsts neatrisinās Covid-19 krīzi viena0


EP plenārsēdē pirmo reizi izmantos balsošanas procedūra pa e-pastu, tā ļaujot balsojumos piedalīties arī deputātiem, kuri nevarēs piedalīties sēdē klātienē.
EP plenārsēdē pirmo reizi izmantos balsošanas procedūra pa e-pastu, tā ļaujot balsojumos piedalīties arī deputātiem, kuri nevarēs piedalīties sēdē klātienē.
FOTO: AFP/LETA/Scanpix

Mūsu loma kā politiķiem ir parādīt, ka uzticība, vienotība un līderība ir mūsu rokās, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus ārkārtas plenārsēdē, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Tāpat viņa norādīja, ka atbildība gulstas uz visu pleciem, jo neviena dalībvalsts nevar atrisināt Covid-19 krīzi viena pati. Fon der Leiena norādīja, ka aizvadītājās nedēļās gūtās mācības ir sāpīgas, jo brīdī,

kad Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzēja vienai otrai palīdzēt,
daudzas valstis sākotnēji esot domājušas tikai par sevi.

Tad, kad Eiropai bija vajadzīgs kopības gars, ne visi piebiedrojās.

“Kad Eiropai vajadzēja pierādīt, ka neesam savienība, kas sadarbojas tikai labos laikos, daudzi atteicās šajos sliktajos laika apstākļos iedot lietussargus citiem,” sacīja fon der Leiena.

EK prezidente norādīja uz daudzajām nekoordinētajām darbībām, kas pagājušo nedēļu laikā lika pieņemt ārkārtas pasākumus, lai darbības koordinētu un darītu to saliedēti.

“Kopš šī brīža situācija ir sākusi uzlaboties. Dalībvalstis pamazām sāk palīdzēt viena otrai, un līdz ar to palīdz arī pašas sev,” akcentēja fon der Leiena.

Uzrunas laikā fon der Leiena pateicās visiem, kas ir iesaistīti Covid-19 ierobežošanā un tiem, kas turpina strādāt krīzes apstākļos. Runājot par mediķiem, fon der Leiena uzsvēra, ka viņiem ir vajadzīgs labākais aprīkojums, iekārtas un uzkrājumi. Viņa norādīja, ka nav pieļaujami, ka mediķiem vajadzīgais iestrēgst uz robežām un nevar nonākt galamērķī.

“Tāpēc mums vajadzētu darīt visu, lai atrisinātu bloķējoša veida situācijas un blokādes novērstu,” sacīja EK prezidente.

Viņa pastāstīja, ka patlaban notiek darbs, lai, piemēram, dažāda veida laboratorijas ekipējumu un ventilatorus apkopotu. Fon der Leiena norādīja uz vairākiem ES dalībvalstu iepirkumiem, kas attiecas uz dažādām medicīnas precēm un aprīkojumiem.

“Šim pievienojās 25 dalībvalstis. Kopš otrdienas mēs zinām, kādas ir prasības, vajadzības un varam piedāvāt piegādi no ražotājiem.

Pirmās piegādes notiks jau turpmākajās nedēļās,”

pavēstīja EK prezidente.

Uzrunā EP deputātiem fon der Leiena uzsvēra, ka nav ES rīcībā spēcīgāka instrumenta par vienoto tirgu. Koordinētu ES reakciju var izveidot tikai tad, ja iekšējais tirgus un Šengenas zona strādā tā, kā tai vajadzētu darboties.

Viņa sacīja, ka krīzi nevar atrisināt uzliekot robežas, noliekot barjeras starp dalībvalstīm, bet tieši tas, viņasprāt, ir noticis. Tāds bijis daudzu ES dalībvalstu pirmais reflekss, tomēr fon der Leiena šo soli nodēvēja par neloģisku, jo neviena dalībvalsts pati par sevi nevar nodrošināt ar pietiekamu daudzumu medicīniskā aprīkojuma.

“Tāpēc brīva preču un pakalpojumu kustība ir viens no spēcīgākajiem un jāsaka, arī vienīgais instruments, kas ir mūsu rīcībā, lai pārliecinātos, ka piegādes notiek un aprīkojums nonāk tur, kur tas vajadzīgs visvairāk,” skaidroja EK prezidente.

Viņa norādīja uz neloģisko rīcību, kad valstis vienpusēji pieņēma lēmumu apturēt eksportu uz iekšējo tirgu, proti, uz citām ES valstīm. EK iejaucās tajā brīdī, kad valstis apturēja eksportu un aizsardzības aprīkojuma piegādi uz Itāliju.

Tāpēc

EK nāca klajā ar vadlīnijām attiecībā uz robežām, lai preces un pakalpojumi būtu brīvi pieejami.

“Tāpēc mēs aicinām nodrošināt “zaļās joslas” preču transportam, lai pārliecinātos, ka robežu šķērsošana neprasa vairāk par 15 minūtēm,” norādīja fon der Leiena.

Viņa pauda cerību, ka drīz pienāks diena pēc Covid-19 krīzes un ES institūciju pienākums ir pārliecināties, ka arī šajā dienā un turpmāk ES var palīdzēt tiem, kam tā ir nepieciešama, sacīja fon der Leiena.

Tāpat viņa uzsvēra, ka būtiska ir pieņemtā iniciatīva par 37 miljardu eiro pieejamību ES dalībvalstīm Covid-19 radītās krīzes risināšanai. Ne mazāk būtiska ir atļauja valdībām piedāvāt glābšanas riņķi saviem uzņēmumiem, kā arī aktivizējuši izņēmumu klauzulu izaugsmes paktā, kas nozīmē, ka dalībvalstis var izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus, lai atbalstītu darba ņēmējus, bezdarbniekus, uzņēmumus un atbalstītu iedzīvotājos šajos grūtajos laikos, sacīja EK prezidente.

Savā runā viņa minēja, ka tieši šādu Eiropu atcerēsies cilvēki – Eiropa, kas strādā ātri situācija, kad šķietami apstājusies visa pasaule.

“Tā ir Eiropa, kas ir klāt tad, kad cilvēkiem tā ir nepieciešama. Eiropa, kas ir iejūtīga un līdzjūtīga. Eiropa, kas ir pretoties spējīga,” teica fon der Leiena.

Viņa norādīja, ka tā ir Eiropa, par kuru sapņoja ES dibinātāji Otrā pasaules kara noslēgumā. Viņiem bija līdz sāpēm zināms, kur var novest pārmērīgs egoisms un nacionālisms, uzsvēra EK prezidente.

Fon der Leiena uzsvēra, ka šodien, ņemot vērā, neredzamo ienaidnieku, tiek apšaubītas un pārbaudītas ES pamatvērtības, tāpēc dalībvalstīm ir jāspēj paļauties vienai uz otru.

“Mums ir savstarpēji jāpalīdz pārvarēt šo krīzi. Visupirms mums ir jāglābj cilvēku dzīvība, veselība, bet pienāks tā diena, kad varēsim skatīties uz priekšu un kopīgi iet tālāk,” sacīja EK prezidente.

Viņasprāt, tad varēs secināt un pieņemt lēmumus, kādu ES mēs vēlamies turpmāk redzēt. Fon der Leiena uzsvēra, ka to darot, nevajadzētu ielaisties debatēs, vai Eiropa vajadzētu būt lielākai, vai mazākai.

“Tā vietā mums vajadzētu vairāk koncentrēties uz to, kā šo situāciju varam izmantot, lai sagatavotos nākamajai krīzei,” norādīja EK prezidente.

Tāpat viņa norādīja, ka patlaban

ES ir krustcelēs, vai vīruss beidzot valstis galīgi sašķels trūcīgajos un bagātajos, tajos, kuriem ir daudz un tajos, kuriem nav nekā, jeb tomēr Eiropa paliks spēcīgs kontinents,

kas šai pasaulei ir jāuztver nopietni.

Savu uzrunu viņa beidza citējot arī pirmā Vācijas federālā kanclera Konrāda Adenauera vārdus: “Vēsture ir summa no tām lietām, no kurām varēja izvairīties! Paveiksim kopā pareizās lietas ar vienu lielu, nevis 27 mazām sirdīm. Lai dzīvo Eiropa!”.

LETA jau vēstīja, ka EP skata jautājumu par 37 miljardu eiro pieejamību ES dalībvalstīm Covid-19 radītās krīzes risināšanai.

EP plenārsēdē pirmo reizi izmantos balsošanas procedūra pa e-pastu, tā ļaujot balsojumos piedalīties arī deputātiem, kuri nevarēs piedalīties sēdē klātienē.

Ārkārtas plenārsēdes debatēs Eiropas Parlamenta deputāti aicina uz ES vienotību

Debatēs pirms balsojuma par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto pirmo pasākumu kopumu, lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvi un koordinēti cīnīties pret pandēmiju, deputāti aicināja ES dalībvalstis sadarboties un saglabāt atvērtas iekšējās robežas, lai būtu iespējams piegādāt medicīnisko aprīkojumu un preces, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Atklājot debates, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli atkārtoti uzsvēra, ka EP nepārtrauc savu darbību pandēmijas dēļ. Viņš uzsvēra, ka tikai šādi EP var kalpot iedzīvotājiem, savām sabiedrībām un veselības aprūpes darbiniekiem, kuri “mums uzupurējas Eiropas slimnīcu palātās”.

“Parlaments turpinās pildīt savus demokrātiskos uzdevumus,” uzsvēra Sasoli.

Deputāts Estebans Gonzaless Ponss (Eiropas Tautas partijas grupa) sacīja, ka vajadzīga ir tāda Eiropa, kas ik vakaru iznāk uz saviem balkoniem, lai aplaudētu veselības aprūpes darbiniekiem.

Viņš piekrita EK priekšsēdētājas teiktajam un aicināja novirzīt resursus veselības aprūpei vietējā līmenī un garantēt brīvu medicīnas aprīkojuma un preču apriti. Tāpat viņš aicināja arī saglabāt politiskās sistēmas, veikt ieguldījumus pētniecībā, kā arī solidaritāti starp Eiropas līderiem, kuru “Eiropas gars pašlaik pieklibo”.

“Šodienas lēmumi ir tikai pirmais solis,” sacīja Havjers Moreno Sančezs (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa), uzsverot nepieciešamību ierosināt arī tādus pasākumus, kas līdzinās ES Māršala plānam, tos finansējot ar jaunu kopējo Eiropas parāda instrumentu un Eiropas bezdarba fondu, lai palīdzētu mazināt Covid-19 krīzes ekonomiskās un sociālās sekas.

EP deputāts Dominiks Rikē (“Renew Europe” grupa) sacīja, ja Eiropa nozīmē ekonomisko un monetāro solidaritāti, solidaritāte veselības jomā ir vēl svarīgāka. Viņš atbalstīja pasākumus tukšo lidojumu pārtraukšanai, un sacīja, ka labi organizētas piegādes ķēdes var palīdzēt stabilizēt Eiropu un apkarot slimības.

“Es vēlos, lai attiecībā uz Eiropu un tās iedzīvotājiem būtu patiess teiciens “tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus,” viņš noslēdza.

Deputāts Nikolā Bī (Identitātes un demokrātijas grupa) kritizēja ES reakciju, norādot, ka EK pakļauj eiropiešus riskam, bet ES nespēj pat koordinēt dalībvalstu pasākumus. “Covid-19 krīze ir nagla, iespējams, pēdējā, šīs nespējīgās birokrātijas zārkā,” viņš teica.

EP deputāte Ska Kellere (Zaļo un Eiropas Brīvo apvienības grupa) aicināja sniegt palīdzību arī Rietumbalkāniem. Viņa uzsvēra, ka “zaļie” prasa sniegt finansiālu palīdzību cilvēkiem, kuri zaudējuši ienākumus. Savukārt izmantojot “koronavīrusa obligācijas”, tiks nodrošināta ES dalībvalstu stabilitāte.

Ievērojot stingrus piesardzības pasākumus, vadošie EP deputāti no visām politiskajām grupām ceturtdien pulcējās īpašā sesijā Briseles plenārsēžu zālē, kamēr citi debatēm sekoja līdzi no mājām.

Izmantojot īpašu procedūru, visi EP deputāti varēja balsot attālināti. Pirmajā balsojumā par steidzamības procedūras apstiprināšanu piedalījās 687 EP deputāti.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānijā turpmāk Covid-19 būs iespējams noteikt 90 minūšu laikā
1 diena
LE
LETA
Pasaulē
FOTO. Berlīnē sākušies masveida protesti pret Covid-19 ierobežojumiem: ievainoti 45 policisti 3
1 diena
Uldis Šmits
Pasaulē
Eiropas ekonomiskajā atveseļošanā piemirsts par iedzīvotāju veselību
1 diena

Lasītākie

SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Dodamies uz centrāltirgu: Cik šobrīd maksā gailenes? Vai barakvikas arī var nopirkt?
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
“Viņš mani notrieca zemē, jāteniski uzsēdās virsū un ar nazi dūra kaklā!” Vīrs meitas acu priekšā dusmās smagi ievaino sievu
41 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju joprojām turpina pārmaksāt par elektrību
58 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
NBS skaidro, kā rīkoties, uz ceļa sastopot militāro kolonnu – apstāties ceļa malā vai turpināt braukt?
1 stunda
Inita Šteinberga
Praktiski
Lai kopā ar ogām vēderā nenonāk “nezināmas izcelsmes šausmas”. Kā droši saldēt ogas un dārzeņus?
1 stunda