Meklē pircējus zemei pie Botāniskā dārza 0
Kamēr publiskās apspriešanas rezultāti par apmēram simts koku izciršanu gruntsgabalos pie Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Rīgā vēl nav beigušies, tikmēr īpašnieki zemesgabalus izlikuši pārdošanā. Par abiem īpašumiem viņi prasa 1,78 miljonus eiro.
Rīgā pie Botāniskā dārza plānots izcirst apmēram 100 kokus, lai varētu uzbūvēt divas daudzdzīvokļu ēkas. 5. martā tika iesākta šīs vērienīgās ciršanas publiskā apspriešana, par ko vēstīja arī “Latvijas Avīze” (“Koki vai mājas – kas pilsētai svarīgāks?”, “LA”, 2019.11.03.).
Iecere izcirst kokus, tostarp arī simtgadīgus, lai būvētu daudzstāvu mājas, izraisīja Pārdaugavas iedzīvotāju sašutumu. 17. martā apmēram simts cilvēku sapulcējās Hāmaņa muižas parkā piketā, prasot pagarināt koku ciršanas sabiedrisko apspriešanu, kas bija paredzēta līdz 18. martam.
Arī vairākas sabiedriskās organizācijas publiski pauda nosodījumu koku izciršanas iecerei. Jau divarpus gadus biedrība “Aleju aizsardzība” cīnās par dabas un kultūras mantojuma statusa piešķiršanu Kuldīgas ielas ainavai un tieši par ielas posmu no Slokas ielas līdz Vīlipa ielai, kur atrodas arī LU Botāniskais dārzs un tam piegulošie gruntsgabali.
“Ielas posms izpilda visus kritērijus, arī ekoloģiskos, šī statusa saņemšanai,” uzskata biedrības vadītāja Ingrīda Ērenpreiss. Biedrība “Aleju aizsardzība” pat izteica lūgumu valdībai rast iespēju atpirkt no privātajiem īpašniekiem zaļās teritorijas Slokas ielā 43 un 45, kur plānots izcirst kokus, lai tās saglabātu kā zaļo zonu.
Publiskās apspriešanas laikā iesniegtie viedokļi Rīgas pilsētas būvvaldē vēl nav apkopoti. Taču, ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par koku ciršanu Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, būvvalde rosināšot Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai organizēt koku ciršanas atkārtotu publisko apspriešanu. Jautājums komisijā varētu tikt skatīts, kad zemesgabalu īpašnieki būvvaldē būs iesnieguši koriģētu būvju novietnes skici, pastāstīja būvvaldes runasvīrs Edgars Butāns.
Tikmēr paši zemesgabali atrodas pārdošanā. Kā vēstīts pārdošanas sludinājumā, kur cena norādīta 1,78 miljoni eiro, zeme paredzēta četrstāvu māju būvniecībai. Izstrādāts arī nekustamā īpašuma attīstības projekts divu dzīvokļu māju būvniecībai.
Zemesgrāmatas dati liecina, ka zemesgabals Slokas ielā 45 pieder vairākām privātpersonām, tostarp Varazdatam Pogosjanam, Aresenam Tahtadžjanam, Marjai Israeljanai. Arī zemesgabals Slokas ielā 43 pieder privātpersonām, tostarp Jānim Šenvaldam un Kasparam Šenvaldam. Zemesgabalu kadastrālā vērtība ir 239 tūkstoši eiro.
Slokas ielas zemesgabalus tirgo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kompānija SIA “Silver Sand”, kuras vienīgais īpašnieks ir Kaspars Šenvalds. Kompānija dibināta tikai pagājušā gada jūnijā. Uzņēmējs apstiprināja, ka zemesgabalus piedāvā pārdot, taču uzsvēra, ka objekts šobrīd neesot aktīvā tirgošanā.
“Sludinājums ir vairāk tāpēc, lai vizuāli parādītu īpašumu,” piebilda Šenvalds.
“Es esmu tikai ļoti mazai daļai kopīpašnieks. Tas nav mans vienpersonisks lēmums, ne arī man ir kas vairāk zināms.” Šenvalds arī atzina, ka par tālākajām darbībām ar īpašumu kopīpašnieki lems tad, kad būs zināms būvvaldes lēmums.
Zemesgabalus, kur plānots izcirst kokus, daudzi rīdzinieki asociē ar LU Botāniskā dārza daļu, tiem apkārt joprojām vēl ir vecais dārza žogs. Padomju gados farmācijas studenti tur esot audzējuši ārstniecības augus, atminas vietējie iedzīvotāji.
Tāpēc sabiedrībā izskanēja jautājums, kā daļa no botāniskā dārza kļuvusi par privātīpašumu?
Latvijas Universitātē gan informēja, ka abi zemesgabali nav piederējuši universitātei. Zemesgrāmatu dati apliecina, ka šie zemesgabali kopš 1994. gada un 2000. gada bijuši privātpersonu rokās.
