Galvenie iemesli, kas veicina jūras krastu eroziju 22

Galvenie iemesli, kas veicina jūras krastu eroziju – tie ir tikai dabiskie vai arī cilvēku darbības ietekme, šīs ir aktuāls jautājums, runājot par Latvijas jūras krastu. Šo jautājumu raidījums EkoRaid uzdeva Viesturam Zandersonam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Meļu un viltnieku reitings pēc zodiaka zīmes. Pēdējo vietu ieņem Strēlnieks, bet kurš ir pirmajā? 14
Ir vairāki iemesli, kāpēc Krievija nevēlējās, lai Rietumi to uzzina: okupanti, iespējams, piedzīvojuši līdz šim lielāko apkaunojumu 47
Saūda Arābijas prinči gatavojas dot sāpīgu triecienu Putinam. Vai Kremlim pietiks naudas, lai turpinātu karu? 156
Lasīt citas ziņas

Jā, tas ir galvenais iemesls, un tie abi savā ziņā mijiedarbojas. Šobrīd lielākajā daļā Latvijas krastu erozijas iemesls ir dabiski procesi, gan vētras, gan arī vienkārši valdošais vējš, kā tas pūšs, kā arī garkrastu straumes, kas pārskalo materiālu piekrastē, – tas tad pārvietojas vēja virzienā, skaidro apeciālists.

Viņš atzīst, ka tiek prognozēts, ka līdz ar klimata pārmaiņām augs pasaules okeāna līmenis. Aug arī Baltijas jūras ūdens līmenis, ko varam redzēt jau līdzšinējos datos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Līdz ar to ir skaidrs, ka šie dabiskie procesi varētu palikt intensīvāki nākotnē. Bet šobrīd mēs varam teikt, tikai tādus aptuvenas prognozes,” norāda Zandersons.

Runājot ar otru faktoru jeb cilvēcisko ietekmi krastu erozijas apturēšanā, piemēram, būvējot molus, lai saneši nesakrātos krastā un kuģi varētu izbraukt ārā; vai arī krastu aizsargbūvju būvēšana, kā piemēram, pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tur ir mēģināts apturēt dabisko erozijas procesu.

“To ļoti labi var redzēt ap moliem. Vienā pusē tiem notiek krastu uzskalošanās, kur smiltis netiek tālāk un paliek mola vienā pusē. Tad attiecīgi ir radies deficīts krastam otrā pusē, kur notiek ievērojama erozija. Uzskatāms piemērs ir Pāvilosta, kur nesen tika pagarināts mols un daļā Pāvilostas intensificējās krasta erozijas process,” atzīst Zandersons.

Raidījumu cikla “EkoRAID” izveides projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Labragā atkal iespaidīgi nobrucis stāvkrasts jūras piekrastē
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.