“Pēkšņi pamanu traktoru!” Mārim brauciens ar “Zaporožec” pirmo modeli vēl pēc 50 gadiem uzdzen šermuļus
0
Uz ceļa mēs visi cenšamies uzvesties kārtīgi, tomēr katru dienu notiek avārijas un ne mazāk arī citu bīstamu situāciju. LA.LV lasītāji labprāt padalās pieredzē. Lūk, Māra stāsts.
Atceros, kā braucu ar “Zaporožec” pirmo modeli. Braucām no Jelgavas uz Rīgu pavēlu vakarā. Pretī – automašīnu straume, uguņi kā nu kuram. Kādu kilometru pirms Rīgas robežas, kur bija autobusu pietura, tajā bars dārziņkopēju, pēkšņi tieši joslā ieraugu neapgaismotu traktoru-ekskavatoru ar paceltu kausu apmēram vieglās mašīnas priekšējā stikla līmenī.
Ātrums kaut kur ap 70, bremzēju, apbraukt pa labo pusi nevaru – bars cilvēku, paspēju pāris reizes nomirkšķināt tālo gaismu, pretī braucošie saprata un atbrīvoja kreiso joslu – knapi knapi tiku traktoram garām. Jutos kā vēlreiz piedzimis. Nebija pat ko izlamāt, traktorists bija pametis savu tehniku ceļa vidū. Visu mūžu, jau 50 gadus, nevaru aizmirst!” Māris atceras.
Pieredzi komentē arī satiksmes speciālists Ēriks Griģis: Jebkurā gadījumā nakts, migla, arī vakara krēsla kļūst jau par iepriekšējās bīstamības vēstnesi, kam pretī jāizvēlas atbilstoši drošs braukšanas ātrums.
Gan toreiz, gan šodien redzamību ierobežojošos apstākļos dienā, nepietiekamas redzamības apstākļos, diennakts tumšajā laikā (nepieminot citus ātruma izvēles nosacījumus) transportlīdzekļa (TL) vadītājam ir jāizvēlas drošs braukšanas ātrums.
Kā braukšanas ātrumu nosaka redzamība?
Redzamība braukšanas virzienā ir attālums, kurā vadītājs spēj redzēt ceļu, tā elementus, attālums, kurā vadītājs spēj atpazīt šķērsli, bīstamu situāciju vai gājēju vertikālā stāvoklī ar minimālu kontrastainību apkārtējā vidē. Redzamības attālums samazinās diennakts tumšajā laikā, kādēļ tas pats par sevi pieskaitāms iepriekšējai bīstamībai.
Diennakts tumšais laiks ir laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai. Krēsla iestājas pusstundu pirms saulrieta un izzūd pusstundu pēc saullēkta. Lai precīzi zinātu diennakts tumšā laika periodu, informāciju var gūt kalendāros, kuros ir norādīts, kad saule lec un kad riet. Pēc kalendāra laika policija vērtē, kad TL vadītājs nedrīkst turpināt braukt tikai ar ieslēgtiem pretmiglas lukturiem.
Satiksmes noteikumi nosaka, ka TL vadītājam jābrauc ar ātrumu, ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus, īpaši redzamību braukšanas virzienā.
Redzamību ietekmē gan diennakts laiks, gan lietus, gan snigšana, gan migla, gan putekļi, gan saule, kas spīd acīs saullēkta vai saulrieta laikā, gan brauktuves apgaismojums, gan transportlīdzekļu lukturu gaisma.
Vadītājam jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai redzamības attālums braukšanas virzienā būtu lielāks par viņa vadītā TL apstāšanas ceļa garumu. Vārdu „lielāks” raksturo ne tikai paša vadītā TL apstāšanās ceļa garums kopā ar šķēršļa pamanīšanas laikā nobraukto ceļa garumu, bet arī pretim braucošā transportlīdzekļa iespējamais apstāšanās ceļa garums, pretim skrejoša gājēja iespēja apstāties un vēl tam klāt jāpieskaita ceļa posms, ko vadītāja automobilis nobrauc vismaz vienā, divās sekundēs vai laikā, līdz vadītājs spēja to pamanīt. Redze TL vadītājam ir galvenais informācijas kanāls. Ar redzi iegūst aptuveni deviņdesmit pieci procenti informācijas gan par ceļa un kustības apstākļiem, gan par citiem satiksmes dalībniekiem. Redzi raksturo redzes lauka lielums, asums – izšķiršanas spēja, krāsu uztvere un skata pārvietošanās ātrums.
Pirms TL vadītājs pārslēdz tālās gaismas lukturus uz tuvās gaismas lukturiem, jāpārliecinās, vai TL braukšanas ātrums atbilst redzamībai, ko nodrošina tuvās gaismas lukturi.
Tālās gaismas lukturiem jāapgaismo ceļš normālos apstākļos vismaz 150 m attālumā, bet tuvās gaismas – 60 m attālumā, kas var nodrošināt iespēju pa sausu asfalta segumu attiecīgi braukt ar ātrumu 90 km/h un 60 km/h.
Tālās gaismas lukturu izstarotā gaisma ir stiprāka par tuvās gaismas lukturu izstaroto gaismu.
Tas ietekmē redzamību braukšanas virzienā pie dažāda ceļa apgaismojuma. Redzamības attālums, braucot ar tālo vai tuvo gaismu, nosaka tāda braukšanas ātruma izvēli, kas nodrošina transportlīdzekļa apturēšanu, ja uz ceļa rodas kāds šķērslis – priekšmets, izkritusi krava, baļķis, piekabe, riepa, cits transportlīdzeklis bez apgaismojuma, gājējs vai velosipēda vadītājs.
Attēlā redzams TL lukturu gaismā apgaismotais ceļa posms. Tumšā joslā uz brauktuves starp pretim braucošo TL gaismām un paša TL apgaismoto ceļa posmu nav redzami šķēršļi. Tuvojoties pretim braucošajiem, tumšā zona samazināsies un iepriekš izvēlētais drošais ātrums dos iespēju TL vadītājam apturēt savu TL, tādējādi izvairoties no uzbraukuma šķērslim vai traktoram, par ko raktīja nu jau pieredzējušais Zaparožetsa vadītājs.
TL vadītāja drošu braukšanas ātrumu noteiks TL apstāšanās ceļa garums kopā ar ceļa posmu, ko tas nobrauks vadītāja šķēršļa vai bīstamības pamanīšanas laikā (pieņemam vispārināti to par vienu sekundi) apgaismotā ceļa posma robežās. Tātad redzamības attālumam naktī apgaismotā ceļa posmā jābūt lielākam par TL apstāšanās ceļa garumu, kuram jāpieskaita vēl ceļa garums, ko TL nobrauks tā vadītāja spējas pamanīt laikā.
Īsāk tas izskatītos šādi: Sredz>Saps+S1s
Tabula aptuveniem vieglā automobiļa braukšanas ātrumiem ierobežotas redzamības apstākļos vasaras naktī, braucot pa sausu, asfaltētu ceļa segumu.
Ātruma izvēle TL vadītājam atkarībā no redzamības ir noteikta CSN 99.p.
Vadītājam jāizvēlas braukšanas ātrums, ņemot vērā:
1. noteiktos ierobežojumus,
2. ceļu satiksmes intensitāti,
3. transportlīdzekļa īpatnības un stāvoklis,
4. kravas īpatnības un stāvoklis,
5. ceļa apstākļus,
6. meteoroloģiskos apstākļus,
7. redzamību braukšanas virzienā!
Redzamībai braukšanas virzienā jābūt lielākai par apstāšanās ceļu, bet diennakts tumšajā laikā – lielākai par apstāšanās ceļu un vēl posmu, ko automobilis nobrauc vienā sekundē, lai dotu vadītājam iespēju pamanīt šķērsli.
APSTĀŠANĀS CEĻŠ ir ceļa posms, ko automobilis nobrauc no brīža, kad vadītājs spēj pamanīt šķērsli, līdz pilnīgai transportlīdzekļa apturēšanai.
