Foto: Paula Čurkste/LETA

Gāze būs, mājsaimniecības gaida atbalstu 50

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
Kremlis skaidro, kāpēc Putins nevar iet bojā aviokatastrofā kā citi pasaules līderi 143
TV24
Krievi ved prom raķetes no Krimas. Par ko tas liecina? 162
Lasīt citas ziņas

“Gāze Inčukalnā ir, un apkures sezonai esam gatavi,” tā piektdien preses konferencē apgalvoja ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau šobrīd esot Latvijas vajadzībām pietiekams gāzes daudzums nākamajai apkures sezonai.

Kopumā ir iesūknētas 11,6 teravatstundas (TWh) gāzes, no tām 5,6 TWh īpašnieki ir Latvijā reģistrētie komersanti, bet 6 TWh – ārvalstīs reģistrētie komersanti. Latvijas komersantiem piederošajās TWh ietilpst arī AS “Latvenergo” iegādātās valsts drošības rezerves un daļa no otrās piegādes kārtas rezervēm. Nākamajā apkures sezonā prognozētais Latvijas patēriņš ir 6,9 TWh – to sedz krātuvē jau esošās 5,6 TWh un noslēgtie piegādes līgumi par 1,3 TWh. Savukārt nākamā gada pirmajā ceturksnī ir ieplānotas vēl 2 TWh gāzes piegādes.

Krīze nebūs mūžīga

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmo valsts drošības rezervju 1,8 TWh apmērā iegādi AS “Latvenergo” pabeidza jau maija beigās. Patlaban uzņēmums strādā pie strukturētiem ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem ar globāliem gāzes piegādātājiem, kā arī veic rezervācijas Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī. AS “Latvenergo” valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs norāda, ka pilnīgi droši gāze ir nodrošināta termoelektrocentrālēm un patērētājiem līdz šī gada beigām un patlaban notiek darbs, lai to nodrošinātu arī 2023. gada sākumā.

D. Juskovecs iesaka siltumenerģiju ražojošajiem uzņēmumiem meklēt gāzi tirgū un pie pirmās iespējas to iegādāties kaut vai nelielos daudzumos. “Piedāvājumi tirgū ir, iespējams, tie ir ar īsākiem līguma termiņiem, augstāku cenu, bet nelielās porcijās gāzi nopirkt var,” secina D. Juskovecs.

Viņš prognozē, ka jau 2023. gada otrajā pusē, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumu, Latvijai sāksies gāzes piegādes no ASV sašķidrinātās dabasgāzes ražotājiem un gāzes cenas stabilizēsies.

“Enerģētikas sektorā ir pieņemti daudzi praktiski lēmumi, lai nodrošinātu energoapgādes drošumu gan nākamajā apkures sezonā, gan turpmākajos gados,” saka Juskovecs.

Lems par atbalstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Plānots, ka to skatīs Ministru kabinetā 9. augustā, savukārt Saeimā – 11. augustā. Kā zināms, Ministru kabinets lēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām.

Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, normatīvajā regulējumā iekļauts arī atbalsts mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku. Atbalsta periods paredzēts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu līmeni, no kura tiks sniegts atbalsts – 40 EUR/ber. m3 (aptuveni 35 EUR/MWh). Līdzīgi kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā (t. i., ja izmaksas pārsniegs 40 EUR/ber. m3), bet ne vairāk par 15 EUR/ber. m3. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 ber. m3. Savukārt koksnes briketēm atbalsta sniegšanas cenu līmeni plānots noteikt 300 EUR par tonnu (aptuveni 65 EUR/MWh).

Reklāma
Reklāma

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (t. i., ja izmaksas pārsniedz 300 EUR/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Maksimālais daudzums, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecība būtu 10 tonnas. Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būtu jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksātu šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Tāpat EM rosina pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 EUR/MWh (t. i., 0,030 EUR/kWh) tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Atbalsts plānots arī mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju – atbalsts tiktu piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, bal­stoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu.

Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 100 EUR/MWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būtu jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiktu kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots arī atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no cenas, kas pārsniedz 68 EUR/MWh.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.