Uz gāzes skaitītāju rādījumiem iedzīvotāji sāk lūkoties ar šausmām.
Uz gāzes skaitītāju rādījumiem iedzīvotāji sāk lūkoties ar šausmām.
Foto: Dainis Bušmanis

Kādi varianti ir atlikuši, ja turpmāk gribēsim dzīvot apkurinātās telpās un lietot silto ūdeni? 77

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi 23
Lasīt citas ziņas

 

Pirms nedēļas “Latvijas gāze” mājsaimniecībām izsūtīja paziņojumus par jaunajiem tarifiem izlīdzinātajos maksājumos un, sākot no pirmdienas, visos iespējamos Latvijas saziņas kanālos ir sākusies viedokļu apmaiņas vētra ne tikai par dabasgāzi, bet visiem pieejamiem energoresursiem un to, kādi “varianti” ir atlikuši, ja turpmāk gribēsim dzīvot apkurinātās telpās un lietot silto ūdeni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsu avīzes slejās šo tēmu gribētu turpināt no tās vietas, kur kolēģis redakcijas komentārā izteica domu – iespējams, “Latvijas gāzei” par tagadējiem trīs un pat četras reizes lielākajiem rēķiniem vajadzēja informēt jau agrāk, jo tie ir “sākuši modināt sabiedrību”.

 

Uzmanības centrā – valdības kompensācijas

Pirms premjers devās atvaļinājumā, valdībā izstrādātā valsts atbalsta pakotne mājsaimniecībām visiem enerģijas resursu veidiem bija lēsta 350 miljonu eiro apmērā. Šonedēļ kļuva skaidrs, ka ministrijās aktualizētais piedāvājums, ko valdības sēdē tikai vēl paredzēts izskatīt nākamnedēļ, valsts budžetam varētu izmaksāt jau 433 miljonus eiro: atbalsta pasākumiem 2022. gadā būtu nepieciešami 181,9 miljoni eiro, bet nākamgad – 250,8 miljoni eiro.

Neapšaubāmi lielāko sadārdzinājumu piedzīvo gāzes patērētāji. Tādēļ arī šo segmentu īsumā apskatīsim kā piemēru, kā uz to attiecināta un darbosies valdības izstrādātā atbalsta formula, ja to apstiprinās.

Lai atvieglotu finansi­ālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības, ja to dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda (kWh) mēnesī jeb 21 kubikmetrs mēnesī, tad piemēros maksu par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,035 eiro par vienu kWh apmērā.

Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzēts segt 50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 eiro par vienu megavatstundu (MWh) jeb 0,035 eiro par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa.

Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības, un tas paredzēts par periodu, sākot no šā gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalstu paredzēts sniegt jau no šā gada 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam.

 

Sadārdzinājums: trīs miljardi eiro jeb 10% no IKP

Valdības plānoto atbalsta formulu un kompensāciju apjomu paskaidrot plašākai sabiedrībai saprotamā veidā “Latvijas Avīze” palūdza “Citadele banka” ekonomistam Mārtiņam Āboliņam: “Kad šīs atbalsta programmas valdība gatavoja maija beigās un jūnija sākumā, gāzes cena Eiropas biržās bija relatīvi zema – ap 90 eiro par MWh.

Tad kopējo energoresursu sadārdzinājumu Latvijai varēja prognozēt vienu miljardu eiro, un ieplānotais kompensāciju apjoms 350 miljonu eiro apmērā šķita apmierinošs. Šonedēļ redzam, ka ar atbalsta mehānismam izmantoto formulu apkures sezonai paredzēto kompensāciju apjoms pieaudzis līdz 433 miljoniem eiro.

Taču te jāņem vērā, ka jau jūlijā tikai gāzei vien cenas sadārdzinājums ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Piemēram, Nīderlandes “Title Transfer Facility” biržā, kas ir noteicošā Eiropas gāzes tirgū, cena turas 200 eiro par MWh robežās. Tas nozīmē, ka ar šādu cenu gāzes imports gada griezumā var sadārdzināties pat par 2 līdz 2,5 miljardiem eiro.

Protams, ka daļu varam aizvietot ar citiem resursiem, tērēt mazāk, bet šis būtu līmenis, ar ko šobrīd varam sākt salīdzināt, un šādā kontekstā paredzētais valdības atbalsts ir relatīvi mazs,” uzsver M. Āboliņš. “Ja pieliekam vēl klāt degvielas un elektrības importu, tad energoresursu sadārdzinājums tautsaimniecībā tuvojas trim miljardiem. Ar tagadējo formulu šo šoku amortizēs tikai mazliet.

Ja gāze jau nopirkta par 200 eiro MWh, taču kompensācija siltumapgādē notiks 50% tarifa pieaugumam virs 68 eiro par MWh, tad kļūst skaidrs, ka rēķini tāpat būs ļoti lieli un tiem kaut kur būs “jāpiezemējas” – papildu valdības kompensācijās, drastiskos resursu ierobežojumos, arī sadārdzinājumu pilnībā apmaksās to saņēmēji.”

No sarunas ar bankas ekonomistu “lielos skaitļos” iezīmējās vēl šādas prognozes: ja Latvijas IKP ir ap 30 miljardiem, tad šodienas energoresursu cenu sadārdzinājums var sasniegt ap 10%, un no šiem trim miljardiem lielākā daļa būs jāsamaksā šo resursu importētājiem – tātad, ārvalstniekiem.

Attiecībā uz gāzi – šobrīd gāzes cena esot viena no vēsturiski augstākajām, daudz augstāka par naftu un, visticamāk, ilgstoši tāda nepaliks. Piemēram, ASV dabasgāzes cena šobrīd esot 8–9 reizes lētāka nekā Eiropā, jo infrastruktūras jaudas, lai LNG atvestu no citiem piegādātājiem, apejot Krieviju, ir nepietiekamas. Taču jārēķinās arī ar to, ka paies gadi, kamēr šo infrastruktūru izbūvēs.

 

Vidējā termiņa prognozes

Šobrīd skaidrs, ka īstermiņā mājsaimniecības var rēķināties tikai ar savu rocību un valdības ieplānotājiem atbalsta pasākumiem. Bet kā būs kaut vai pāris gadu uz priekšu? Par to “Latvijas Avīze” izvaicāja “Ekonomistu apvienības 2010” pārstāvi Andri Liepiņu, kurš šobrīd analizē arī Saeimas vēlēšanām iesniegto deputātu kandidātu sarakstu rīcības programmu enerģētikas sadaļas.

“Izskatīšanai sagatavotā kompensāciju mehānismu pakete un tur paredzētie atbalsta pasākumi mājsaimniecībām vismaz kādu daļu problēmu risina, un valdība par to sabiedrību arī informē. Šobrīd daudz lielākas bažas ir par citiem jautājumiem: vai siltumapgādes uzņēmumi vispār spēs iepirkt kurināmo pietiekamā daudzumā un vai sadārdzinājumu pieaugumu varēs absorbēt ne tikai mājsaimniecību sektors, bet arī komersanti, industriālie lietotāji,” situāciju iezīmē Andris Liepiņš.

“Lielais jautājums tagad ir – vai ar šīm izmaksām komersanti vispār paliek mūsu tirgū? Vai patērētāji spēs nopirkt viņu preces un pakalpojumus, vai viņi saglabās konkurētspēju eksporta tirgos? Tālākās sekas šim procesam – vai Latvijas mājsaimniecībās vispār paliks pelnītāji tādā skaitā kā šodien, kuri varēs nosegt arī šos kompensētos pieaugumus.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ja problēma būtu tikai vienu sezonu, tad to pārvarēt ar valdības atbalstiem varētu. Ja būs vairākas – tas atstās ļoti būtisku ietekmi uz ekonomikas tālāko attīstību. Skaidrs, ka šajā apkures sezonā neko daudz izmainīt vairs nevaram. Runājot par tālāko – pamatīgāk pagaidām esmu izpētījis tagadējās koalīcijas priekšvēlēšanu programmas.

Visās pieminēti kompensācijas mehānismi sadārdzinājumiem mājsaimniecībām – par to vienota izpratne un arī atbalsts ir redzams. Taču, apskatot kaut vai vidējos termiņus, nākamos divus trīs gadus, solījumi paliek “peldošāki”, vienotas izpratnes nav, parādās vairāk lozungu. No konkrētiem soļiem praktiski visām partijām pieminēta mājokļu siltināšana, arī starpsavienojumu jaudu, termināļu izbūve utt. To piemin praktiski visi, taču reiz tas ir jāņem un jāizdara!” uzsver ekonomists.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi 23
FOTO. “Nez, ko tie ragi varētu nozīmēt?”. Ministres Anitas Muižnieces “radziņi” fotogrāfijā ar kolēģiem soctīklos raisa jautras diskusijas 6
Tveicei neatkāpjoties, no valsts rietumiem virzās pērkona negaiss 2
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Bijuši gadījumi, kad ir atteikts darbs, jo cilvēks nezina svešvalodu. VDI direktors par to, kad krievu valodas prasība ir pamatota
Skolotāju mērs ir pilns! LIZDA vienojas beztermiņa streiku sākt 19.septembrī 20
“Viss vienkārši klapēsies ciet.” Eilands labprāt sagaidītu skaidrus plānus, kā cilvēkiem dzīvot, nevis izdzīvot 3
“Es šo visu nedarīju naudas dēļ!” Dukurs skaidro pārdomāto lēmumu aiziet no profesionālā sporta 1
Karteļa lietā soda būvniekus
19:00
Handikaps nākotnei
19:00
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu
18:59
VIDEO. “Viņa gāja pa gaisu!”: eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pastāsta, ka mammas reakcija uz viņas saderināšanos ar mīļoto Imantu nemaz nebija tik jauka
Par fiktīvu vakcinēšanu medicīnas darbiniecei Larisai piespriež divu gadu nosacītu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju 17
kā ir šaubas par policistu iespējami neprofesionālu rīcību, ministrs Eklons pieprasa veikt dienesta izmeklēšanu 17
Latvijā apstiprināta ģimenes attiecību pastāvēšanu starp diviem vīriešiem 55
FOTO. Šīgada ražas tomātu parāde izbrīnīs pat pieredzējošus dārzkopjus 1
VIDEO. “Kamēr Kivičs nepārstāvēs Latviju Eirovīzijā, uzvaras nebūs!”: Andris paziņo, ka uzrakstījis “uzvarētāja” dziesmu
FOTO. “Nez, ko tie ragi varētu nozīmēt?”. Ministres Anitas Muižnieces “radziņi” fotogrāfijā ar kolēģiem soctīklos raisa jautras diskusijas 6
Melderis piekristu idejai atteikties no skolēnu rudens brīvlaika, taču ar vienu noteikumu
Ralfs Eilands: Putins vienkārši ar lāpstu iemauca pa pakausi
EM: 250 energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem valsts atbalstā izmaksās līdz 50 milj. eiro
Sēņu cienītāju delikatese – marinētas gailenītes
Lielas un kuplas ziemcietes – vai tādas šķirnes mūsdienās vēl kur var dabūt? 1
FOTO. Eksperti nobažījušies – pēc prinča Harija grāmatas iznākšanas, skandalozā Saseksas hercogu intervija Oprai Vinfrijai šķitīs kā “bērnu spēlītes” 1
“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs