Ģimenes vienīgais mājoklis iezīmēts “Rail Baltica” projektā, bet valsts vairākas reizes sāk un aptur tā atpirkšanu 0
“Rail Baltica” projektam vajadzīgās zemes saskaņā ar plānu bija jāiegādājas jau pirms vairākiem gadiem. Ap 600 šādu īpašumu atsavināšana vēl nav pat sākusies. Process ir sācies 266 gadījumu, bet daļa šo darījumu ir apturēta. Viens no šiem īpašumiem ir Munču ģimenes vienīgais mājoklis Ķekavas novadā. Pirms vairāk nekā gada valsts viņiem paziņoja, ka īpašums nepieciešams “Rail Baltica” vajadzībām, bet kopš tā laika vairākas reizes pārdomājusi, ziņots TV3 raidījumā “Nekā personīga”.
“Rail Baltica” trase Daugavu šķērsos te, kur vienā krastā ir Ķekavas, otrā – Salaspils novads. Taču te dzīvojošajiem jau gadiem ir neziņa, vai valsts viņu īpašumus atpirks vai tomēr nē.
Tanī mirklī tas nelikās šķērslis
Linda un Madars Ķekavas novada Daugmales pagastā māju iegādājās 2018. gadā. Kopš tā laika tās viņiem un trim bērniem ir vienīgās mājas. Viņi zināja, ka nākotnē netālu būs “Rail Baltica” trase, bet tā nešķita problēma. Netālu no mājas Daugmales pilskalns un Daugavas krasts. Ģimene iestādīja tūjas, kam nākotnē bija jāslāpē ceļa troksni, iekārtoja futbola laukumu, sāka celt garāžu.
“Tad bija zināms, ka tas dzelzceļš ies tur, 300 metrus tālāk. Tanī mirklī tas nelikās šķērslis. Kamēr viņš neiekāpa mums pagalmā iekšā,” stāsta Linda.
Projektējot tiltu pār Daugavu, “Rail Baltica” ieviesēju plāni mainījās – lai pār tiltu varētu virzīt arī autosatiksmi, to iecerēja būvēt divos līmeņos, savienojot Rīgas apvedceļu ar Ķekavas novadu. Ap Madara un Lindas māju sākās aktivitāte. Te mērīja, raka un pētīja.
Viņa piebilst: “No 2022. gada nepārtraukti tika sūtītas informatīvas vēstules par to, ka notiks visādas – mērniecība, izpēte, arheoloģiskā izpēte apkārt mūsu mājai, mūsu teritorijā. Mēs laidām iekšā teritorijā, ļāvām šeit mērīt un pētīt.”
“Uzbērums sāk plānoties – šis viss stūris. Tas skar māju, redz kur visas atzīmes jau ir veiktas. Šeit ir viena atzīme, šeit ir otra. Bija mērnieks, principā šis zemes gabals jau ir sadalīts vairākās daļās, nav vairs viens vesels,” skaidro Madars un piebilst, “dzelzceļš, cik es saprotu, nāks pār pļavu, šeit gar sētu, bet pāri ceļam nāks tilts. Tiklīdz ir tilts, ir jābūt uzbērumam. Uzbērums ienāk mūsu teritorijā.”
Linda papildina: “2025.gadā jau janvārī bija jau oficiāla vēstule jau par atsavināšanas procesu. Par to, ka mūsu īpašums ir nepieciešams sabiedrības vajadzībām, un tas tiks atsavināts. Mēs saprotam, ka variantu nav, tas jebkurā gadījumā tiks atsavināts, liekus šķēršļus mēs neradījām. Nācām pretī, piekritām visam un gaidījām, ka šis process noritēs pēc iespējas saudzīgāk.”
Jūlija sākumā projekta ieviesējs “Eiropas dzelzceļa līnijas” atsūtīja paziņojumu, ka apstiprināta atlīdzība, ko ģimene saņems par īpašumu. Tā paša mēneša beigās Linda un Madars saņēma vēl vienu vēstuli – process tiek apturēts, jo tilta projektā var būt izmaiņas.
Dokumenti liecina, ka EDZL un “RB Rail” augustā secināja, ka īpašums jebkurā scenārijā projektam ir nepieciešams, tam piekrita arī Satiksmes ministrija. Linda un Madars septembrī saņēma vēstuli, ka atsavināšana tiek atsākta. Ministrija Ministru kabinetā iesniedza rīkojuma projektu atsavināšanai, bet novembrī tā virzību atkal apturēja.
Uz Madara kārtējo vēstuli šī gada janvārī ministrija rakstīja, ka skaidrības vēl nav, bet lēmums tiks pieņemts tuvākajā laikā. Marta sākumā Satiksmes ministrija ģimenei paziņoja, ka atsavināšanu neturpinās.
“Galvenais arguments, kāpēc mums aptur, bija, lai nepamatoti neierobežotu mūsu īpašumtiesības un sastāda tur liekas pavisam dīvaini. Kā var nepamatoti neierobežot mūsu tiesības, ja viņas ir ierobežotas tajā mirklī, kad sākās atsavināšanas process, jo mēs šeit vairs neesam kā saimnieki un mēs nezinām, cik ilgi tas vilksies. Vai tas būs rīt, kad atsavinās, pēc pieciem gadiem, pēc 10 gadiem?” vaicā Linda.
Jānis Naglis, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes loceklis, skaidro: “Problēma ir ar to, ka šis zemes gabals skar Daugavas duālo tiltu. Un, kā mēs zinām, tad tiltam ir oriģinālais projekts, bet, nonākot jau tuvāk būvniecības fāzei, mēs esam sapratuši, ka tas oriģinālais projekts un esošais būvniecības līgums, – iespējams, ka tā tāme ir daudz lielāka, nekā mēs sākotnēji bijām plānojuši.”
Veidā, kā sākotnēji uzprojektēts, tilts būtu pārāk dārgs. Pērn LTV raidījums “de facto” ziņoja, ka tas izmaksātu ap 800 miljoniem eiro. Kopā ar trases būvniekiem tiek vērtēti citi risinājumi, kas būtu lētāki. Divu stāvu vietā, visticamāk, dzelzceļš un automašīnas brauks vienā līmenī.
Maza iespēja, ka mainās skartie zemesgabali
“Pārskatot šos tehniskos risinājumus, ir maza iespēja, ka mainās skartie zemesgabali. Visdrīzāk mēs drīz nonāksim pie secinājuma, ka, lai kāds būtu tas variants, ko mēs izvēlamies nākotnē, ko darīt ar šo tiltu, ka neatkarīgi no tā tas zemes gabals būs vajadzīgs,” piebilst SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes loceklis
Savukārt satiksmes ministrs Atis Švinka uzsver: “Mana doma būtu vistuvākajā laikā uz valdību nest informatīvo ziņojumu par risinājumiem, kāds ir piedāvājums, kādas ir iespējas.”
Astoņu tilta balstu izbūvei Eiropa jau piešķīrusi 51 miljonu eiro. Daugavā pie Salaspils nekādi būvdarbi vēl nav pat sākušies, tādēļ nauda tiks zaudēta.
“Ir viens brīdis, kad visas valstis neapgūtos līdzekļus liek kopā, tad ir šis papildus iespējamais finansējums CEF 11+, kur būs diskusijas šajā vasarā, kādā veidā atbalstīt vēl papildu tieši Rail Baltica, tas attieksies gan uz Latviju, gan Lietuvu, gan Igauniju. Es atklāti varu teikt – ir izaicinājums, ka nav attiecīgos termiņos iespējams šo apgūt, un ir diskusijas ar Eiropas Komisiju,” viņš piebilst.
Ieviesēji aizvien paredz, ka Madara un Lindas īpašums projektam būs nepieciešams. Tomēr, kamēr nav valdības lēmuma, ko tālāk darīt ar tiltu, neviens neuzdrošinās rīkoties un atsavināt īpašumus.
“Visas puses, kas ir iesaistītas, viņi cenšas izdarīt nepieciešamo, bet to darīt arī ļoti uzmanīgi. Mēs redzam disciplinārās lietas, izmeklēšanas tiek iniciētas ļoti ātri un par dažādām tēmām, līdz ar to katra iesaistītā puse vienmēr cenšas – ierēdņi un EDZL pārstāvji – to visu izdarīt pēc iespējas drošāk,” iepriekš teikto papildina J.Naglis.
Viss ir apstājies
Savu īpašumu Munču ģimene iegādājās ņemot kredītu bankā. Par to viņi joprojām turpina maksāt. Pārdot esošo māju viņi nevar, jo kurš gan to pirks par adekvātu cenu, zinot, ka to var nākties nojaukt. Arī paši īpašnieki nesaprot, vai mainīt novecojušo apkures katlu, jo nezina, vai te dzīvos nākamajā apkures sezonā.
Linda ir neizpratnē: “Viss ir apstājies kopš tā atsavināšanas paziņošanas mirkļa, jo nav jēgas. Mēs saprotam, ka neko mēs ieguldīt tāpat nevaram. Mēs esam izdarījuši visu, ko valsts mums prasīja, un tad mēs arī vēlētos no viņiem tādu pašu attieksmi – izdarīt visu, kas viņiem tiek prasīts.”
Pirms pusotra gada valdība lēma atlikt plānus par “Rail Baltica” un Rīgas savienošanu. Posmā no Misas uz Rīgu zemes atsavināšana tobrīd jau bija sākusies, bet arī tagad ir apturēta. Īpašnieki var rēķināties, ka tuvākajos gados neviens viņu mājas vai zemes neatsavinās, taču būvēt plānus ilgtermiņā viņi nevar.
