Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Edgars Vimba: Mēs uzvedamies tā, kā būtu aizmirsuši, ka “valoda ir pēdējā barjera, aiz kuras sākas tautas ceļš uz nekurieni” 0

Edgars Vimba, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Lasīt citas ziņas

“LTV1” pārraidē “Kultūršoks” 7. maijā runāja par to, ka šodien jauniešiem esot vieglāk par dažādiem jautājumiem izteikties angļu valodā, ne dzimtajā latviešu valodā.

No vienas puses, te redzama jauniešu vēlēšanās būt moderniem, bet, no otras puses, tas ir skolu un sabiedrisko organizāciju līdzšinējās bezdarbības rezultāts, nerūpējoties ne par savas valodas saglabāšanu, ne ieaudzinot lepnumu un patriotismu par Latviju un tās sasniegumiem. Ir parādījies aplams priekšstats par patriotismu, saistot to ar aplami izprastu nacionālismu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savu “ieguldījumu” šajā lietā dod arī mācītie valodnieki, kuri laikam ar pārspīlētām bailēm no pūrisma neko nedara un neaicina (vismaz!) latviešu valodā nelietot dažādus nevajadzīgus svešvārdus un kalkus no angļu valodas, kā arī latviešu valodai svešas konstrukcijas un izteicienus.

Ar “Kultūršokā” teikto sabalsojās LU profesora Jāņa Ikstena teiktais, ka studenti šodien, neskatoties uz to, ka latviešu valoda ir dzimtā, faktiski raksta angliski ar latviešu valodas vārdiem.

Palasot presi, klausoties radio un skatoties televīziju, jāsecina tas pats: laikam taču latviešu valodas nezināšanas dēļ pilnā apjomā reizēm sastopamies ar nesaprotamiem angļu valodas latviskojumiem un kalkiem.

Tā “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes” bija runāts par gadžetotu valodu. Kas tas ir? Ko tas nozīmē? Vai raksta autoram pietrūcis latviešu valodas vārdu vai viņš gribējis būt moderns? Samērā bieži, lasot presi vai skatoties TV, jādzird tādi vārdi kā narācija, lokācija, kemperi, advancētais u. c.

Lielā mērā ar izteikšanās grūtībām latviešu valodā sastopamies internetā. Tā, piemēram, portālā “Delfi” varējām lasīt rakstu ar virsrakstu “No slaimiem līdz putnu būrīšiem”. Kas gan ir šie slaimi? Rakstā arī tas nav paskaidrots. Vai to zina arī pati šā rakstiņa autore?

Neesmu valodnieks, t. i., akadēmiski izglītots filologs, esmu gluži vienkārši TV skatītājs, radio klausītājs un “Latvijas Avīzes” lasītājs. Tāpēc jūtu valodas kļūdas jeb, kā to saka Alunāns, “grabažas” leksikā, bet ne tik daudz gramatikā.

Ikviena lieta ir jākopj. Tas attiecas arī uz valodu. Tas, ka latviešu valoda, spriežot pēc tā, ko lasām vai dzirdam sabiedriskajos medijos, netiek kopta un valodas nezāles zeļ, zied un netiek izravētas, bieži vien ir arī tas iemesls, kāpēc šodien jaunatne teic, ka tai vieglāk izteikties angļu valodā.

Šie jaunieši bieži vien vairs nejūt latviešu valodas daudzveidību un bagātību, nejūt to, ka daudziem latviešu valodas vārdiem mainījusies to nozīme.

Ņemsim tādu angļu valodas vārdu kā “control”, kuru angļu valodā lieto un pareizi saprot daudzos gadījumos un situācijās, bet tajā pašā laikā aizmirstam, ka latviešu valodā šiem gadījumiem ir savi apzīmējumi un “kontrole”, lai gan tas nozīmē arī kontroli vispār pieņemtā nozīmē, taču nozīmē arī regulēšanu, pārvaldīšanu, valdīšanu, vadīšanu, ierobežošanu u. c.

Reklāma
Reklāma

Šos vārdus nelietojot, mēs nivelējam latviešu valodas izteiksmes bagātību un valodas daudzveidību, kā arī teiktā saprotamību. Jūs taču piekritīsiet, ka paaugstināts asinsspiediens ir jāārstē, bet ne jākontrolē (starp citu, asinsspiediena kontrole un ārstēšana arī ir divas dažādas lietas).

Protams, tulkotājiem tā ir vienkāršāk: par tulkotā teksta saturu neko zināt un domāt nevajag: kontrole un viss.

Tas pats jau notiek ar tādiem angļu valodas vārdiem kā “activity” (aktivitāte, darbība), “legislation” (likumdošana, tiesību akti) un citiem. Avīžu un žurnālu redaktori un TV žurnālisti to neredz vai arī izliekas neredzam, un par aplamu vārdu un konstrukciju lietošanu nevienu nesoda.

Ko par to saka iedzīvotāji? It kā neko. Viņus šodien interesē vakcinācija, OIK, nodokļi, ceļu labošana… Daudzie žurnāli apmierina iedzīvotāju interesi par to, kurš ar kuru precas, kurš ar kuru šķiras, kurš redzēts ar kuru, dziednieku un gaišreģu stāsti.

Nevienu neinteresē, kā sauksim jaunās teritoriālās vienības: tāpat par novadiem vai kā citādi. Par to LTV “Tautas panorāmā” nerunā…

Mēs šodien uzvedamies tā, kā būtu aizmirsuši, ka “valoda ir pēdējā barjera, aiz kuras sākas tautas ceļš uz nekurieni” (kā savulaik teicis Zemgales mācītājs Kārlis Vatsons). Tas nekas, ka mūsu valsts Satversmē ierakstīti skaisti vārdi par latviešu valodas saglabāšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.