“Jo tālāk, jo trakāk!” Par latviešu valodas mācīšanos saka Anastasija. Kā valodu apgūst cilvēki, kas izvēlējušies dzīvot Latvijā? 31
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kas vieno vides zinātnieci no Japānas, mākslinieci no Baltkrievijas, ķīmiķi no Ukrainas un mārketinga speciālisti no Hondurasas? Atbilde ir vienkārša – visas mācās latviešu valodu, jo izvēlējušās dzīvi Latvijā. Šogad uz Latviešu valodas aģentūras rīkotajiem kursiem pieteikušies četrreiz vairāk gribētāju nekā citkārt. Kā viņiem veicas?
Jo tālāk, jo trakāk
Tā par latviešu valodas mācīšanos savā e-pasta vēstulē raksta Anastasija Arāja, kas kopā ar vīru un meitu šeit ieradusies pirms trīs gadiem no Baltkrievijas kā repatriante.
Viņa ir Minskas Mākslas akadēmijā studējusi dizainere, keramiķe, strādājusi par vizuālās mākslas skolotāju. Par Latviju domājusi ilgi, līdz beidzot saņēmusies pārcelties uz savu senču zemi no tēva puses.
Sapņo izveidot mākslas filca darbnīcu un studiju, kur tāpat kā Baltkrievijā mācītu vizuālo mākslu un dizainu. Valodu sākusi apgūt, vēl Minskā dzīvojot, taču cerējusi, ka būs vieglāk. Lielākās grūtības rada locījumi ar galotnēm un garumzīmes.
Šad un tad uznākot pat drūmas domas – varbūt pietiks? Pagaidām nav daudz draugu un paziņu, ar kuriem varētu sarunāties latviski, Rīgā visapkārt skan krievu valoda, tāpēc kursi ir glābiņš.
“Bez valodas jau nav dzīves jaunā valstī,” spriež Anastasija, viņa vēlas iemācīties latviski tik labi, lai varētu brīvi izteikt savas domas un saprast citus gan sarunās, gan rakstos.
Katram savas grūtības, nosaka Latviešu valodas aģentūras valodas apmācības projekta trešo valstu pilsoņiem vadītāja Ērika Pičukāne. Ķīniešiem un vjetnamiešiem, kuri valodas kursos pēdējā laikā sastopami arvien biežāk, tā ir izruna, turklāt viņi kautrējas kļūdīties, tāpēc nesteidz izteikties, toties labāk raksta un centīgāk apgūst gramatiku.
Arābiem un indiešiem vieglāk ar runāšanu, bet par mūsu rakstību ar garumzīmēm raucot pieri un lielos burtus vispār ignorē, jo viņiem tādu nav!
Ē. Pičukāne novērojusi, ka valoda labāk padodas cilvēkiem ar matemātisko domāšanu, piemēram, datorspeciālistiem, kas viņas grupās visbiežāk ir no Ukrainas un Turcijas.
Kolēģe skolotāja Inga Sokolova arī min vairākus piemērus, kad latviešu valoda nav sagādājusi lielas grūtības – jaunajiem speciālistiem, kas pieraduši mācīties, un cilvēkiem no zinātnes aprindām.
Mācās arī veikalā
Kopš pandēmijas laika mācības notiek attālināti “zūma” platformā, kas devušas plašākas iespējas pieteikties kursos cilvēkiem ne tikai no Rīgas un tuvākās apkārtnes, bet arī attālākiem reģioniem.
Vai citādi uz nodarbībām galvaspilsētā spētu izbraukāt, piemēram, Marina Žilina no Rojas, cēsniece Noriko Mizobata, kā arī citi kursanti no Rēzeknes, Kandavas, Kuldīgas, Liepājas u. c.?
Noriko no Japānas, kur Kioto universitātē kā jūras bioloģijas doktorante pētījusi jūras zīdītājus, uz Latviju kopā ar meitu pārcēlās 2012. gadā. Tagad Cēsīs Vides risinājumu institūtā viņa nodarbojas ar savvaļas augu ēterisko eļļu ķīmiskā sastāva izpēti.
Latviešu valodas mācībām cītīgāk pievērsusies trīs gadus, īpaši kovida laikā, kad vajadzējis vairāk uzturēties mājās. Gribot apgūt B2 līmenī, bet traucē bailes no sarunām, kad ātri jāatrod vajadzīgie vārdi.
Cēsis gan ir latviska pilsēta un iespēju sabiedriskās vietās parunāties netrūkst, tomēr darbā kolēģi biežāk viņu uzrunājot angliski.
Marina par pārcelšanos no Ukrainas uz citu valsti pat nebija domājusi. Kā ķīmiķe tehnoloģe aktīvi darbojusies zinātnē, Harkovas universitātē rakstījusi disertāciju, līdz Krievija uzsākusi karu ar Ukrainu un dzīve dzimtajā pusē Donbasā, Luhanskas reģionā, kļuva bīstama.
Ar vīru Andri nolēmuši, ka pašu un gaidāmās meitiņas drošības dēļ pārcelsies uz viņa dzimto Roju. Iedzīvošanās nenāca viegli, jo jaunajā dzīvesvietā ļaudis krieviski nerunā – vai nu neprot, vai nedara to principa pēc. Gājiens uz veikalu bijis nopietns pārbaudījums.
“Kaut ko paprasīju, bet pārdevēja man saka – nesaprotu,” viņa atceras. Sākusi meklēt latviešu valodas skolotāju, mācījusies gan nodarbībās, gan patstāvīgi, skatījusies filmas, klausījusies dziesmas latviski, centusies runāt, kur vien var, līdz valodas prasmju pārbaudēs tikusi līdz B2 līmenim un nu jau tēmē uz C.
Tagad viņa pāris dienas nedēļā strādā pētniecības laboratorijā Agroresursu un ekonomikas institūtā Dižstendē un ar kolēģiem sarunājas tikai latviski.
“Arī darba intervijā – tikai latviešu valodā. Priekšniece gan reiz ieteicās, ka specifiskos jautājumus varam apspriest arī krieviski, bet Krievijas uzsāktā kara dēļ arī es principa pēc krievu valodu izmantoju ļoti reti – līdzīgi kā citi rojēnieši,” skaidro Marina.
Uz Rojas pārtikas veikalu joprojām ejot kā mācību stundu, jo pārdevējas allaž palabo kļūdas. “Nupat pirku saldumus un teicu – lūdzu, divus saldējumus! Par saldējumu sauc “morožennoje”, nevis saldumus – mani pamācīja,” viņa piebilst ar smaidu.
Runājiet ar mums latviski!
Par latviešu vēlmi piemēroties cittautiešu valodas prasmei kursanti savām skolotājām pažēlojoties visai bieži. “Krievi parasti sūdzas, ka latvieši sarunā ātri vien pāriet uz krievu valodu. Mācu, lai izliekas par norvēģiem, jo norvēģiski pie mums tikai retais prot,” pajoko kursu vadītāja Ērika Pičukāne.
Ko gan nevajadzētu sarunās ar cittautiešiem darīt – netaktiski aizrādīt, ja runā nepareizi, viņa iesaka.
Par saviem audzēkņiem abas skolotājas varot teikt tikai labus vārdus – lielākoties kursus apmeklē centīgi ļaudis, kas tiešām vēlas iemācīties latviski. Ē. Pičukāne jūtas gandarīta, ka pirmo gadu izdevies izveidot arī C līmeņa grupu, līdz šim, tiesa, tikai retu reizi, augstākais sasniegums bijis B2. “Redzam, ka cilvēki vēlas pilnvērtīgi apgūt un attīstīt latviešu valodu, nevis tikai saņemt uzturēšanās atļauju,” viņa nosaka.
Kursos jau nenotiek tikai valodas apgūšana, audzēkņi kļūst par draugiem savā starpā un arī ar skolotājām. Inga Sokolova vēl pirms kovida ar vienu no grupām apmeklējusi Latvijas Nacionālo operu. Attālināto mācību laikā kursanti izmanto vacapu, kur saziņa notiek tikai latviski.
Netrūkst arī jautru pārpratumu. “Reiz lūdzu, lai katrs padalās ar eksotiskajiem ēdieniem, un vjetnamiete ar labu latviešu valodu mums pastāstīja, ka Vjetnamā ēdot čūsku mēles un arī Latvijā tās var dabūt, pat viņas draugi gatavojot. Visi brīnāmies, līdz atklājas, ka bija domātas cūku mēles!”
Attālinātās mācības I. Sokolova vērtē atzinīgi: “Ir pat vieglāk nekā klasē, jo ekrānā redzu, kā katram mainās sejas izteiksme, kad kaut kas nav saprotams vai nesanāk, un varu viņam tūlīt palīdzēt.”
Strādājot ar dažādu tautību kursantiem, jāņem vērā arī kultūru atšķirības, lai neveidotos nevajadzīgi pārpratumi vai pat konflikti, kā tas gadījies kādai kolēģei, apmācot sīriešu bēgļus.
Pie kultūras, tradīciju un arī temperamenta atšķirībām jāpierod arī pašiem ieceļotājiem. Gabriela Mariela Pineda no Hondurasas uz Latviju atbrauca studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, iepazinās ar latviešu puisi Oskaru Krēsliņu un pērn abi apprecējās.
Strādā viņa tiešsaistes mārketingā. Latviski sākusi mācīties pirms trīs gadiem, tagad ģimenē skanot trīs valodas – angļu, spāņu un latviešu.
Par dzīvi Latvijā Gabriela dalās savā jūtuba kanālā un kādā no ierakstiem nosauc 10 lietas, kas sākumā pārsteigušas, bet tagad tās lieto pati. “Kad šeit kādam pajautāju, kā klājas, latvietis parasti atbild – normāli. Sākumā brīnījos, bet tagad arī pati saku – normāli!” Ja interesē pārējās deviņas, jālūko tīmeklī
Viktorīna
“Ko tu zini par iebraucējiem?”
Latviešu valodas aģentūra sagatavojusi viktorīnu par iebraucējiem, kas Latvijā ieradušies uz ilgāku laiku dažādu iemeslu dēļ.
Pareizās atbildes publicētas “Mājas Viesa” 20. maija izdevumā.
1. 2020. gadā Latvijā tika izsniegtas 5916 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas cilvēkiem, kuri šeit ieradušies uz ilgāku laiku dažādu iemeslu dēļ. Cik daudz valstu viņi pārstāv?
A. 26 B. 110 C. 83
2. Kopumā Latvijā pērn dzīvoja 53 380 ārzemnieku, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Kuru piecu valstu valstspiederīgo pie mums ir visvairāk?
A. Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas
B. Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas
C. Krievijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas, Igaunijas
3. Uz dzīvi Latvijā atgriežas arī repatrianti, kuri bija izbraukuši līdz 1990. gada 4. maijam, un viņu ģimenes locekļi. Pagājušajā gadā uz dzīvi Latvijā ar ģimenes locekļiem pārcēlušies 89 repatrianti. No kurām trīs valstīm viņu bija visvairāk?
A. Krievijas, Lietuvas, Lielbritānijas
B. Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas
C. Krievijas, Ukrainas, Zviedrijas
4. Ļaudis šeit ierodas uz dzīvi dažādu iemeslu dēļ – strādāt, mācīties, ģimenes apstākļu dēļ, attīstīt savu biznesu, arī meklējot patvērumu no draudiem savā valstī. Tādu nav bijis daudz. Cik cilvēkiem no 1998. gada līdz 2021. gadam pie mums piešķirts patvērums jeb starptautiskā aizsardzība?
A. 794 B. 508 C. 1105
5. Latviešu valodas aģentūra īsteno Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu “Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū III”. Cik daudz cilvēku šajā projektā šogad varēs apgūt latviešu valodu?
A. vismaz 320 B. vismaz 200 C. vismaz 240
6. Latviešu valodu apgūst ikviens jaunais iebraucējs, kuram ir nepieciešams strādāt vai iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā vai Eiropas Savienības iedzīvotāja statusu. Arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju lokā pieaug ārzemnieku skaits. 2015. gadā tā bija apmēram ceturtdaļa jeb 25%. Cik daudz ārzemnieku bija 2020. gadā?
A. 46% B. 38% C. 52%
7. Valsts valodas prasmes pārbaudē cilvēki iegūst apliecību par kādu no trim līmeņiem – A, B vai C. Kuram līmenim (A ir pamata un C ir augstākais) atbilst šis vispārīgais apraksts: “Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās.”?
A. C B. A C. B
8. Visbiežāk valsts valodas prasmes pārbaude tiek kārtota Rīgā un Rīgas reģionā. Kurā novadā vēl to kārto ļoti bieži?
A. Vidzemē B. Zemgalē C. Latgalē
9. Kurā no pārbaudes daļām ir visaugstākie rezultāti?
A. Lasīšanas B. Runāšanas C. Klausīšanās D. Rakstīšanas
10. Kuras profesijas pārstāvji pērn C līmeņa pārbaudi kārtoja visbiežāk?
A. IT speciālisti B. Pārdevēji C. Celtnieki
