Tā kā “Facebook” lieto 2,7 miljardi cilvēku visā pasaulē, tā kriptonauda “Libra” var būt nopietns izaicinājums eiro.
Tā kā “Facebook” lieto 2,7 miljardi cilvēku visā pasaulē, tā kriptonauda “Libra” var būt nopietns izaicinājums eiro.
Foto: Niphon Subsri/SHUTTERSTOCK

Grib regulēt 21. gadsimta zeltu. Kāpēc jāuztraucas par “Facebook” kriptovalūtu? 1

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Lasīt citas ziņas

 

Eiropas Komisija paziņojusi, ka nākotnē tā gatavojas rūpīgāk uzraudzīt kriptonaudu, īpašu vērību pievēršot kompānijas “Facebook” iecerētajam projektam “Libra”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar šādu paziņojumu septembra nogalē nāca klajā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Šīs iniciatīvas mērķi – rūpes par ES finanšu sistēmas stabilitāti un ieguldītāju drošību, cīņa ar naudas atmazgāšanu un nelikumīgu aktivitāšu (terorisms, narkotiku tirdzniecība) apkarošana.

 

Bitkoini atšķiras no naudas

Valdis Dombrovskis parasti lieto nevis terminu “kriptonauda”, bet gan “kriptoaktīvi”, tā uzsverot, ka runa tomēr nav par parastu naudu.

Lai saprastu, kā rodas un funkcionē kriptoaktīvi, nepietiek ar ekonomista un finansista izglītību, jo lieta vairāk grozās ap matemātiku, skaitļu teoriju un kriptogrāfiju.

Pats populārākais kriptoaktīvs šodien ir bitkoins. Atšķirībā no eiro to emitē nevis centrālā banka, bet gan privātpersonas. Tas glabājas tikai datortīklā – un tomēr nav parastā elektroniskā nauda, kas atrodas mūsu bankas kontā. Bitkoins ir digitāls dokuments, ko iegūst ar īpašām datorprogrammām.

Īpatnējs tādā ziņā, ka to nav iespējams radīt, izgatavot, to var tikai atrast. Dators soli pa solim pārbauda bit­koinam līdzīgus matemātiskus objektus, līdz atrod jaunu, vēl līdz šim neatklātu bitkoinu. Tāpēc šo procesu dažkārt dēvē par “rakšanu”, pēc analoģijas ar zelta ieguvi, bet pašu bitkoinu – par 21. gadsimta zeltu.

Lai no zelta smiltīm atsijātu metāla graudiņus, nepieciešams ieguldīt darbu un enerģiju, ekskavatori un smilšu skalošanas agregāti tērē degvielu.

Tieši tāpat ir ar bitkoiniem. Tie ir reti un grūti atrodami, to ieguve prasa lielus skaitļošanas resursus, elektrības rēķins par datoru darbināšanu tā saucamajās bitkoinu “fermās” ir pamatīgs. Matemātiski var pierādīt, ka maksimālais bitkoinu skaits, ko iespējams atrast jeb “izrakt”, ir 21 miljons.

Patlaban jau atrasti ap 18,5 miljoni bitkoinu. Tomēr katru nākamo bitkoinu atrast kļūst aizvien grūtāk, process prasa lielākus un lielākus resursus.

Pirmie bitkoini tika “izrakti” 2008. gadā. Toreiz viena šīs kriptonaudas monēta maksāja ap vienu eiro, šodien – ap 10 000 eiro. Tas nozīmē – cilvēks, kurš 2008. gadā nopirka bitkoinus par 100 eiro, šodien ir miljonārs.

 

Ko var nopirkt ar kriptovalūtu

Bitkoinam piemīt daudzas naudas īpašības. Lielākajā daļā pasaules par to var nopirkt preces un pakalpojumus. “Air Baltic” ir pirmā aviokompānija pasaulē, kas jau 2014. gadā sāka pārdot biļetes par bitkoiniem. Visā Eiropā tos var uzkrāt, brīvi konvertēt eiro un bankomātā izņemt pavisam reālu skaidro naudu.

Līdzīgi banknotēm ar uzdrukātiem numuriem, arī katrs bitkoins ir unikāls, ar savu īpašo identifikāciju. Turklāt bitkoinu nav iespējams viltot, jo informācija par katru no tiem glabājas daudzos datoros, kas izkaisīti visā pasaulē.

Vienlaikus darījumi ar bitkoiniem ir anonīmi. Lai piekļūtu bitkoina kontam, tā īpašnieks izmanto šifru jeb kriptogrāfisko atslēgu, kas parasti ir kāds ļoti garš skaitlis. Tieši tāpēc valdības un drošības dienesti uz to raugās ar aizdomām. Dažās valstīs (Pakistānā, Marokā, Ēģiptē) kriptonauda ir pilnībā aizliegta. Ēģiptes musulmaņu garīdznieki apgalvo, ka tās lietošana esot grēks.

 

Kāpēc jāuztraucas par “Facebook” kriptovalūtu

Lai gan bitkoins patlaban ir pati populārākā kriptonauda, teorētiski tādu var būt bezgalīgi daudz. Katrs no mums var sākt “rakt” un izlaist pats savu kriptonaudu.

Tad kāpēc tieši “Facebook” kriptonauda “Libra” izpelnījusies tik lielu politiķu uzmanību? Jo tā ir iecerēta kā maksājumu sistēma, kas saistīta ar sociālo tīklu “Facebook”, turklāt norēķinus veic ar paša “Facebook” emitētu (jeb “izraktu”) kriptonaudu.

Kā sola “Facebook”, tad “Librai” būšot stabila vērtība, piesaistīta pasaules lielāko valūtu grozam, līdzīgi kā nesen Latvijas lats. Saprotams, tas radīs uzticamību “Librai”, katrā ziņā tā būs lielāka nekā bitkoinam un citiem kriptoaktīviem. Turklāt “Facebook” ir milzīga kompānija, tās tirgus vērtība patlaban ir ap 100 miljardi ASV dolāru.

Lietotāju skaits – 2,7 miljardi cilvēku visā pasaulē. Ja daudzi sāks konvertēt savus ietaupījumus jaunajā kriptonaudā “Libra”, tas var būt nopietns izaicinājums gan dolāram, gan eiro.

Eiropas Komisijas iniciatīva nākusi laikā, kad bitkoins un citi kriptoaktīvi kļūst īpaši populāri. Aizvien vairāk cilvēku vēlas tajos ieguldīt savus godīgā ceļā nopelnītus līdzekļus. Jo bankas jau labu laiku vairs nemaksā procentus par noguldījumiem, aug politiskie riski (vēlēšanas ASV, breksits).

Savukārt Covid-19 pandēmija turpina iznīcināt veselas industrijas (tūrisms, aviopārvadājumi, viesnīcas, restorāni).

SAISTĪTIE RAKSTI
Tāpat Covid-19 ietekmē strauji pieaug emitēto ASV dolāru un eiro apjoms, kas mazina uzticību šīm valūtām. Tad kāpēc gan neriskēt ar bitkoiniem?

Paredzams, ka V. Dombrovska iecerēto kriptoaktīvu regulējumu un ar to saistīto likumdošanas aktu izstrāde prasīs vismaz vienu gadu, pēc tam to vajadzēs akceptēt ES dalībvalstīs un Eiropas Parlamentā. Eksperti uzskata, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā ne agrāk kā 2024. gadā. Vienlaikus tiek izteiktas bažas, ka Eiropas pārlieku lielā piesardzība bremzē perspektīvu finanšu tehnoloģiju attīstītību, tā izraisot atpalicību no ASV, Ķīnas un Krievijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
Piektdienas gājiena organizatori vāc parakstus par aizliegumu ieņemt amatus prokremliski noskaņotām personām
Lasīt citas ziņas
“Cerība – tas ir muļķa mierinājums.” Iedzīvotāji atbild, kādus atbalsta pasākumus sagaida no valdības saistībā ar cenu pieaugumu
FOTO. Latvijas hokeja izlase uzvar Lielbritāniju
“Attīstībai/Par” nolēmusi, ko virzīs iekšlietu ministra amatam
Ukrainas parlaments pagarina karastāvokli valstī līdz 23. augustam
SPĪGANA: Dziedināšanai, enerģijai un priekam. Kā darbojas dziesmu apļi
20:32
“Attīstībai/Par” nolēmusi, ko virzīs iekšlietu ministra amatam
19:50
pietrūka talantīgajam šefpavāram Dināram Zvidriņam, lai iekļūtu pasaules prestižākā pavārmākslas konkursa “Bocuse d’Or” finālā?
19:48
“Līdz šim Latvijas politika neko tādu nav pieredzējusi.” Vitenbergs atklāj, vai jūtas politiski nodots
Šonakt iespējamas salnas, bet pirmdiena būs saulaina un silta
Ukraina varētu iestāties ES 15-20 gadu laikā, prognozē Francijas Eiropas lietu ministrs
Keris par mediķu atalgojumu: Ir trīs iespējas – samierināties, streikot vai doties prom
Krievijas spēki mēģina pārraut Ukrainas aizsardzību un ieiet Luhanskas apgabala administratīvajā teritiorijā
Polija nodevusi Ukrainai detaļas un bruņojumu iznīcinātāju “MiG-29” nokomplektēšanai
PVO aicina nekavēties ar pasākumiem pērtiķu baku izplatības ierobežošanai
Uz Baltijas valstīm vairs neplūst Krievijas elektrība
Vectantes mantas neizmeta atkritumos. Agates pieredze, kā pašai nevajadzīgām lietām atrast jaunus īpašniekus
Skatītājs jautā: Ko darīt, ja ir zems asinsspiediens?
Necieņa pret latviešu leģionāru piemiņas vietu Zedelgemā, Beļģijā. Vai vietvarai pietiks drosmes izrauties no “nacistu” apkarotāju tīkliem?
Atis Jansons: Ir Amerikas ceļu infrastruktūrā ļoti mīļa detaļa, kura nebūt nav dārga un mums lieliski noderētu
Liepāja par 23 miljoniem iekustinās Eiropas sabiedrību
Arestovičs: Ukrainas armija pēc pusotra mēneša sasniegs savu kaujas gatavības maksimumu
Grāmatas bērniem par karu autori: “Cīnāmies pret dziļo tumsību”
Tālais ceļš pie ārsta vairs nav jāmēro! Reģionos turpmāk konsultēs attālināti
“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” Kā saudzēt dzirdi?
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
ES izvērš tirdzniecības dialogu ar Taivānu
Vācijā spēcīgās vētrās un tornado vairāki desmiti ievainoto
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
Kas ir tiesīgs saņemt un kā saņemt maksājuma samazinājumu par elektroenerģiju?
EK apstiprina enerģētiskās neatkarības plānu