Grib regulēt 21. gadsimta zeltu. Kāpēc jāuztraucas par “Facebook” kriptovalūtu? 1
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija paziņojusi, ka nākotnē tā gatavojas rūpīgāk uzraudzīt kriptonaudu, īpašu vērību pievēršot kompānijas “Facebook” iecerētajam projektam “Libra”.
Ar šādu paziņojumu septembra nogalē nāca klajā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Šīs iniciatīvas mērķi – rūpes par ES finanšu sistēmas stabilitāti un ieguldītāju drošību, cīņa ar naudas atmazgāšanu un nelikumīgu aktivitāšu (terorisms, narkotiku tirdzniecība) apkarošana.
Bitkoini atšķiras no naudas
Valdis Dombrovskis parasti lieto nevis terminu “kriptonauda”, bet gan “kriptoaktīvi”, tā uzsverot, ka runa tomēr nav par parastu naudu.
Lai saprastu, kā rodas un funkcionē kriptoaktīvi, nepietiek ar ekonomista un finansista izglītību, jo lieta vairāk grozās ap matemātiku, skaitļu teoriju un kriptogrāfiju.
Pats populārākais kriptoaktīvs šodien ir bitkoins. Atšķirībā no eiro to emitē nevis centrālā banka, bet gan privātpersonas. Tas glabājas tikai datortīklā – un tomēr nav parastā elektroniskā nauda, kas atrodas mūsu bankas kontā. Bitkoins ir digitāls dokuments, ko iegūst ar īpašām datorprogrammām.
Īpatnējs tādā ziņā, ka to nav iespējams radīt, izgatavot, to var tikai atrast. Dators soli pa solim pārbauda bitkoinam līdzīgus matemātiskus objektus, līdz atrod jaunu, vēl līdz šim neatklātu bitkoinu. Tāpēc šo procesu dažkārt dēvē par “rakšanu”, pēc analoģijas ar zelta ieguvi, bet pašu bitkoinu – par 21. gadsimta zeltu.
Lai no zelta smiltīm atsijātu metāla graudiņus, nepieciešams ieguldīt darbu un enerģiju, ekskavatori un smilšu skalošanas agregāti tērē degvielu.
Tieši tāpat ir ar bitkoiniem. Tie ir reti un grūti atrodami, to ieguve prasa lielus skaitļošanas resursus, elektrības rēķins par datoru darbināšanu tā saucamajās bitkoinu “fermās” ir pamatīgs. Matemātiski var pierādīt, ka maksimālais bitkoinu skaits, ko iespējams atrast jeb “izrakt”, ir 21 miljons.
Patlaban jau atrasti ap 18,5 miljoni bitkoinu. Tomēr katru nākamo bitkoinu atrast kļūst aizvien grūtāk, process prasa lielākus un lielākus resursus.
Pirmie bitkoini tika “izrakti” 2008. gadā. Toreiz viena šīs kriptonaudas monēta maksāja ap vienu eiro, šodien – ap 10 000 eiro. Tas nozīmē – cilvēks, kurš 2008. gadā nopirka bitkoinus par 100 eiro, šodien ir miljonārs.
Ko var nopirkt ar kriptovalūtu
Bitkoinam piemīt daudzas naudas īpašības. Lielākajā daļā pasaules par to var nopirkt preces un pakalpojumus. “Air Baltic” ir pirmā aviokompānija pasaulē, kas jau 2014. gadā sāka pārdot biļetes par bitkoiniem. Visā Eiropā tos var uzkrāt, brīvi konvertēt eiro un bankomātā izņemt pavisam reālu skaidro naudu.
Līdzīgi banknotēm ar uzdrukātiem numuriem, arī katrs bitkoins ir unikāls, ar savu īpašo identifikāciju. Turklāt bitkoinu nav iespējams viltot, jo informācija par katru no tiem glabājas daudzos datoros, kas izkaisīti visā pasaulē.
Vienlaikus darījumi ar bitkoiniem ir anonīmi. Lai piekļūtu bitkoina kontam, tā īpašnieks izmanto šifru jeb kriptogrāfisko atslēgu, kas parasti ir kāds ļoti garš skaitlis. Tieši tāpēc valdības un drošības dienesti uz to raugās ar aizdomām. Dažās valstīs (Pakistānā, Marokā, Ēģiptē) kriptonauda ir pilnībā aizliegta. Ēģiptes musulmaņu garīdznieki apgalvo, ka tās lietošana esot grēks.
Kāpēc jāuztraucas par “Facebook” kriptovalūtu
Lai gan bitkoins patlaban ir pati populārākā kriptonauda, teorētiski tādu var būt bezgalīgi daudz. Katrs no mums var sākt “rakt” un izlaist pats savu kriptonaudu.
Tad kāpēc tieši “Facebook” kriptonauda “Libra” izpelnījusies tik lielu politiķu uzmanību? Jo tā ir iecerēta kā maksājumu sistēma, kas saistīta ar sociālo tīklu “Facebook”, turklāt norēķinus veic ar paša “Facebook” emitētu (jeb “izraktu”) kriptonaudu.
Kā sola “Facebook”, tad “Librai” būšot stabila vērtība, piesaistīta pasaules lielāko valūtu grozam, līdzīgi kā nesen Latvijas lats. Saprotams, tas radīs uzticamību “Librai”, katrā ziņā tā būs lielāka nekā bitkoinam un citiem kriptoaktīviem. Turklāt “Facebook” ir milzīga kompānija, tās tirgus vērtība patlaban ir ap 100 miljardi ASV dolāru.
Lietotāju skaits – 2,7 miljardi cilvēku visā pasaulē. Ja daudzi sāks konvertēt savus ietaupījumus jaunajā kriptonaudā “Libra”, tas var būt nopietns izaicinājums gan dolāram, gan eiro.
Eiropas Komisijas iniciatīva nākusi laikā, kad bitkoins un citi kriptoaktīvi kļūst īpaši populāri. Aizvien vairāk cilvēku vēlas tajos ieguldīt savus godīgā ceļā nopelnītus līdzekļus. Jo bankas jau labu laiku vairs nemaksā procentus par noguldījumiem, aug politiskie riski (vēlēšanas ASV, breksits).
Savukārt Covid-19 pandēmija turpina iznīcināt veselas industrijas (tūrisms, aviopārvadājumi, viesnīcas, restorāni).
Tāpat Covid-19 ietekmē strauji pieaug emitēto ASV dolāru un eiro apjoms, kas mazina uzticību šīm valūtām. Tad kāpēc gan neriskēt ar bitkoiniem?
Paredzams, ka V. Dombrovska iecerēto kriptoaktīvu regulējumu un ar to saistīto likumdošanas aktu izstrāde prasīs vismaz vienu gadu, pēc tam to vajadzēs akceptēt ES dalībvalstīs un Eiropas Parlamentā. Eksperti uzskata, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā ne agrāk kā 2024. gadā. Vienlaikus tiek izteiktas bažas, ka Eiropas pārlieku lielā piesardzība bremzē perspektīvu finanšu tehnoloģiju attīstītību, tā izraisot atpalicību no ASV, Ķīnas un Krievijas.
