Grozies kā gribi – dzīvei nav melnraksta 0
Kaspara Magura dzīve dalās – pirms un pēc Kļavlapu notikuma – liktenīgas nelaimes. Tas vienkārši tā ir, un tur neko nevar darīt. Kad nieka sekunde cilvēka dzīvē novelk robežu, aiz kuras dzīve parāda pilnīgi citu skatu uz turpmāko dzīvi. Un kā tu par to runāsi? Priekšvēlēšanu laikā tas skanētu kā žēlošanās. Bet tas ir pēdējais, ko Kaspars vispār dzīvē dara, jo viss ir kārtībā, visu sadarīsim! Viņš, kā jau tas vīriem un tēviem pienākas, pārdzīvo un rīkojas. Un ne tikai savā un savas ģimenes labā, bet visu to, kuriem līdzīgi likteņi. Tādu ir daudz. Bet, kas vēl svarīgāk – mēs neviens neesam no tā pasargāti. Pilnīgi neviens.
Ar skatu digitālajā nākotnē
Lai gan šī brīža Kaspara sasniegtais karjeras punkts ir augsts, tomēr šķiet, ka tas vēl nav viss. Šodienas realitāte – digitālo vidi, kas aizvien vairāk pārņem mūsu ikdienu, vislabāk pārvalda jaunie. Pieredze nevienam nevar būt vērtīgāka, ja tā ir garāka. Nevar, tādēļ ka tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka mēs klupdami krizdami cenšamies tās panākt, bet reti kuram izdodas.
Kasparu gan par pilnībā jauno nenosauksi, jo ir pieredze mārketingā un komunikācijās jau vairāk nekā 15 gadus, vadot gan valsts mēroga mārketinga un komunikācijas projektus, gan daudzas un dažādas sabiedrisko attiecību kampaņas. Tomēr digitālā mārketinga jomai padziļināti ir pievērsies pēdējos 5 gadus, vadot arī digitālā mārketinga uzņēmumu. Kaspars kā uzņēmējs, jurists, komunikācijas un digitālā mārketinga speciālists savu redzējumu sniedz – tauta – ministrs – tauta. Viņa uzdevums nav vienkāršs – sarežģītas lietas pasniegt tautai saprotamā valodā.
Sirdi aizkustinoša sabiedrība
“Jā, tāda ir Latvijā. Mēs protam saslēgties ap to, kurš nokļuvis nelaimē. Un es gribu būt politiskā aizmugure šiem cilvēkiem. Es zinu, ka to varu, un es to darīšu,” Kaspara ar pārliecību norāda. Dvēseles sāpes par notikušo negadījumu joprojām pulsē, tās nav atraujamas no Maguru ģimenes dzīves. Kaspars atzīst, ka apzinās cilvēka neizsmeļamās iespējas cīnīties par savu un savu mīļo dzīvību, veselību, labklājību.
To viņš arī dara. Jā, ir ciešanas, bet tām pretim tiek likta rīcība, modrība un cīņa. Ja cilvēks ar saknēm ir tik ļoti ģimenē, pašsaprotama ir Kaspara vēlme iejusties arī citu ģimeņu problēmās. Sociālā aprūpe, atbalsts ģimenēm un vientuļniekiem, vienādas integrēšanās iespējas sabiedrībā visiem – tas ir Kaspara uzdevums, par ko viņš grib turēt deputāta rūpi.
Sociālā drošība novada iedzīvotājiem
Te kā reiz ir vieta, kur izmantot ārvalstīs pieredzēto. Kaut vai vienas Zviedrijas pašvaldības prakse. Ar pašvaldības un uzņēmēju atbalstu senioriem pāris reizes mēnesī tiek rīkotas bezmaksas pusdienas un dažādi izklaidējoši pasākumi. Lai vismaz ir iemesls izkustēties no mājas, sanākt kopā un parunāties. Savukārt, kas attiecas uz personām ar īpašām vajadzībām, tad valsts ir noteikusi minimālā sociālā pakalpojuma groza obligātu ieviešanu pašvaldībās ar 2026. gadu.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka katra pašvaldība nosaka, ko apņemas darīt tieši sava novada iedzīvotājiem – pavisam konkrētas lietas. Piemēram, norīkot autobusu, kas atved un aizved uz kādu kultūras pasākumu cilvēkus, kuri grib, bet nevar to atļauties. Piešķirt “atelpas brīdi” nevis 10, bet 30 dienas gadā tiem vecākiem, kuri “piekalti” pie savām īpaši kopjamām atvasēm. Vienkārši sakot – dot iespēju visiem ne tikai eksistēt, bet dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.
Ģimenes cilvēks un daudzbērnu tēvs
Kaspars ir četru bērnu tēvs trīs dēliem un meitiņai Annai. Par mājām Kaspars sauc Ķekavas novadu, kur dzīvo ar savu ģimeni jau vairāk nekā 10 gadus, bet pēdējo gadu Krustkalnos, kad liktenīgā sekunde ieviesa savas korekcijas, jo nu mājās ir dēls, kuram nepieciešama īpaša aprūpe. Diemžēl arvien vairāk arī dzimst bērni ar īpašām vajadzībām, jauni un veci cilvēki nonāk ratiņkrēslā, un kādam novadā ir jātur rūpe par šo visu. Kaspars apstiprinoši saka, ka tā tagad ir viņa misija un sirds aicinājums.
Stiprinājuma skrūve ar uzgriezni, kas satur kopā visu
Kā sauc to skrūvi, kas droši satur kopā vairākas detaļas, teiksim, mājas karkasam? Stiprinājuma bultskrūve, cinkota, ar uzgriezni. Tieši tāds arī ir Kaspars Magurs.
PPII bērnudārza “Raibā Pupa”, ko apmeklējuši visi viņa bērni, vadītāja Inese stāsta: “Viņš ir ģimenes cilvēks ar izteiktām ģimenes vērtībām. Nekad neatteiks – palīdzēs, ja lūgs, un pat, ja nelūgs, bet viņam ir skaidrs, ka jāpalīdz. Stāvēs un kritīs par savējiem – ģimeni, draugiem, kolēģiem.”
Savukārt Kaspara sieva Laima nosaka: “Kaspars valstiski domā visu laiku. Sociālie jautājumi un mazāk aizsargāto cilvēku grupas ir viņa sirds vietā. Mūsu ģimenē šo jautājumu izdzīvo pilnā spektrā – no vismazākā līdz visvecākajam. Tomēr Kaspars domā juridiski (jo ir jurists) ar valstiska līmeņa risinājumu meklēšanas pieredzi. Politikā mans vīrs iet kā profesionālis. Viņa vēlme darīt un palīdzēt ir izaugusi no ģimenes.”
Tātad skaidrs, ja Kaspars ir bultskrūve, tad Maguru ģimene – viņa uzgrieznis. Cinkoti. Lai nesarūs.
Es varu, bet ko piedāvāt?
“Tā domāju iepriekšējās reizes, startējot vēlēšanās. Ko cilvēkiem vajag – darbu, ienākumus, attīstīt uzņēmējdarbību… ko? Šoreiz man dzīve pati uzrakstīja priekšā lieliem burtiem – vissvarīgākais ir ģimene un paaudžu sadarbība. Cieņa pret sudraba paaudzi un līdzjūtīga attieksme pret tiem, kuriem visgrūtāk,” atzīst Kaspars Magurs.
“Dzīvei nav melnraksta,” viņš nosaka. Tā jādzīvo tagad un šeit – vislabākajā variantā, kādā vien iespējams. Dziļi un patiesi līdz saknei.
Apmaksā partija “Zaļo un Zemnieku savienība”.
