Andris Kulbergs: Valsts parādu apkalpošanas nasta varētu būt no 500 miljoniem līdz 1 miljardam gadā 0
TV24 raidījums “Uzmanības centrā ekonomika” šonedēļ pievēršas valsts parādu tēma. Valsts aizņemas – izaugsmei vai patēriņam? Vai Latvija spētu sākt pakāpeniski mazināt parādu? Vai nākotnē paredzams parādu sloga pieaugums? Tie ir galvenie jautājumi uz kuriem atbild Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV) un Saeimas deputāts, Publisko izdevumu un revīzijas un Ilgtspējīgas attīstības komisiju priekšsēdētāju biedrs, Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS).
Kādiem mērķiem valsts ņemtie aizņēmumi tiek izmantoti? Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš skaidro, ka mērķi ir vairāki. Vispirms – budžeta deficīta segšanai. Piemēram, šī gada plānotais budžeta deficīts ir virs 2 miljardiem eiro. Otra lielā pozīcija – aizņemamies, lai pārfinansētu iepriekš uzņemtās parādsaistības.
Proti, savulaik esam emitējuši obligācijas, tām pienāk dzēšanas termiņš, jārod nauda, lai to varētu veikt. Piemēram, līdz šī gada beigām šādam mērķim jāizdod 1,6 miljardi eiro. Tāpat valsts aizņemas, lai aizdotu pašvaldībām dažādiem investīciju projektiem, kam saskaņā ar likumu tās var aizņemties naudu.
“Ir viens būtisks moments, ko es gribētu minēt – mēs naudu tirgos aizņemamies nevis pēdējā brīdī, kad to vajag, bet mēs aizņemamies tad, kad nauda ir relatīvi pieejama, tad, kad ir laba tirgus situācija. Tas nozīmē, ka daļa no parāda, kas šobrīd izveidojies, ir aizņemts uz priekšu, lai nosegtu riskus,” stāsta Valsts kases pārvaldnieks Kādi riski tie var būt?
Piemēram, ja naudu vajag, bet tirgū tā ļoti sadārdzinājusies, teiksim, Trampa tarifu vai kādu citu ģeopolitisko notikumu dēļ. Tādā brīdī labāk nogaidīt, kad aizdevumu piedāvājums būs lielāks par pieprasījumu. Vēl būtiski, kā saka, Āboliņš, “par šo parādu daļu, ko turam kā naudas līdzekļu rezervi, mēs pelnām procentus. Pagājušā gada laikā par šādu naudu Valsts kasei bija procentu ieņēmumi vairāk kā 100 miljoni eiro apmērā.”
Kritisks pret valsts aizņemšanos ir Saeimas opozicionārs Andris Kulbergs (AS): “Tas, ko es dzirdu, izklausās pēc alkoholiķa atrunām – mēs visu laiku aizņemamies nākamajai devai. Mēs nerunājam, ka aizejam uz kazino, uzliekam likmes uz sarkano vai melno cerībā, ka iekritīs laimīgā loze, mēs aizņēmumus vienkārši apēdam. Jebkuram aizņēmumam uz priekšu ir jābūt tikai tādam nolūkam, lai tā līdzētu ģenerēt vairāk naudu.”
Viņš arī aktualizē jautājumu par parāda apkalpošanas izmaksām. “Ja mēs aizņemamies uz priekšu, mums parādu apkalpošanas nasta kāpj. Tā plānojas no 500 miljoniem līdz vienam miljardam gadā. Tā ir nauda, kas no Latvijas ekonomikas jānomaksā uz āru par parādu apkalpošanu. To var darīt un aizņemties var tikai tad, ja vai nu mēs ieguldām attīstībā un vienkārši vairāk nopelnam, lai ar to varētu segt šīs saistības. Un mūsu ekonomika nevar augt par par 1,5% gadā, tai jāaug minimums par 4-5%. Ja mēs to nenodrošinām, mums jāatņem nauda no kādas nozares, lai nosegtu šo parādu.”
Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre (JV) Karina Ploka apliecina, ka audzēt valsts parādu nav pašmērķis. Ir strikti nosacījumi gan par valsts deficīta, gan valsts parāda robežām, kurus arī valdība ievēro. “Prioritāte ir investīcijas aizsardzībā un demogrāfijā. Demogrāfijas izaicinājumi mums ir tieši tādi paši, kā visām citām valstīm.
Šobrīd valsts parāds tiek vadīts. Parāda augšējā robeža ir nofiksēta un pie parāda ilgtspējas mēs strādājam. Pagājušajā gadā Latvija bija viena no retajām valstīm, kam bija izcils valsts budžeta novērtējums no Eiropas Komisijas. Šobrīd nav pamata teikt, ka viss ir slikti un ka valsta parādu mēs audzējam noēšanai.”
