Neticams atklājums! Beidzot ir tapis skaidrs, kas un kā uzbūvēja Ēģiptes Lielo piramīdu 0
Arheologi ir atklājuši senus uzrakstus Ēģiptes Lielajā piramīdā, kas, pēc viņu teiktā, apstiprina, kas šo monumentu uzcēla pirms 4500 gadiem. Senie grieķi stāstīja, ka šo iespaidīgo būvi būvēja 100 000 vergu, kuri strādāja trīs mēnešu maiņās 20 gadu garumā.
Taču jaunie atklājumi Lielās piramīdas iekšienē ir mainījuši šo stāstījumu, parādot, ka tā tika būvēta ar apmaksātu, prasmīgu strādnieku rokām, kuri strādāja nepārtraukti, ņemot brīvdienu ik pēc desmit dienām.
Ēģiptologs Dr. Zahi Havašs (Zahi Hawass) un viņa komanda nesen izpētīja šauras kameras virs Karaļa kameras, izmantojot attēlveides tehnoloģiju, atklājot līdz šim neredzētus iezīmējumus, ko atstājušas darba brigādes 13. gadsimtā p.m.ē.
Viņi arī atraka kapus uz dienvidiem no piramīdas – prasmīgu strādnieku mūža atdusas vietas, kas bija aprīkotas ar strādnieku statujām, kas ceļ akmeņus, un 21 hieroglifu titulu, piemēram, “piramīdas malas uzraugs” un “amatnieks.”
“[Šie atklājumi] apstiprina, ka celtnieki nebija vergi. Ja viņi būtu bijuši vergi, viņi nekad netiktu apbedīti piramīdu ēnā,” Dr. Havašs teica podkāsta “Matt Beall Limitless” epizodē.
“Vergi sev negatavoja kapenes mūžīgai dzīvei, kā to darīja karaļi un karalienes.”
Jaunākie atklājumi arī sniedz ieskatu, kā tika uzbūvēta piramīda. Tie atklāj, ka kaļķakmens tika iegūts karjerā tikai 300 metru attālumā un vests uz būvlaukumu pa gruvešu un dubļu rampu, kuras atliekas tika atrastas piramīdas dienvidrietumos.
Lielā Gīzas piramīda ir lielākā Ēģiptes piramīda, un to uzcēla faraons Hufu (Khufu), kurš valdīja Vecās valstības Ceturtajā dinastijā. Tā ir viena no trim piramīdām. Pārējās divas ir Hafras (Khafre) un Menkaura (Menkaure) piramīdas, kā arī Lielā Sfinksa.
Visas šīs struktūras ir apvītas ar noslēpumiem – gan par to būvniecības metodi, gan astronomisko orientāciju, gan arī joprojām debatēto mērķi. Uzraksti Lielajā piramīdā tika atklāti jau 19. gadsimtā, taču toreiz tika apgalvots, ka tie varētu būt viltoti.
“Bija diskusijas, vai šie uzraksti nav viltojums, bet tagad jūs sakāt, ka esat atradis vēl trīs Karaļa kamerā,” jautāja Bīls Dr. Havašam. Arheologs tad parādīja attēlus, kas līdz šim nav bijuši publiski, kuros redzami uz klintīm uzrakstīti vārdi.
“Tie tika atrasti kamerās, kuras ir grūti un bīstami sasniedzamas, un tajos izmantots rakstības stils, ko var interpretēt tikai apmācīti ēģiptologi,” sacīja Dr. Havašs.
“Ir gandrīz neiespējami, ka kāds mūsdienās varētu ko tādu viltot. Ir jākāpj apmēram 14 metrus augstu un jālien cauri šauriem eju tīkliem, lai vispār nokļūtu tajās kamerās.” Viņš arī atzina, ka daži eiropieši 18. un 19. gadsimtā bija iekļuvuši piramīdā un iegravējuši tur savus vārdus.
“Taču uzraksti, ko mēs atradām, ir daudz senāki – oriģināli grafiti, ko atstājuši senie ēģiptiešu strādnieki,” viņš piebilda.
Otrs būtisks atklājums bija piramīdas būvnieku kapi. Dr. Havašs un viņa komanda atrada instrumentus kapenēs, piemēram, krama darbarīkus un sitamos akmeņus, kas, iespējams, tika izmantoti Lielās piramīdas celtniecībā.
“Lielās piramīdas pamats ir no cietas klints, izcirsts 8,5 metrus dziļi zemē,” viņš teica. “Tas nozīmē, ka pēc kvadrātveida pamata iezīmēšanas, būvnieki grieza visos četros virzienos lejup pa klinti, līdz izveidoja līdzenu platformu no masīva ieža – bez akmens blokiem, tikai dabiskais pamats.”
Viņš turpināja skaidrot, ka strādnieki tika sadalīti komandās – daži zāģēja akmeņus, citi tos formēja, bet pārējie pārvietoja tos ar koka ragavām, kuras vilka pār smiltīm.
Akmeņi tad tika pacelti ar rampām, par kurām Dr. Havašs saka, ka ir atradis pierādījumus.
“Rampa nāca no piramīdas dienvidrietumu stūra un savienojās ar karjeru,” viņš teica. “Mēs izpētījām šo vietu un C2 sektorā atradām rampas atliekas – akmens drupas sajauktas ar smiltīm un dubļiem. Kad rampu demontēja, viņi neaizvāca visu, un tieši to mēs arī atklājām.”
Dr. Havaša kolēģis Marks Lēners (Mark Lehner) pēta vietu tieši uz austrumiem no piramīdas un ir atklājis tā dēvēto “strādnieku pilsētu.” Komanda ir atradusi telpas, kur šķiroti sālītie zivju produkti, lielu maiznīcu, kazarmas un dzīvesvietas, kur mitinājās strādnieki.
“Pastāv mīts, ka strādnieki ēda tikai ķiplokus, sīpolus un maizi, bet mēs atradām tūkstošiem dzīvnieku kaulu,” sacīja Dr. Havašs. Eksperts no Čikāgas universitātes tos analizēja un noskaidroja, ka ēģiptieši katru dienu nokāva 11 govis un 33 kazas, lai pabarotu strādniekus.
“Šāda diēta spēja pabarot apmēram 10 000 strādnieku dienā.”
