Suvalku koridors
Suvalku koridors
Foto. Scanpix/LETA

Iedzīvotāju satraukums pieaug: bailēs no Putina iebrukuma pierobežas reģionos dzīvojošie steidz pamest mājas 0

Polijas un Lietuvas pierobežas iedzīvotāji arvien biežāk gatavojas iespējamam iebrukumam no Krievijas puses. Bēgļu kustība no pierobežas reģioniem jau ir sākusies — par to vēsta vācu laikraksts “Bild”. Pieaugošās bažas saistītas ar iespējamu uzbrukumu no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas teritorijas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Rozīte un Porziņģis? Dīdžejmeitene pirmo reizi atklāti runā par šķiršanos no vīra
“Pilns ar korupciju, pretīgi!” Īlons Masks atmasko Trampa “skaisto” likumprojektu
Kāpēc Putins nereaģē uz operāciju “Zirnekļtīkls?” Analītiķiem ir vairākas versijas
Lasīt citas ziņas

Suvalku koridors – šaurs, tikai 65 kilometrus garš posms, kas savieno Poliju ar Lietuvu un vienlaikus atdala Kaļiņingradu no Baltkrievijas – tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem mērķiem Krievijas iespējamās agresijas gadījumā.

Kontrole pār šo ceļu ļautu Krievijai bloķēt Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu – no pārējām NATO dalībvalstīm.
CITI ŠOBRĪD LASA

“Suvalku koridors nav tikai ģeogrāfisks punkts uz kartes — tā ir  stratēģiski vāja vieta alianses austrumu flangā. Tā zaudēšana nozīmētu Baltijas valstu izolāciju,”  skaidro Vācijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Karstens Breiers.

Šī teritorija jau sen tiek uzskatīta par vienu no visneaizsargātākajām vietām NATO drošības struktūrā.

Militārie eksperti brīdina, ka iespējamā konflikta gadījumā Krievija varētu mēģināt “izsist sauszemes koridoru” uz Kaļiņingradu — šāds scenārijs bieži tiek apspriests arī Krievijas televīzijā, nereti atklātu draudu formā.

Kaļiņingradas apgabalā izvietotais arsenāls jau tagad ļauj Krievijai ar artilēriju nosegt gandrīz visu reģionu, padarot situāciju vēl saspringtāku.

ASV un citi sabiedrotie jau pastiprinājuši militārās mācības Suvalku koridora tuvumā, demonstrējot gatavību aizsardzībai.

Savukārt Vācija ir paziņojusi par plāniem līdz 2027. gadam izvietot Lietuvā līdz 5000 karavīru. Šiem pasākumiem būtu jāstiprina Ziemeļatlantijas alianses austrumu flangs.

Tomēr bažas pastiprina arī tas, ka jau šā gada septembrī Krievija plāno rīkot plaša mēroga militārās mācības “Zapad-25” pie Polijas un Lietuvas robežas.

Līdzīgas mācības notika arī pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, tādēļ rietumvalstu izlūkdienesti uzmanīgi seko notikumu attīstībai.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite  iepriekš brīdināja: ja Krievijas diktators Vladimirs Putins izlems uzbrukt Ziemeļatlantijas aliansei, viņu gaida neizbēgams sakāve.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka pēc dažiem gadiem Krievija var kļūt par vēl lielāku apdraudējumu NATO nekā šobrīd.

Preses konferencē pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes Briselē viņš uzsvēra – izlūkdienestu sniegtā informācija par iespējamu Krievijas agresiju jāuztver ļoti nopietni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.