
Domāju, ka Olgas skaisto sunīti pamanīja daudzi “Facebook” lietotāji – viņa tā fotogrāfijas bija ievietojusi neskaitāmās grupās kopā ar aizkustinošu stāstu, cik viņai daudz darba, tāpēc pati nespēj par sunīti parūpēties. Atdošos bez maksas kādam, kurš sola būt gādīgs.
Lai gan cilvēkus aizkustināja skaistais suns un teksts, daudzi ar to bija gatavi dalīties, mani tomēr nepameta sajūta, ka tā ir krāpniecība. Sākotnēji gan nevarēju izdomāt, kādā veidā un kurā brīdī tad klajā nāks Olgas patiesie nodomi, tāpēc nolēmu veikt nelielu eksperimentālo sarunu ar viņu, izlikdamās par potenciālo sunīša adoptētāju.
Tiesa gan, brīdī, kad bija jānorāda mani kontakti un kā savu uzvārdu norādīju Viltniece, bet adresi – Krāpnieku ielu, tad dāma pazuda un turpmāk vairs neatbild. Arī sunīti nav atsūtījusi.
Zemāk ielikšu ekrānuzņēmumus no sarakstes, taču ievietošu arī pāris lietas, kas manī raisīja aizdomas. Varbūt noder:
-ja nemaldos, šī suņu šķirne ir punduršpici – tie nav lēti suņi, īpaši jau tāds sniegbalts skaistulis. Kāpēc gan lai kāds to gribētu atdot bez maksas?
-Olgai “Facebook” nav neviena drauga;
-Olgas latviešu valoda ir nepārliecinoša, viņa, piemēram, jautā, kāda ir mana iesauka (gribēdama jautāt uzvārdu);
-stāsts ir pārāk tipisks krāpniekiem – bezizejas situācija, nomirusi māte, sarežģīta ģeogrāfija;
-sunīti sūtīšot no Polijas (kāpēc gan tādam skaistulim nevarētu atrast nākamās mājas turpat) utt.
Esiet uzmanīgi! Krāpnieki izdomā visdažādākos veidus, kā izkrāpt naudu. Olga cerēja uz 80-100 eiro par it kā sunīša nogādāšanu līdz manai adresei. Paskatieties piecreiz pirms skaitiet kādam naudu! Pat tad, ja piedāvājums ir ļoti vilinošs.




