Indriksone: piektajā kara gadā ikviens darījums ar Krieviju ir asiņains 17
Partijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētāja Ilze Indriksone uzsver, ka valdības nespēja publiskot to Latvijas uzņēmumu sarakstu, kuri joprojām piektajā kara gadā uztur ekonomiskās attiecības ar Krieviju, liecina par politiskās gribas trūkumu. Rodas iespaids, ka ierēdniecība apzināti meklē iemeslus, kāpēc šo sarakstu nevar vai nevajadzētu publicēt, lai gan šādai vilcināšanai nav objektīva pamata.
“Piektajā kara gadā ikviens darījums ar Krieviju ir asiņains. Tā vairs nav nejaušība, bet gan apzināta nostāja. Tāpēc sabiedrībai ir tiesības zināt uzņēmumus vārdā, kas tirgojas ar Krieviju un pēc būtības tādā veidā uztur agresorvalsts ekonomiku un karu pret Ukrainu,” norāda Ilze Indriksone.
Nacionālā apvienība uzskata, ka ja uzņēmējiem līdz šim nav ierunājusies sirdsapziņa, tad tā arī neierunāsies. Tāpēc publiskums ir būtisks instruments, lai sabiedrība, sadarbības partneri un klienti varētu pieņemt informētus lēmumus un nevēlētos netieši atbalstīt agresorvalsti.
Vienlaikus partijas priekšsēdētāja Ilze Indriksone norāda uz satraucošu situāciju valsts atbalsta sistēmā – uzņēmumiem ir pieejams finansējums jaunu eksporta tirgu apgūšanai, taču netiek pienācīgi pārbaudīts, vai šie paši komersanti pēc atbalsta saņemšanas patiešām pārtrauc sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju: “Nacionālās apvienības ieskatā tas ir pilnībā nepieņemami. Ja valsts atbalsta mehānismi netiek kontrolēti, sanāk, ka valsts pati ar savu finansējumu sniedz piešprici agresorvalsts ekonomikai”.
Kara sākumā Ilze Indriksone kā ekonomikas ministre uzdeva publiskot eksportētāju sarakstu. Ierēdniecība to izdarīja, bet starp nopublicētajiem bija arī ielikti uzņēmumi, kuri pirms kara bija sadarbojušies ar Krieviju, kļūda tika labota, un šobrīd šādas kļūdas pat fiziski nav iespējamas, tāpēc nav saprotama kavēšanās un formālu attaisnojumu meklēšana.
“Nav saprotams, kāpēc tiek meklēti formāli attaisnojumi un kavēta rīcība. Tāpat nav saprotams, kāpēc izvēlēts iet garo ceļu ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā caur Saeimas lasījumiem, ja pilnīgi pietika ar premjeres rezolūciju un ekonomikas ministra izpildi,” norāda Ilze Indriksone.
Nacionālā apvienība uzsver, ka piektajā kara gadā vairs nepietiek ar diskusijām – nepieciešama skaidra un konsekventa rīcība, lai nepieļautu Latvijas uzņēmumu līdzdalību agresorvalsts ekonomikas uzturēšanā.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Šadris šonedēļ Saeimas Ārlietu komisijā informēja, ka rosinās vairāku ministriju tikšanos, lai izvērtētu iespējamos rīcības virzienus valsts atbalsta ierobežošanai uzņēmumiem, kuri turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Šadris norādīja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piešķīrusi atbalstu tirgus pārorientācijai vai jaunu eksporta tirgu apgūšanai 6355 uzņēmumiem 102 miljonu eiro apmērā, no tiem 103 uzņēmumiem jeb 1,6% ir saistība ar Krieviju vai Baltkrieviju.
