Risinājumu problēmas 0
Tagad pētnieku darba dienas kārtībā jau ir gluži praktiski jautājumi. Vispirms tās ir iespējami drošas pieslēgšanās informatīvajam laukam metodes. Jo patiesībā tādu cilvēki, kuri jau tagad spēj apzināti to izdarīt, nav pārlieku daudz. Šie savā ziņā tīrradņi parasti nav speciālisti tajās zinību jomās, kurās vēlams iegūt attiecīgu informāciju. Un pat tajā gadījumā, ja viņi kaut ko “noskatās”, ne gluži vienmēr spēj saprast redzētā jēgu, vienalga, vai tie ir teksti, shēmas, formulas, konstrukcijas vai, piemēram, mūzikas skaņas, kuras viņi neprot pierakstīt. Ir nepieciešamas tādas metodes, kas ļautu informatīvajās slēptuvēs iekļūt ne tikai izredzētiem ūnikumiem, bet arī parastiem speciālistiem.
Par vienu no lielākajām problēmām šajā ziņā uzskata noskaņošanās precizitāti, jo “iesviešana” informatīvajā laukā bieži vien ir līdzīga pasakai jeb teicienam “Aizej tur, nezin kur – paņem to, nezin ko”. Bet cilvēki tomēr allaž kaut ko atnes, lai gan “noskatītos” notikumus bieži vien nav iespējams precīzi piesaistīt ne konkrētam laikam, ne vietai. Tāpēc šo ziņu informatīvā vērtība lielākoties ir tuva nulles vērtībai. Pagaidām.
Cita nopietna problēma ir visu traucējumu novēršana un iegūtās informācijas ticamības novērtējums. Jo, no vienas puses, iespējams, nav īpaši sarežģīti arī informatīvajā laukā ieplūdināt nekorektu informāciju jeb dezinformāciju. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties pareizi iztulkot vizionāra saņemtos simbolus un zīmes.
Un vēl. Pat tad, ja konkrētais cilvēks spēj saprast “noskatītā” jēgu, viņam ne vienmēr izdodas to visu pārvērst arī citiem cilvēkiem saprotamā formā. Katrā ziņā “citās pasaulēs” iegūtā informācija ir ļoti īpaša. Visos aspektos. Tās ir zinības–pārdzīvojums. Un to precīzi pārvērst vārdiskā formā nespēj pat tie, kuriem ir dabas dots literāta talants. Jeb, kā teicis klasiķis – ir grūti cilvēkam izskaidrot melones garšu, ja viņš visu mūžu košļājis kurpju šņores…
Neskatoties uz to, ka mūsdienu zinātne transpersonālos apziņas stāvokļus vairs neuzlūko kā kaut ko patoloģisku un pat uzskata tos par nepieciešamiem radošās darbības nosacījumiem, joprojām saglabājas piesardzīga attieksme pret izziņas “mistiskajām” formām. Jo tam katra ziņā ir vēsturiskas, ģenētiskas saknes.
Bet tajā gadījumā, ja tomēr izdosies saprast, kādā veidā cilvēks uztver citādi nesasniedzamo informāciju un apstrādā to, cilvēces dzīvē var sākties kardināls izrāviens. Un, protams, vispirms tas varētu skart tieši datortehnoloģijas. Turklāt tādējādi patiešām varētu iepriekš paredzēt dažādas dabas un tehnogēnās kataklizmas vai – militāristu sapnis! – iekļūt ienaidnieka galvā un tur “noskatīties” visus viņa slepenos tīkojumus un plānus. Katrā ziņā mūsdienu pasaulē šie elementi ir ļoti svarīgi.
