“Ir sajūta, ka aiz drošības lozunga jeb virsmērķa tiek paslēpts kaut kas cits,” Vitenbergs par nākamā gada budžetu 0
Latvijas opozīcija izsaka bažas par valdības sagatavoto valsts budžetu, norādot uz nepietiekamu informācijas pieejamību un aizdomīgu līdzekļu izmantošanu. TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsvēra, ka šāds slepenības budžets līdz šim vēl nav bijis.
“Mums šobrīd nav bijis šāds budžets, par kuru ir bijis tik maz informācijas. Viņš ir nevis drošības, bet slepenības budžets, un to norāda arī uzņēmēju organizācijas, kuri saka – mēs neesam bijuši klāt. Tāda nihilistiska attieksme pret partneriem līdz šim nav bijusi,” skaidroja Vitenbergs.
Viņš piebilda, ka budžets veidots nākamo paaudžu labklājības un konkurētspējas līmeņa: “Es esmu redzējis Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvju komentārus, kur viņi norāda, ka šis budžets ir veidots uz nākamo paaudžu labklājības un konkurētspējas līmeņa.”
Uz jautājumu, kas opozīcijai ir iebilstams, Vitenbergs norādīja uz līdzekļu izmantošanas skaidrības trūkumu: “Mums ir sajūta, ka aiz drošības lozunga jeb virsmērķa tiek paslēpts daudz kas cits. Un to, ko mēs nosaucām, tad tās ir ikdienišķas, svarīgas aktivitātes, kuras ir vajadzīgas un kurām ir jāpievērš uzmanība, bet tas ir uz aizņemtas naudas rēķina. Runāja, ka aizņemsies drošībai, bet novirzīs citām aktivitātēm. Bet to, kādām aktivitātēm, mēs redzēsim tad, kad budžets būs Saeimā.”
Jau iepriekš vēstījām, ka valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
FM norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026. – 2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
FM skaidro, ka 2026. gada valsts budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas izstrādātas šī gada jūnijā. Tās paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā. FM secinājusi, ka būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē šogad dod būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares. Arī uzņēmumu kreditēšanas apjomi pēc vairāku gadu stagnācijas šogad ir sākuši spēcīgi pieaugt, un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, ir audzis par 16%.
Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.
