Foto: SHUTTERSTOCK

Īslaicīgs darbs ārzemēs. Kā ar nodokļiem, apdrošināšanu? Vai uz tik īsu laiku vajag kārtot kaut kādas formalitātes 3

Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri
“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 158
13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11
Lasīt citas ziņas

Gribu braukt uz ārzemēm (Vāciju) un mazliet pastrādāt – 3–6 mēnešus. Kā ar nodokļiem, apdrošināšanu? Vai uz tik īsu laiku vajag kārtot kaut kādas formalitātes vai varu strādāt tāpat? Biruta V.

Rezidences statusa maiņa

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja tās deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai tā uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Uzturoties līdz 6 mēnešiem ārpus Latvijas, nodokļu piemērošanas vajadzībām rezidences statusu nevar mainīt, un par to nav jāziņo VID.

Arī uzturoties ilgāk, ja nav kārtotas formalitātes par rezidences statusa maiņu, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu.

Ja ir saņemti tikai algota darba ienākumi Latvijas Republikā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz 10 000 eiro (netiek skaitīti budžeta pabalsti vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie pabalsti), gada ienākumu deklarāciju ir tiesības neiesniegt.

Ārvalstīs gūtie ienākumi jānorāda deklarācijā

Ienākumi, kas gūti, strādājot ārvalstīs ārvalsts darba devēja labā, automātiski neielasās gada ienākumu deklarācijā. Tāpēc, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ārvalstīs gūto ienākāumu norāda deklarācijas pielikumā D2 Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi.

Algota darba ienākumi, kas gūti par darba pienākumu veikšanu Vācijā (Eiropas Savienības valstī), ja tie Vācijā ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim līdzīgu nodokli, Latvijas Republikā ar nodokli otrreiz netiek aplikti.

Aizpildot deklarācijas D2 pielikumu, norāda:

1. ailē Valsts, kurā gūti ienākumi, un ienākumu izmaksātājs – ārvalsti, kurā gūti ienākumi, un informāciju par ienākuma izmaksātāju: juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un ienākuma izmaksātāja adresi;

Reklāma
Reklāma

2. ailē Ārvalstī gūtie ienākumi – ienākumu veids – taksācijas gadā ārvalstīs gūto ienākumu veidu;

3. ailē Ārvalstī gūtie ienākumi – ienākumu saņemšanas datums – datumu, kurā gūts ienākums. Par algota darba ienākumu ieraksta pēdējo datumu, kurā ienākums gūts;

4. ailē Ārvalstī gūtie ienākumi – summa ārvalstu valūtā (norādīt valūtu) – ārvalstīs gūtos ienākumus, kas izteikti ārvalstu valūtā;

5. ailē Ārvalstī gūtie ienākumi – summa eiro – ārvalstīs gūtos ienākumus, kas izteikti eiro;

6. ailē Ienākums, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli – algota darba ienākumus par darba pienākumu veikšanu citā ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, vai valstī, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta un stājusies spēkā Konvencija par dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kas atbilstīgi likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 24. panta 7. daļai ir atbrīvoti no nodokļa samaksas Latvijas Republikā.

Deklarējot algotā darba ienākumu Vācijā, kas Latvijā ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, Vācijā samaksāto ienākuma nodokli un veiktās sociālās iemaksas deklarācijā nenorāda.

Sociālās iemaksas veic valstī, kur strādā

Nodarbinātais sociālās apdrošināšanas iemaksas parasti veic tajā valstī, kurā tas faktiski strādā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra norāda – tiklīdz persona sāk strādāt citā ES dalībvalstī, tā uz viņu saskaņā ar Regulas nr. 883/2004 noteikumiem sāk attiekties tās valsts sociālās drošības tiesību akti, proti, persona būs sociāli apdrošināta konkrētajā valstī.

Attiecīgi, ja Latvijas pilsone dodas uz Vāciju un noslēdz darba līgumu ar Vācijas darba devēju uz 3 mēnešiem, šajā nodarbinātības periodā Vācijā uz personu attieksies Vācijas sociālās drošības tiesību akti, proti, darba devējs par viņu maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas Vācijā, un persona būs sociāli apdrošināta tur.

Līdz ar to, pamatojoties uz nodarbinātību un apdrošināšanu Vācijā, viņai būs tiesības uz sociālās drošības pakalpojumiem Vācijā, piemēram, saslimstot viņa saņems slimības pabalstu saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. Ja personas apgādībā ir bērni, viņa var pieprasīt ģimenes pabalstus Vācijā.

Uzziņa

SHUTTERSTOCK ilustrācija

Informācija par formalitātēm, kas jākārto, lai strādātu Vācijā un daudzās citās ES un EEZ valstīs, pieejama Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā: www.nva.gov.lv, sadaļā Pakalpojumi > EURES darba iespējas Eiropā un atgriežoties Latvijā > Darba meklētājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.