“Man tā bija morāla trauma.” Andra Kiviča tēvs atklātā intervijā piemin dēla dzīvi 0
Sabiedrībā daudz un plaši tiek apspriests mūziķis Andris Kivičs. Taču dzīvē liels notikums ir arī viņa tēvam Andrim Kivičam senioram. Viņš sarakstījis savu pirmo grāmatu, par ko stāsta intervijā žurnālam “Privātā dzīve”.
Grāmatu “Ceļš. Atmiņu stāstījums” seniors sarakstījis īsi pēc savas 77. dzimšanas dienas. Atminoties bērnību, viņš apjautis, ka lapaspuses spēj atdzīvināt un piešķirt nemirstību tiem, kas jau sen devušies viņsaulē.
Intervijā A. Kivičs seniors piemin arī dēlu. “Daudzi vecāki domā, ka atvase ir kā atzars no viņu koka, taču bērns ir individuāla personība. Godīgi sakot, es gribētu, lai arī mani uztver kā atsevišķu cilvēku,” uzsver seniors. Viņš skaidro, ka izvēle dot dēlam tieši tādu pašu vārdu bijusi abu vecāku apzināts lēmums. “Tajā brīdī mēs nepadomājām, ka tas varētu radīt kaut kādus sajukumus. Tā bija kļūda,» viņš tagad atzīst. Dzīve ar identisku vārdu un uzvārdu kā vienam no skandalozākajiem un pretrunīgi vērtētajiem pašmāju mūziķiem viņam sagādājusi ne vienu vien kuriozu situāciju. “Laikā, kad vēl nebija mobilo telefonu, uz mājas numuru piezvanīja kāda meitene un izlamāja mani, ka nebiju atnācis uz solīto randiņu. Pat nepaguvu neko iebilst, meitene sarunu nocirta. Man tā bija, kā tagad mēdz sacīt, morāla trauma,” viņš ar smaidu atceras.
Vienlaikus interesants ir arī stāsts par Kiviču uzvārdu. “Līdz 16 gadu vecumam mans uzvārds bija Ķīvītis. Bet Kuldīgas pasu galdā strādāja cilvēki, kas acīmredzami vāji orientējās latviešu pareizrakstībā. Kad saņēmu jaunu pasi, tajā pat nepaskatījos. Tolaik man bija citas prioritātes. Mana galva bija pilna ar vēju, tādēļ tikai vēlāk atklāju, ka Ķīvīša vietā pasē ierakstīts Kivičs. Tā kā biju pamanījies pazaudēt savu dzimšanas apliecību, dzīvoju ar šo krustu visu savu mūžu,” nosmej Andris. Lai izvairītos no pārpratumiem, viņš pat uz savas grāmatas vāka īpaši norādījis, ka tās autors ir Andris Kivičs seniors.
Vairāk lasi žurnālā “Privātā dzīve”!
