“It kā valsts vasarā apstātos…” Tauta ir dusmīga par to, kāds ir Saeimas darba režīms 0
Saeima šovasar darbu turpina starpsesiju režīmā: oficiāli pavasara sesija noslēdzas 19. jūnijā, bet rudens sesiju parlaments atsāks 31. augustā. Saeimas 14. maija lēmumā norādīts, ka pavasara sesija sākta 10. aprīlī un slēdzama 19. jūnijā, savukārt rudens sesija sāksies 31. augustā; Saeimas Kārtības rullis paredz, ka gadā ir trīs kārtējās sesijas — rudens, ziemas un pavasara —, bet starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt ārkārtas sesijas.
Izklausās labi, bet vai šobrīd valstī viss ir tā, ka Saeima mierīgu prātu varētu pāriet darbā vieglākā režīmā? Šāds jautājums radies soctīklotājam Armandam Brokam.
Viņš publicējis visai dusmīgas pārdomas: “Viena no lietām, ko man nekad nav izdevies līdz galam saprast, ir Saeimas vasaras darba režīms.
Vairāk nekā divus mēnešus nenotiek regulārās parlamenta sēdes. Jā, deputāti turpina strādāt komisijās, notiek tikšanās un šogad ir labi, ka ieplānotas vismaz divas ārkārtas sēdes vasarā, zinot visus izaicinājumus.
Taču jautājums – kāpēc likumdevēja darba kalendārs joprojām ir veidots tā, it kā valsts vasarā apstātos?
Nevienā uzņēmumā nav iedomājama situācija, kur divus mēnešus nenotiek regulāras vadības sanāksmes un būtisku lēmumu pieņemšana tiek atlikta uz rudeni.
Satversme neprasa divu mēnešu pārtraukumu Saeimas darbā. Tas ir pašu politiķu noteikts darba modelis. Kāpēc valsts svarīgākajai lēmējinstitūcijai joprojām ir darba kalendārs, kas veidots pēc principiem, kuri vairāk atgādina pagājušo gadsimtu nekā mūsdienu valsts pārvaldību.”
Arī komentētāji lielākoties par šādu darba grafiku nav sajūsmā.
