Latvijā

Izcilu izglītību par “Dosjas” cenu? Saruna ar LU rektoru Indriķi Muižnieku5


LU rektors Indriķis Muižnieks
LU rektors Indriķis Muižnieks
Foto – Valts Kleins

Vai obligāti jāstudē bioloģija, lai pēc tam tiktu lielā amatā- Raimonds Vējonis ir Latvijas valsts prezidents, bet INDRIĶIS MUIŽNIEKS – lielākās Latvijas augstskolas Latvijas universitātes rektors… To biju domājusi kā joku sarunas sākumam. Tomēr izrādījās, ka tā ir dialektika.

– Attīstība iet no vienkāršākā uz sarežģītāko. Bioloģiskā forma ir sarežģītāka, nekā fiziskā. Agrāk dominēja fiziķi, tagad nāk biologi. Cilvēki un sabiedrība kļūst aizvien sarežģītāki, un turpmāk to vadīs arī citu jomu pārstāvji. Prezidentu vidū jau bija psiholoģijas doktore Vaira Vīķe-Freiberga, universitātē padomju laikos rektori bija juristi un ekonomisti, pēc tam – dabas zinātnieki. Tas atkal apliecina – sociālajiem un humanitārajiem zinātniekiem vēl ir adaptācijas laiks tam jaunajam periodam, kas ir sarežģītāks, – pasmaida rektors un sākam sarunu.

– Goda reizēm jums ir iespaidīgs talārs un ķēde. Kā rektors ir jāuzrunā?

– Rector Magnificus. Tas nāk no viduslaikiem, kad radās universitātes.

– Astoņi mēneši rektora krēslā. Esat pārkārtojis prorektoru darbību, agrāk bija divi, tagad trīs prorektori. Ko tas dod?

– Tie ir principiāli pārkārtojumi. Agrāk universitātē viens prorektors atbildēja par visām zinātnēm, otrs – par visām studijām. Tagad pa jomām – gan par zinātni, gan studijām. (Humanitāro un izglītības zinātņu jomā – Ina Druviete. Sociālo un tiesību zinātņu jomā – Jānis Ikstens. Eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā – Valdis Segliņš.) Tas ir būtiski, jo visu laiku uzsveram – studijas un zinātniskā darbība universitātē ir vienota, un ja reiz tā, tad arī prorektoru līmenī nevajag nodalīt šīs divas darbības sfēras.

– Jūsu komandā ir divas politiķes Ina Druviete un Baiba Broka – vai tas ir kā politiskais nodrošinājums?

– Nekādā ziņā, kolēģes jau sen strādā universitātē. Baiba – Juridiskajā un Ina Humanitāro zinātņu un arī Pedagoģijas fakultātē. Drīzāk jājautā, kāpēc viņas no universitātes ir aizgājušas politikā. Bet to mēs nevaram liegt. Universitātē ir visu politisko partiju pārstāvji, spektrs ir ļoti plašs. Mēs esam Latvijas universitāte un pārstāvēsim Latvijas intereses kopumā visā daudzveidībā.

Jauninājums LU struktūrā ir arī Stratēģijas padome (prorektori, LU sociālie partneri un akadēmiskās domas līderi) ar profesoru Andreju Ērgli priekšgalā. Domājam šo padomi paplašināt, piesaistot ārpus universitātes aktīvi darbojošos, bet arī akadēmisko dzīvi saprotošus cilvēkus. Ja mēs pārāk dziļi ieslīgstam administratīvos un saimnieciskos jautājumos, pazaudējam jēgu, kāpēc tā universitāte vispār ir.

– Un kāpēc tad tā ir?

– Mūsu augstskolu skaisti sauc – Latvijas universitāte. Un Latvijas universitāte ir tāpēc, lai Latvija augtu un attīstītos.

– No mūsu atjaunotās valsts 19 ministru prezidentiem 15 ir LU “produkti”. Varētu secināt – LU iegūtā izglītība un kontakti viņiem ir palīdzējuši konkurences cīņā. Bet, raugoties uz valsts attīstību…

– …varēja būt labāk.

– Jā, stipri vien! Kas valsts vadītājiem tomēr ir pietrūcis?

– Aizejot no universitātes daudziem pazūd akadēmiskās ilgtspējas izpratne un viņi to aizstāj ar politisko īslaicīgumu. Tas ir tas bēdīgākais. It kā ir vadošās koalīcijas izpratne, ka mūsu valstī noziedzīgi vieglprātīgi attiecamies pret augstākās izglītības un zinātnes finansēšanu, kas ir ne mazāk svarīgi par aizsardzības un drošības finansēšanu. Bet mūžīgais jautājums – ko mēs varam parādīt pusgada vai pusotra gada termiņos līdz nākamajai valdības krišanai vai vēlēšanām? Diemžēl, lai zinātnes sasniegumi īstenotos produktos vai produktu pieaugumā ir nepieciešams process. Tas nav tā – šodien iedod naudu un rīt dabūjam produkciju. Piemēram, starptautiski ļoti veiksmīga kompānija “Biosan”, kas Latvijā ražo unikālu zinātnisko aparatūru konkurētspējīga visā pasaulē, ieguldījumus saņēma 2003. un 2004. gadā, bet rezultāti sāka nākt ap 2010. gadu un tagad tie pa īstam ir uzplaukuši. Paiet sešu desmit gadu periods, kamēr ieraugām zinātnes augļus. Bet pa to laiku ne vienas vien vēlēšanas ir bijušas.

– Jā, nesaņemot pienācīgu finansējumu, droši vien LU nespēj ierindoties pasaules augstskolu reitingu spicē…

– 40 000 pasaules augstskolu vidū Latvijas universitāte ir 600 vai 800 vietā (kā kurā reitingā). Tas nozīmē, ka esam labāko 5% pasaules augstskolu vidū. No Latvijas augstskolām šajos reitingos pagaidām esam vienīgie.

– Bet kurā vietā ir Kembridža un Oksforda?

– Tās ir pirmajā desmitniekā. Bet, protams, vērā tiek ņemti dažādi faktori. Viens – tradīcijas un augstskolas vecums. Salīdzinājumam – LU tuvojas simtgadei, bet Kembrižai jau astoņsimt. Arī Tartu universitātei, kas LU ir priekšā reitingos, ļoti būtisks moments ir tas, ka tā ir krietni vecāka – dibināta 1632, bet nepārtraukta augstskolas tradīcija ir kopš 1800. gada. Viļņas universitāte ir vēl vecāka, bet tur ir bijis nopietns pārrāvums poļu valdīšanas laikā.

Otrs faktors – ja augstskolas reitinga vietu salīdzina ir finansējuma apjomu, tad mēs būtu pirmie pasaulē. (Smejas.)

– Bet ar prātiem gan varam sacensties – datorzinātnieks Ambainis, kvantu fiziķis Kaščejevs…

-Arī Mieriņa, Ozoliņa, Šķilters, Austers. Jo universitāte nav tikai datori, fizika, bioloģija, bet arī socioloģija, psiholoģija, filozofija…Universitāte ir universāla, tas ir tas, kas to padara tiešām stipru.

– Universitātē 70% studentu ir vājā dzimuma pārstāves. Kā piesaistīt puišus?

– Tas saistīts ar universitātes profilu – mums pārsvarā ir tā saucamās meiteņu profesijas – filologi, pedagogi… Cita lieta, ka daudz zēnu izvēlas nevis vidusskolu un pēc tam augstskolu, bet aroda apguvi kādā profesionāli tehniskajā skolā. Tas ir labi. Tomēr arī universitātē gribam attīstīt vairāk arī puiciskākas specialitātes – biotehnoloģiju, jauno tehnoloģiju fiziku. Bet es nešķirotu – vai tā ir meitenīga, vai zēniska profesija. Fizikā, kuru tradicionāli uzskatām par ļoti vīrišķīgu jomu, labākās studentes ir meitenes, un pasaulē paša lielākā fizikas eksperimentu objekta – lielā hadronu paātrinātāja zinātniskā vadītāja ir sieviete.

– Katru rudeni saņemat mūsu vidusskolās tapušus “produktus”. Kas glābs vispārējo izglītības sistēmu – vai šaura specializācija vai vispusīga izglītība?

– Būtiskākais ir veidot personības pamatu, tam jābūt pietiekami vispārīgam. Specializācijai jāveidojas ļoti pakāpeniski. Studentu vidū redzu – daži būs tikai programmētāji, vai tikai ornitologi, dari, ko gribi, nekas nemainīsies. Tomēr tādu ir ne vairāk kā desmit procentu. Pārējie sevi meklē. Bakalaura studijas un visa jaunā, pa līmeņiem dalītā studiju sistēma ir vērsta uz to, lai studentam ļautu pakāpeniski adaptēt savas intereses pieprasījumam un savām vēlmēm. Šaurāka specializācija ir maģistratūras uzdevums, kas cieši saistīta ar to zinātnes nozari vai apakšnozari, kurā maģistrants strādā. Bet, lai tiktu pie laba studenta, jādomā gan par skolēnu, gan skolotāju līmeni. Tālab universitāte sadarbojas gan ar Valsts izglītības satura centra jauno projektu par kompetencēs balstītu izglītības saturu, gan ar “Iespējamo misiju” – kas ir ļoti labs, bet arī dārgs veids labu skolotāju sagatavošanā. Ja gribam dabūt kaut ko ļoti labu, par to ir arī jāmaksā. Nevaram sagaidīt Eiropas un pasaules kvalitāti par “Dosjas” cenu.

– Interesanti, cik izglītoti esam, vai ir tādi mērījumi?

– Universitātes pētnieki jau vairāk nekā piecpadsmit gadus cītīgi darbojas līdzi tā saucamajā PISA testā, kas raksturo skolēnu izglītību. Rezultāti ir daudzmaz mierinoši jau gadus desmit esam pirmajā trešdaļā pasaules attīstītāko valstu, lielākoties OECD dalībnieču konkurencē, Latvijas skolēnu vidējais līmenis ir pat augstāks nekā ASV vai Zviedrijā. Bet satraucoši, ka mums ir relatīvi maz izcilnieku, pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstu skolēniem. Acīmredzot, mūsu skolotāji neprot ieraudzīt īpaši apdāvinātos bērnus, kuru talanti būtu jāatklāj un jāslīpē.

– Labākie nonāk augstskolās. Kāda mērķa vārdā viņi grib iegūt augstāko izglītību?

– Man šķiet, ka viņi šeit meklē un atrod Maslova piramīdas augšējo daļu – iespēju rast savas personības apliecinājumu. To pašreizējā izglītības sistēma sniedz – students var apgūt miksēto izglītību, jo mūsdienu pasaule vairs nav ierobežota vienas jomas ietvaros. Jā, pasaule ir mainīga un universitātei ir jābūt spējīgai mainīties tai līdzi. Mēs varam pasauli radīt arī šeit pat – kopš rudens Latvijas Universitātei ir laikmetīgs Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā, ap ko veidosies studentu pilsētiņa. Arī citzemju studentu piesaiste ir vajadzīga tikai tāpēc, lai mēs varētu celt savu valsti un mūsu studentiem būtu iespēja starptautisko studentu vidi izbaudīt šeit, Latvijā, nevis uzreiz braukt kaut kur projām un pazust no Latvijas vispār. Jābrauc ir noteikti, bet vēlāk – maģistrantūrā un jāpaliek saitei ar dzimteni.

– Kā veicas ar ārzemju studentu importēšanu, cik viegli viņiem uzsākt studijas LU?

– Šobrīd mums ir ap 740 ārzemju studentu, tuvāko četru piecu gadu laikā vēlamies, lai šis skaits būtu 1500-1800. Ārzemniekiem ļoti svarīga ir moderna studiju vide, kāda mums Torņakalnā ir. Bibliotēkas zona tur ir atvērta visu diennakti septiņas dienas nedēļā, tur nāk mācīties arī RSU un RTU studenti, un jāuzmanās, lai mūsējos neizspiež. Studēšanas kultūra – mācīties brīvdienās un vēlu vakaros sēdēt bibliotēkā – tā vairāk raksturīga ārzemju studentiem un viņi to šeit var lieliski realizēt.

– Vai jums pašam ir ģimene, bērni, kur viņi studē?

– Bērni ir veseli divi, sieva diemžēl pirms desmit gadiem nomira ar vēzi. Meita ir aizstāvējusi doktora grādu filozofijā par tēmu “Veselie un daļas Aristoteļa substances koncepcijā”. Pēc studijām LU kādu laiku mācījās Vācijā, Amerikā. Tagad pasniedz gan universitātē, gan arī tulko. Dēls pabeidza LU sociālo zinātņu maģistrantūru. Izveidoja savu firmu, kādu laiku strādāja ārlietu ministrijā, bet tad saprata, ka viņam vajag kārtīgu pamatu un iestājās LU ģeologos. Šobrīd Taivānā turpina ģeoloģijas studijas, bet noteikti atgriezīsies Latvijā. Par vectētiņu vēl neesmu kļuvis.

– Kādu laužu esat? Vai mākslinieks Ģirts Muižnieks ir jūsu brālis?

– Jā, Ģirts ir mans brālis. Mūsu vecāki bija Dailes teātra mākslinieki. Mamma – Nora Vētra-Muižniece bija aktrise un, kā tagad teiktu, direktora vietniece repertuārā jautājumos un tēvs Oskars Muižnieks bija scenogrāfs. Turpat blakus vecajam Dailes teātrim Lāčplēša ielā dzīvojām. Bieži varējām redzēt aktierus, pašu Smiļģi un teātra direktoru Palkavnieku. Biju biežs viesis teātra aizkulisēs, bet aktieri bieži viesojās mūsu mājās.

– Tad jau bērnībā guvāt ieskatu, ka “visa dzīve ir teātris”…

– Zināmā mērā. Un tas mani rosināja distancēties. Sapratu, ka profesijas izvēlē jāiet citur. Jau vidusskolā man labi padevās ķīmija, fizika, matemātika. Bet miežus no kviešiem gan, kā jau pilsētas bērns, iemācījos atšķirt tikai pirms iestājeksāmeniem universitātē. Tāpēc loģiski iznāca, ka aizgāju studēt mikrobioloģiju, lai gan sākumā nezināju, kas tā īsti ir un vēlāk noskaidroju, ka drīzāk tā tomēr ir molekulārā mikrobioloģija.

– Jums ir pusotrs simts zinātnisku rakstu un 12 patenti. Vai rektors var būt arī zinātnieks?

– Ar šausmām vēroju, ka pēdējā pusgadā laboratorijā esmu bijis reti. Tomēr ļoti ceru, ka man izdosies sakārtot universitātes sistēmu tā, lai jau šovasar varētu veltīt laiku arī zinātnei. Agrāk pētījumus veikt braucu uz Vāciju, bet tagad došos uz Torņakalnu, tur ir viss, kas nepieciešams zinātnieka darbam. Publikāciju skaits ir pat pieaudzis, jo ir projekti, kuros strādājam kopā ar studentiem un kolēģiem. Un ir idejas, ko vajadzētu pašam pārbaudīt.

– Vai tad lielā administratīvā slodze nenomāc idejas?

– Tā rada pat negaidītus uzplaiksnījumus, domāšanu ar sānu redzi vai sapņu variantu, kas šķiet interesanti un būtu pārbaudāmi.

– Jums esot vaļasprieks – slēpņošana. Kas tas īsti ir?

– Tā ir starptautiska kustība (Geocaching), ļoti interesants un izzinošs process. Nezinātu daudzas vietas Latvijā, ja tur nebūtu meklējis slēpni – Raunas Staburagu, Dāvida avotus…Slēpņiem ir dažādi sasniedzamības un viltības līmeņi. Piemēram, teikts, ka slēpnis ir ļoti liels, bet arī ļoti viltīgs un atrodas pie sliežu ceļa. Meklēju, JPS koordinātes sāk svārstīties, tas liecina, ka esi vienu vai trīs metru attālumā no slēpņa. Kur tas varētu būt? Sliedes kā sliedes, piegružots kā parasti. Skatos – uz gulšņa tāds dīvains, diezgan spožs korķītis. Pabakstu, korķītis nolec nost. Un redzams, ka gulsnī ieurbts caurums un tajā ielaista maza mēģenīte, tur sarullēts logbook (reģistrācijas žurnāls), kur jāparakstās, ka esi atradis. Reizēm jābrauc vesels maršruts – Napoleona vietas Zemgalē, kur maršals Makdonalds ēdis brokastis… Slēpņošana ir tiešām ļoti īpatnēja kultūra, ko var attīstīt. Arī Universitātes muzejā ir novietoti slēpņi, lai slēpņotāji pie viena iepazīstas ar muzeja eksponātiem.

– Vēl jums kā biologam vēlējos pajautāt – vai augiem ir dvēsele?

– Nedomāju, ka katram augam un katrai puķītei. Bet ir kaut kādas sistēmiskas dvēseles (ja tās tā varētu saukt) – dzīvotne, mijiedarbība, kas ir starp augiem, tā telpa, tā pļava – tai ir kaut kas vienojošs, kopējs. Tāpat kā cilvēku kolektīvos. Jau sen zinām par labturības normām un darba ētiku eksperimentos ar dzīvniekiem. Bet tagad veidojas arī ētikas skolas par augu tiesībām un tiek uzmanīts, lai veģetārieši šīs tiesības ievēro. Jo tiek apēsti dzīvi salāti, kamēr kotlete patiešām ir beigta. Un kā tad ir ar salāta izjūtām? Kā tad ir ar salātlapas tiesībām?

 

Indriķa Muižnieka izteikumi studiju kursā “Mikrobioloģija”

* Neviens sevi cienošs mikrobs nelien cauri porai.

Saistītie raksti

* Votsona jaunības dienu kļūda bija tā, ka viņš bija ornitologs. Otra kļūda bija, ka viņš, tāpat kā jūs, neatšķīra purīnus un pirimidīnus.

* Vienmēr ir izvēle, no kā jūs labāk gribat nomirt – no zālēm vai vīrusa. Ar zālēm varat pamocīties ilgāk.

* Uztaisīju, sanāca, nopriecājos, bet nav laika publicēt, kas būtu daudz vērtīgāk par priecāšanos.

* No Jāņu nakts nevar palikt stāvoklī, tā var būt tikai kā stimulējošs faktors.

(Avots: videsvēstis.lv)

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Puntulis: Par piešķirto naudu plašsaziņas līdzekļiem būs jākonkurē
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Viņķele ar Covid-19 cer “tikt galā” līdz Jāņiem 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Turēsimies divu metru attālumā.” Kariņš aicina iedzīvotājus Lieldienās ievērot noteiktos ierobežojumus 2
3 stundas

Lasītākie

GS
Gundega Skagale
Latvijā
Identitāti varēs kopt vēsturiskajās zemēs. Saruna ar ekonomģeogrāfu Jāni Turlaju
Intervija 15 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Viņķele ar Covid-19 cer “tikt galā” līdz Jāņiem 1
3 stundas
GL
Guntis Libeks
Latvijā
Guntis Libeks: Propagandisti žurnālistu ādās?
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Bija liels šoks: jaunākā informācija par britu premjera veselības stāvokli
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Covid-19 konstatēta 26 NMPD darbiniekiem
3 stundas