Jānis Murovskis. “Mēnesnīca”. 2017. Audums, sietspiede. Autora īpašums.
Jānis Murovskis. “Mēnesnīca”. 2017. Audums, sietspiede. Autora īpašums.
Publicitātes foto

Izstāde “… un plūsma… Jānis Murovskis… sietspiede…” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 0

No 2019. gada 30. novembra līdz 2020. gada 26. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “… un plūsma… Jānis Murovskis… sietspiede…”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Labākie mīļākie pēc zodiaka zīmes: tādi ir tikai seši
Mūsdienās daudzi pat nav dzirdējuši par šiem PSRS laiku mācību priekšmetiem: 7 aizmirstas “disciplīnas” 52
6 pārtikas produkti, kurus nekādā gadījumā nedrīkst saldēt
Lasīt citas ziņas

Izstādes izejas punkts ir maza fotogrāfija, kurā fiksēta Latvijas–Krievijas miera sarunu delegācijas sagaidīšana Zilupes stacijā 1920. gadā. Toreiz no Maskavas Latvijas delegācijas sastāvā atgriezās Jānis Jējers, Jāņa vectēvs, kas tika piekomandēts kā sevišķo uzdevumu virsnieks.

“Vectēvs-es-es-vectēvs,” saka Jānis Murovskis. Mākslinieka meditatīvajam pasaules vērojumam organiski piemērota ir sietspiedes tehnika. Tā pakļaujas autora gribai un apziņas plūsmai, pielāgojas audekla vai papīra virsmai un pati piedāvā nejaušības kā impulsu nākamajam gājienam. Sietspiedē izpaužas krāsas tecējumu lineārā ekspresija, kontrastainu vai tuvu stāvošu krāslaukumu noskaņas. Ja vēlas, darbā var iegūt arī reljefu triepienu, faktūru, kas modelē formu un pauž individuālo žestu. Pat neizdošanās noved pie kāda jauna sākuma. Sietspiedē slēpjas virzītājspēks un distance, iespēja ilgstoši skatīties un vērtēt no malas, nesteigties, jo katrs krāsu slānis žūst lēni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mijiedarbībā ar sietspiedi izceļas autora Zilupes stacijas, sapņu ezeri, kas piezemējas, kad tos nosauc īstajos vārdos. Vārdu un attēla saspēlē raisās asociācijas ar mūzikas skanējumu, debess juma fragmentiem un dzīves zibšņiem mūžības riņķojumā.

Jāņa Murovska darbus var piepulcināt fenomenoloģiskajai pieejai, jo apziņa ir tāds pats fenomens, kuru nav iespējams vērot no malas – vērojums pats par sevi ir apziņas stāvoklis.

“Mana brīvība ir mana darīšana,” saka mākslinieks, kas savus darbus paraksta īsi MURIS.

PAR MĀKSLINIEKU

Jānis Murovskis (1961) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas metālapstrādes nodaļu (1980) un Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1986). Izstādēs piedalās no 1986. gada. Pēc profesora Aleksandra Dembo aicinājuma sāka strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā 1989. gadā. Viņš ir Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītājs no 1999. gada, profesors no 2009. gada.

Meklējot jaunu izteiksmes valodu, 2009. gadā Jānis Murovskis atrada savu sietspiedes variāciju – zūdošo formu. Tajā tapušos darbus bija iespējams redzēt personālizstādēs Rīgā – galerijā “Daugava” (2009, 2011, 2014, 2017), Taipejā – National Dr. Sun Yet-sen Memorial Hall (2015), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un Jūrmalas pilsētas muzejā (2016), Kuldīgas mākslinieku rezidencē (2018) un Vidzemes koncertzāles “Cēsis” galerijā “Insignia” (2019).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.