Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Izveidoti priekšnosacījumi interneta pieejamībai visā Latvijā 4

Satiksmes ministrija aicina telekomunikāciju nozari un pašvaldības aktīvi sadarboties, lai paplašinātu platjoslas tīkla izmantošanu. 2021. gadā pieprasījums pēc kvalitatīviem interneta sakaru pakalpojumiem turpinās pieaugt, jo arvien vairāk iedzīvotāju internetu lieto ikdienā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 30
Lasīt citas ziņas

Kopumā operatori iznomājuši vairāk nekā 2444 km optiskā tīkla trases un tāpat kā pagājušogad, visaktīvāk platjoslas tīkls tiek izmantots Vidzemē.

Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaugusi elektronisko sakaru loma, jo lielākā daļa darba un mācību procesu šobrīd notiek tiešsaistē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sagaidāms, ka arī turpmāk, darba un mācību videi pārorientējoties uz attālinātu un tiešsaistes režīmu, palielināsies pieprasījums pēc jaudīgiem interneta pakalpojumiem visā Latvijas teritorijā.

Lai nodrošinātu Latvijas reģionu iedzīvotāju piekļuvi ātram internetam, jau kopš 2012.gada tiek īstenots Platjoslas projekts. Tā noteikumi paredz, ka infrastruktūra ir pieejama tikai elektronisko sakaru komersantiem, kuri to var iznomāt ar vienādiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.

Savukārt mājsaimniecības un organizācijas tīklam var pieslēgties, saņemot interneta pakalpojumu no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Novados, kur pieprasījums pēc kvalitatīviem sakaru pakalpojumiem ir bijis no iedzīvotājiem un pašvaldībām, tīkla attīstība paplašinās.

“Pašvaldībām ir būtiska loma platjoslas projekta tālākajā virzībā un sekmīgā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma piesaistē. Tāpēc, Satiksmes ministrija aicina ikvienu pašvaldību izvērtēt savas vajadzības un konsultēties ar ministrijas un LVRTC speciālistiem par tīkla izmantošanas iespējām,” norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Normunds Egle.

“Tīkls tiek būvēts vietās, kur zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nevarētu izbūvēt savu infrastruktūru, jo šāda izbūve būtu finansiāli nerentabla. Pērnais gads praksē uzskatāmi pierādīja, ka sakaru infrastruktūra ir tik pat nozīmīga kā ceļu vai medicīnas iestāžu pieejamība ikvienam, neatkarīgi no dzīves vietas. Stiprinot sakaru infrastruktūru, Latvija veido priekšnosacījumus visu tautsaimniecības jomu digitālās transformācijas tempu kāpināšanai, jo bez stabiliem sakariem nav iespējama ne pakalpojumu, ne darījumu, ne oficiālas saziņas pārnese uz digitālo vidi,” norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Reklāma
Reklāma

Šobrīd operatoriem ir noteikti izdevīgi priekšnosacījumi optiskā tīkla iznomāšanai. 2020. gada vidū tika samazināti tīkla nomas tarifi, kā arī noteikti 67 pagasti, kuros, sniedzot pakalpojumu iedzīvotājiem vismaz 36 mēnešus, operatori var saņemt 30% atlaidi tīkla nomas maksai.

Paredzams, ka tarifu izmaiņas veicinās operatoru iespējas piedāvāt pieprasītos interneta pakalpojumus gala lietotājiem.

“Pašreiz gatavojam pamatu valsts digitalizācijas veicināšanai – Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu un Jauno valsts atbalsta programmu, kut būtisks aspekts ir elektronisko sakaru komersantu piesaiste Platjoslas projektā izbūvētā tīkla nomai. Lai minētie dokumenti nodrošinātu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, ir svarīga pašvaldību iesaiste. Tikai kopā mēs varam izstrādāt iespējami optimālāko “pēdējās jūdzes” investīciju modeli,” uzsver Egle.

Lai veicinātu īpaši ātra interneta (ar ātrumu vismaz 100 Mbit/s) piekļuves pakalpojumu pieejamību savā pašvaldībā un tādējādi kopīgiem spēkiem sasniegtu ES digitālās savienojamības mērķus, 2021. gadā pašvaldībām būs iespēja pieteikt arī savus projektus CEF2 Digitial ietvaros, kur būs iespējas saņemt līdzfinansējumu līdz 75 %. Aktuālākajai informācijai jāseko Eiropas komisijas tīmekļa vietnē.

Interneta pieejamības uzlabošanai Latvija jau kopš 2012. gada piesaista Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Projekta otrajā kārtā, no 2016. gada, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi 39 724 115 euro un papildus 2 550 000 eiro apmērā ir piešķirti “vidējās jūdzes” tīklu izbūvei, lai mazinātu elektronisko sakaru komersantiem veicamās investīcijas, nodrošinot pieslēgumus, ar pastāvīgu, no lietotāju skaita neatkarīgu datu pārraides ātrumu virs 30 megabitiem sekundē (Mbit/s).

Video par paveikto:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.