“Ja ir griba, vēlme pretoties, tad ar to var paveikt lielas lietas.” Majors Uldis Dadžāns stāsta par dzīvi militārajā dienestā 21

Justīne Iie, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Lasīt citas ziņas

Par lēmumu saistīt savu dzīvi ar militāro dienestu majors Uldis Dadžāns bija pārliecināts jau pēdējā mācību gadā ģimnāzijā. 1998. gadā, pēc absolvēšanas, tika sākts dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ko 2001. gadā veiksmīgi absolvējis. Dienesta gaitā pildījis dažādus amatus Nacionālajos bruņotajos spēkos – no vada komandiera Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētajā kājnieku bataljonā jeb LATBAT līdz Autotransporta nodrošinājuma centra (ATNC) komandierim Nodrošinājuma pavēlniecībā. Starptautisko operāciju pieredzi guvis misijās Irākā un Afganistānā. 2019. gada maijā rotēšanas kārtībā iecelts par 19. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri.

Ja ir griba, vēlme pretoties, tad ar to var paveikt lielas lietas
CITI ŠOBRĪD LASA

Kāds viedoklis par bataljonu izveidojās toreiz, un kāds tas ir tagad?

Uldis Dadžāns
Foto; Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija


Uldis Dadžāns: Par Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljonu nezināju daudz, tikai to, kur vienība ir dislocēta un vienības pamatuzdevumus. Līdz tam lielas saskarsmes ar Zemessardzi man nebija, biju diezgan skeptisks par jauno amatu. Tagad, nodienot nepilnu gadu, esmu pārliecināts, ka Zemessardze un mans bataljons ir valsts aizsardzības pamata balsts. Esmu pārliecināts, ka mans bataljons krīzes stundā bija un būs spējīgs veikt savu pamatuzdevumu, tas ir, veikt valsts aizsardzību.

Kā jūs vērtējat savu pirmo gadu bataljonā?

Izaicinājumu bagāts gads, jo, kā jau minēju, saskarsme ar Zemessardzi bija minimāla un šajā gadā principā katru dienu bija jāiemācās kaut kas jauns, jāatceras kādreiz mācītais kursos un jāizprot Zemessardzes nianses, galvenie un pakārtotie uzdevumi. Protams, jāiepazīst arī savi karavīri, zemessargi un civilie darbinieki. Šis gads man ir paskrējis kā viena diena, lai gan katrā dienā man bija jāapgūst un jāiemācās kaut kas jauns.

Miniet kādu mērķi, ko sev sākumā izvirzījāt, stājoties komandiera amatā.

Reklāma
Reklāma

Mans mērķis sakrita ar mūsu pamatuzdevumu, un tas bija, ir un noteikti arī būs – sagatavot, apmācīt vēl labāk bataljona personālsastāvu, tas ir, gan profesionālā dienesta karavīrus, gan zemessargus mūsu pamatuzdevuma veikšanai – valsts aizsardzībai. Uz šo mērķi mēs ejam katru dienu.

Ko varētu izcelt šajā gadā mācībās? Vai bijuši kādi jauninājumi?

Šogad esam rekrutējuši gandrīz 200 jaunus zemessargus, lielākā daļa izgājuši pamatapmācības kursu. Gada laikā notikusi arī esošo zemessargu taktiskā apmācība, un mēs piedalījāmies visās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes brigādes organizētajās taktiskajās mācībās. Protams, arī lielākajās ikgadējās Zemessardzes mācībās “Namejs”, kas ir sava veida eksāmens mums pašiem, kad mēs redzam, kur mēs esam, ko varam, ko protam un kas ir jāuzlabo.

Sniedzām atbalstu arī valstiskām, nevalstiskām organizācijām. Visvairāk esam sadarbojušies ar Valsts policiju, meklējot bezvēsts pazudušos cilvēkus. Atbilstoši pavēlēm esam snieguši atbalstu arī Valsts robežsardzei, sargājot valsts robežu, kur mūsu galvenais uzdevums ir nepieļaut nelegālo imigrantu iekļūšanu valsts teritorijā. Esam piedalījušies arī mūsu pašvaldības organizētos piemiņas, atceres pasākumos un pilsētas svētkos. Sadarbojamies un atbalstām arī jaunsargu instruktorus, kuri izmanto mūsu infrastruktūru. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem šogad bija ukraiņu karavīru apmācība, ko turpināsim arī šogad un veiksim tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.

Ja runājam par jauninājumiem, tad jāmin, ka Krievijas karš Ukrainā ir ieviesis izmaiņas arī mūsu apmācībā. Daudzas lietas esam paredzējuši – kā potenciālais pretinieks karo un kā karos – un to trenējuši. Tomēr, redzot, kā kara darbība norisinās, esam konstatējuši un piefiksējuši lietas, kas ir jāattīsta vai jāmācās no jauna. Piemēram, mēs redzam, ka šis ir artilērijas un dronu karš, līdz ar to arī mēs mācāmies, kā pareizi izmantot dronus. Vienlaikus mēs saprotam, ka dronu izmantošana nebūs vairs tik efektīva, ja būs jauns konflikts, jo ar tiem apieties mācēsim gan mēs, gan pretinieks. Tieši tādēļ liela uzmanība ir jāpievērš pretgaisa aizsardzībai, jo pretinieks bieži darbojas ar raķešu palīdzību – tātad ir jāspēj notriekt pretinieka aviāciju un raķetes.

Ko vēlaties šogad, lai bataljons nostiprina, trenē mācībās?

Primāri ir personāls. Kā jau minēju, šogad esam rekrutējuši par 181 zemessargu vairāk nekā 2021. gadā, kas ir ļoti liels pieaugums. Vēlamies aktīvi turpināt rekrutēšanu un zemessargu apmācību. Esam arī paaugstinājuši Zemessardzes apmācību apmeklējumu skaitlisko procentu vismaz par divām reizēm. Šo mēs panācām, mainot rotu komandieru komunikāciju ar rotu zemessargiem – vairāk un precīzāk informējot par mācībām, personiski uzrunājot katru zemessargu.

Kādi ir bataljona mērķi nākamajiem pieciem gadiem?

Turpināt rekrutēt, apmācīt jaunos un esošos zemessargus, tādējādi stiprinot valsts aizsardzību. Vēlos pilnībā nokomplektēt bataljona personālsastāvu gan ar profesionālā dienesta karavīriem, gan zemessargiem. Ceram saņemt arī bruņutehniku, tas ir, bruņutransportierus “Patria”, kas uzlabos bataljona mobilitāti un manevrēšanas spējas. Personāls, izvirzoties operāciju rajonā, būs vairāk pasargāts, jo tā ir bruņutehnika. Automātiski tas nozīmē arī jaunus izaicinājumus mums – jauna taktika, jaunas apmācības.

Vēl viens no mērķiem, ko ceram sasniegt, ir infrastruktūras uzlabošana. Liela daļa bataljonu, kas droši vien nav noslēpums daudziem, ir izvietoti okupantu bijušajās militārajās bāzēs, kur bataljoni ir pielāgojušies esošajai infrastruktūrai. Mums ir plāni, kas šogad, ceru, tiks apstiprināti, un tuvākajos pāris gados tiks iesākta būvniecība, izveidojot jaunu, modernu militāro infrastruktūru.

Jūsu atbildības teritorijā ir trīs pašvaldības, kādu jūs gribētu redzēt sadarbību ar tām?

Gribu vispār teikt lielu paldies visiem pašvaldību vadītājiem par līdzšinējo sadarbību, jo manā vērtējumā mūsu sadarbība ir ļoti veiksmīga, mēs vairākkārt esam pierādījuši viens otram, ka spējam viens otru atbalstīt, tā teikt – gan priekos, gan bēdās. Mēs kā bataljons pašvaldībām nākam palīgā neatkarīgi no tā, vai tās būtu dabas katastrofas vai kādas citas nelaimes. Līdz ar to ceru, ka mūsu sadarbība paliks tikpat veiksmīga kā līdz šim arī turpmāk.

Kā vērtējat Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu (VAD)?

Mans personīgais viedoklis viennozīmīgi ir pozitīvs, jo mums ir ieguvumi – mēs spēsim palielināt NBS spēku skaitu; NBS veido rezerves; VAD noteikti stiprinās Latvijas pilsoņu gatavības pakāpi neatkarīgi no ilguma dienestā un noteikti atstās pozitīvu iespaidu uz indivīdu, veidos viņa attieksmi pret valsti, un šādi pilsoņi pēc dienesta beigšanas būs gatavi aizstāvēt gan savu valsti, gan savu māju, gan savu ģimeni. Ticu un ceru, ka arī būs kāds procents jauno vīru, kas pēc VAD pabeigšanas izvēlēsies militāro karjeru un kļūs par karavīriem vai zemessargiem un papildinās NBS rindas.

Vai uzskatāt, ka 11 mēnešos var sagatavot karavīrus?

Uzskatu, ka 11 mēneši ir pilnīgi pietiekams laiks, lai sagatavotu kājnieku. Zemessargu pamatapmācības kurss ir 21 diena, kuru laikā zemessargs iegūst pamata zināšanas. 11 mēneši ir krietni ilgāks laika posms, līdz ar to pēc šiem mēnešiem mēs iegūstam jau labi sagatavotu kājnieku, kurš ir spējīgs pildīt kaujas uzdevumus vada līmeņa sastāvā.

Kāds būtu novēlējums sava bataljona zemessargiem?

Aicinu aktīvi piedalīties mūsu organizētajās mācībās un nezaudēt savu gribu, vēlmi piedalīties apmācībās un vēlmi aizsargāt savu valsti. Ukrainas pieredze mūs māca, ka nav nozīmes, cik pretiniekam moderns, letāls bruņojums, ja mums pašiem ir griba un vēlme pretoties, tad ar to var paveikt lielas lietas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.