“Ja viņu te nebūtu, tas ietekmētu ēdiena piegādes cenu!” “Bolt Food” vadība skaidro ārvalstnieku nodarbināšanas situāciju
0
Viena no nozarēm, kurā visredzamāk un šķietami vairāk tiek nodarbināti ārvalstnieki, ir kurjeru pakalpojumi, jo īpaši – ēdienu kurjeru. Galvaspilsētas ielās nereti redzam ārvalstnieki ar lielajām “Bolt Food” somām uz muguras. Ar pakalpojumu saņēmējiem viņi komunicē angļu valodā.
Ne visiem tas patīk, taču šim stāstam ir arī otra puse – Latvijā šis darbaspēks ir nepieciešams, jo vietējo cilvēku, kas šos darbus varētu veikt, trūkst. Lai uzzinātu vairāk par ārvalstnieku nodarbināšanu Latvijā un “Bolt Food” pieeju šai tēmai, nosūtīju vairākus jautājumus uzņēmuma vadītājam Latvijā – Jānim Rimicānam. Turpinājumā viņa skaidrotais.
Kā kopumā vērtējat darbaspēka pietiekamību Latvijā?
Šis ir temats, kas šobrīd ir aktuāls ikvienam Latvijas uzņēmējam un iedzīvotājam, jo darbaspēka pieejamība nosaka to, cik ātri un kvalitatīvi mēs varam sniegt un saņemt pakalpojumus, pie kuriem esam pieraduši.
Mēs šobrīd redzam divas izteiktas tendences –
bezdarba līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems, un iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpina sarukt par vairākiem tūkstošiem gadā. Tas nozīmē, ka darbaspēka pieejamība kļūst arvien ierobežotāka.
Tas skar daudzas nozares, tostarp gan pasažieru pārvadājumu nozari, kur šoferu trūkuma dēļ pat nav iespējams izpildīt starppilsētu autobusu reisus.
Tas nozīmē, ka cilvēki nesaņem pakalpojumu, kas viņiem ir nepieciešams. Tāpat darbaspēka trūkums skar ēdināšanas nozari, kur arī visu līmeņu restorānos arvien biežāk virtuvēs redzami cilvēki no citām valstīm. Līdzīgi tas atspoguļojas arī mūsu kurjerpartneru un parstneršoferu pieejamībā.
Kāpēc uzņēmums lēmis ņemt darbā arī ārvalstniekus?
Jāsāk ar precizējumu – ēdiena piegādes kurjeri un pasažieru pārvadātāji nav “Bolt” darbinieki. Mēs nodrošinām digitālu platformu, kas ļauj ikvienam Latvijas iedzīvotājam kļūt par tās partneri – ēdiena piegādes vai pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzēju, kā arī pievienoties ar savu veikalu vai restorānu, nodrošinot savu preču un ēdiena pieejamību tiešsaistē. Platforma balstās brīvā tirgus principos – pakalpojumu sniedz tas, kurš konkrētajā brīdī ir gatavs un vēlas to darīt. Kurjeri un automašīnu vadītāji, tāpat kā veikali un ēdināšanas uzņēmumi ir mūsu partneri.
Pamatā cilvēki, kas pievienojas “Bolt” platformai, ir saimnieciskās darbības veicēji, kas reģistrējas kā pašnodarbinātie vai individuālie komersanti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas nozīmē, ka viņi paši nosaka savas darba stundas, darba laiku un paši arī maksā nodokļus.
Daļai partneršoferu un partnerkurjeru tas ir galvenais ienākumu veids, bet citiem tā ir iespēja nopelnīt papildus ārpus sava pamatdarba. Ienākumi ir atkarīgi no veikto piegāžu vai veikto braucienu skaita, bet sniedzot pakalpojumu laikos, kad ir lielāks pieprasījums, kā arī saņemot dzeramnaudu par izcili sniegtu pakalpojumu, apjomu iespējams palielināt.
Platformai var pievienoties ikviens, kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem. Pieprasījums pēc ēdienu piegādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem turpina pieaugt, un šajos apstākļos ārvalstnieku iesaistīšanās platformā palīdz to balansēt.
Vai ārvalstniekiem tiek piedāvāti identiski samaksas nosacījumi kā vietējiem?
Nosacījumi, kurus piedāvājam saviem partneriem, ir visiem vienlīdzīgi.
Cik viegli vai grūti ir pieņemt darbā ārvalstnieku saskaņā ar Latvijas likumdošanu?
Mēs nevaram komentēt no darba devēja perspektīvas, bet varam dalīties pieredzē par to, kādi nosacījumi ir jāizpilda atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, pirms vispār var pievienoties “Bolt” un līdzīgām platformām.
Kas attiecas uz ārvalstniekiem, protams, lai varētu pievienoties “Bolt” platformai, ir nepieciešama derīga uzturēšanās atļauja, kā arī nepieciešamas latviešu valodas prasmes. Te svarīgi atkārtoti uzsvērt, ka “Bolt” nav darba devējs ne kurjeriem, ne šoferiem un līdz ar to nav iesaistīts uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procesā.
Ir dažādi nosacījumi, kas jāizpilda visiem platformas dalībniekiem, pirms drīkst sniegt pasažieru pārvadāšanas vai ēdināšanas pakalpojumus. Lai varētu sniegt ēdiena piegādes pakalpojumus, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā un jāiziet higiēnas apmācības, kā arī jāreģistrē saimnieciskā darbība VID. Visi “Bolt” partnerkurjeri to ir paveikuši.
Savukārt, lai varētu veikt pasažieru pārvadājumus, gan vietējiem, gan no citām valstīm ieceļojušajiem potenciālajiem šoferiem izpildāmo nosacījumu virkne ir ievērojami apjomīgāka. Un pie katra nākamā soļa samazinās to cilvēku skaits, kas ir gatavi visas prasības izpildīt. Platformā reģistrēties var tikai tie, kuri iir izpildījuši visas prasības, kas nepieciešamas licences saņemšanai no Autotransporta direkcijas.
Nereti pati izmantoju Bolt taksometru pakalpojumus, taču regulāri gadās, ka autovadītājs nezina latviešu valodu. Tā kā mana angļu valoda nav izcila, tas rada neērtības. Vai pirms licences piešķiršanas tiek pārbaudītas valodas zināšanas? Vai un kur klients var sūdzēties, ja šoferis tomēr vairāk par labdien latviski neprot?
Pilnībā saprotam, ka, ja šoferis vispār nepārvalda latviešu valodu, tas var radīt neērtības, ir pašsaprotami, ka Latvijā cilvēki sagaida, ka pakalpojums tiks sniegts valsts valodā. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, lai persona vispār drīkstētu veikt pasažieru komercpārvadājumus un reģistrēties “Bolt” platformā, ir nepieciešamas vismaz B1 līmeņa latviešu valodas zināšanas. Šīs zināšanas pārbauda un apliecina valsts – atļauju un licences kartīti komercpārvadājumu veikšanai izsniedz ATD. Tā kā platformā nav iespējams reģistrēties bez šīs ATD licences, mēs primāri uzticamies ATD izsniegtajiem dokumentiem. Izņēmums ir Ukrainas pilsoņi ar derīgu autovadītāja apliecību – pašlaik normatīvajos aktos noteiktās valodas prasības uz viņiem neattiecas.
Tomēr mēs apzināmies, ka reālajā dzīvē var gadīties izņēmumi. Tāpēc, ja klients saskaras ar situāciju, kurā autovadītājs acīmredzami nespēj sazināties latviski, mēs aicinām nekavējoties par to ziņot lietotnes sadaļā “Braucieni”, nosūtot ziņojumu klientu servisam. Saņemot šādu signālu, mēs to uztveram ļoti nopietni un veicam atkārtotu šofera dokumentu un identitātes pārbaudi. Papildus tam pasažieri var novērtēt vadītāju, veidojot viņa reitingu. “Bolt” stingri reaģē uz sūdzībām un izmanto visus tehnoloģiskos rīkus, lai nodrošinātu atbilstību Latvijas likuma prasībām.
Kas notiktu, ja mums šo ārvalstnieku Latvijā nebūtu? Kā tas ietekmētu biznesu?
Tas varētu ietekmēt pieejamo ēdiena piegādes kurjeru skaitu un līdz ar to ēdiena piegādes pakalpojuma pieejamību un/vai cenu.
Daudziem Latvijas restorāniem ēdienu piegāde veido no 30% līdz 50% un pat 70% no kopējā apgrozījuma. Sevišķi mazākiem restorāniem, kuriem ir nelielas telpas un neliels galdiņu vai sēdvietu skaits, piegādes platformas ir svarīgas, lai nodrošinātu apgrozījumu, jo dod iespēju apkalpot lielāku klientu skaitu, nekā tas iespējams uz vietas. Tas apliecina to, ka ēdiena piegādes kurjeri šobrīd jau ir kļuvuši par būtisku Latvijas ekonomikas sastāvdaļu, lai arī publiskās diskusijās bieži tiek apgalvots pretējais. Bez ēdiena piegādes kurjeru līdzdalības restorānu apgrozījums saruktu. Tādā gadījumā, protams, arī restorāniem būtu jāpārdomā savs darbinieku skaits. Katrs pasūtījums ģenerē PVN ieņēmumus valsts budžetā. Bez kurjeru pieejamības šie darījumi vienkārši nenotiktu. Attiecīgi – mazāk ieņēmumu restorāniem, mazāk nodokļu arī valstij.
Lai Latvija varētu augt, uzņēmumiem ir jāstrādā. Ja nav kurjera, kas var piegādāt maltīti, cieš vietējais restorāns, kura darbinieki ir Latvijas nodokļu maksātāji.
Un galu galā – ja šie cilvēki nestrādās “Bolt”, viņi atradīs gan jau citus darbus, vai ne?
Ārvalstnieki Latvijā ierodas dažādu iemeslu dēļ – lai studētu, lai atrastu labāku dzīvi. Ārzemnieki tāpat šeit būtu arī tad, ja nebūtu “Bolt” un citu platformu. Tikai viņi visticamāk strādātu citās mazāk caurskatāmās un mazāk regulētās nozarēs. “Bolt” platformā reģistrēties var tikai cilvēki, kuriem jau ir atļauja atrasties Latvijā, turklāt “Bolt” ir pienākums par platformā iegūtajiem ienākumiem visu informāciju nosūtīt pie VID, tādējādi nodrošinot partneru ienākumu caurskatāmību.
Kāda bijusi jūsu pieredze, saskaroties ar ārvalstniekiem Latvijā? Vai viņi respektē mūsu valsts kultūru un veiksmīgi iekļaujas tajā? Ja ir kādas pārdomas par šo tēmu, droši padalieties uz [email protected]!
