Jānovērš, ka Latviju pametušie bēgļi turpina saņemt valsts pabalstus 1
Nekavējoties jānovērš iespēja Latviju pametušiem bēgļiem saņemt pabalstu no valsts, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Brigmanis norāda, ka Iekšlietu ministrijai ir nekavējoties jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu iespējas tiem bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kuri jau pametuši Latviju, turpināt saņemt pabalstus no mūsu valsts.
Likums nosaka, ka bēglis pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa iegūšanas saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, ja personai nav cita iztikas avota.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijā, pilngadīgai personai ir 139,00 euro mēnesī, katram nākamajam ģimenes loceklim un nepilngadīgām personām – 97,00 euro mēnesī.
Minētie noteikumi arī paredz gadījumus, kad pabalsta izmaksa ir pārtraucama. Vienlaikus normatīvais regulējums nav pilnīgs, jo neliedz bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu saņemt pabalstus gadījumā, ja viņi Latviju ir pametuši.
Brigmanis uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama un būtu nekavējoties jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai cilvēki, kuri faktiski Latvijā neuzturas, nevarētu pretendēt uz finansiālu atbalstu no mūsu valsts.
Jau vēstīts, ka likimdošanā pieļauto nepilnību dēļ bēgļi var saņemt valsts pabalstu arī pēc Latvijas pamešanas. Kopš aprīļa vairāk nekā puse patvēruma meklētāju, kuri saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu, neilgi pēc tam Latviju pametuši.
