Vienam parādu atceļ, citam tas paliek uz mūžu: advokāts aktualizē problēmu VID lietās 0
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sociālajā tīklā “Facebook” aktualizējis juridiski sarežģītu, bet pēc būtības ļoti vienkāršu jautājumu – vai cilvēkiem, kuri nonākuši pilnīgi vienādos apstākļos, valsts priekšā tiešām būtu jāsaņem vienādas sekas?
Advokātu birojs apraksta situāciju ar diviem uzņēmējiem, kuri abi savulaik bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kas vēlāk likvidēti. Abos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests vērsies pret bijušajiem valdes locekļiem, lai piedzītu likvidēto uzņēmumu nodokļu parādus.
Apstākļi, kā norādīts ierakstā, bijuši faktiski identiski. Taču rezultāts – pilnīgi atšķirīgs.
Vienā gadījumā uzņēmējam izdevies panākt VID lēmuma atcelšanu, bet otrā gadījumā finansiālais slogs saglabājies. Atšķirību, pēc advokātu biroja skaidrotā, radījis nevis lietas faktiskais saturs, bet gan tas, kurā brīdī konkrētā tiesvedība notikusi.
Ilgu laiku VID piemērojis tādu likuma interpretāciju, kas ļāva prasīt no valdes locekļiem personīgi segt nodokļu parādus arī gadījumos, kad uzņēmums jau bija likvidēts. Arī tiesas šādus VID lēmumus iepriekš bija atstājušas spēkā.
Situācija mainījās brīdī, kad Augstākās tiesas Senāts formulēja jaunu atziņu par attiecīgās tiesību normas interpretāciju.
Senāts secināja, ka, gramatiski tulkojot likumu, nevar nonākt pie secinājuma, ka nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas procesu pret valdes locekli var uzsākt tad, kad juridiskā persona vairs nepastāv.
Advokātu birojs skaidro, ka Senāts cita starpā uzsvēris – likums paredz alternatīvu piedzīt parādu gan no juridiskās personas, gan no valdes locekļa. Tas nozīmē, ka juridiskajai personai ir jāpastāv, lai šāda alternatīva vispār būtu iespējama.
Tiem uzņēmējiem, kuru tiesvedības tajā brīdī vēl turpinājās, šī jaunā Senāta interpretācija kļuva par būtisku pavērsienu. Tiesas atcēla VID lēmumus, balstoties uz jauno tiesību normas izpratni.
Taču tiem, kuru lietas jau bija noslēgušās pirms šīs atziņas, situācija izrādījās daudz skarbāka.
Advokātu birojs apraksta gadījumu, kad uzņēmējs ar faktiski identisku situāciju lūdzis tiesu pārskatīt viņa lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, atsaucoties uz Senāta jauno praksi. Viņš argumentējis, ka jaunā interpretācija skaidri parāda – VID pret viņu vispār nedrīkstēja vērsties.
Taču tiesa lietu pārskatīt atteikusies.
Pamatojums – tiesu praksē izteiktās atziņas par tiesību normu interpretāciju nav uzskatāmas par faktiskiem lietas apstākļiem. Tādēļ jauna Senāta interpretācija pati par sevi nav “jaunatklāts apstāklis” likuma izpratnē.
Advokātu birojs atzīst, ka juristiem šāds princips ir saprotams. Tas saistīts ar “res judicata” jeb sprieduma galīguma principu – tiesu nolēmumiem kādā brīdī ir jākļūst galīgiem, citādi tiesu sistēma nonāktu bezgalīgu pārskatīšanas lūgumu lokā.
Tomēr no cilvēka un uzņēmēja skatpunkta šāda situācija var šķist ļoti netaisnīga.
Ierakstā tas formulēts skarbi: sanākot, ka valsts var gadiem nepareizi piemērot likumu, cilvēkam radīt smagas finansiālas sekas, bet brīdī, kad pati sistēma atzīst, ka interpretācija bijusi kļūdaina, tiem, kuru lietas jau noslēgtas, būtībā tiek pateikts – “jūsu vilciens jau ir aizgājis”.
Advokātu birojs uzsver, ka tieši te rodas sajūta par “tiesisko loteriju” – divi cilvēki ar vienādiem apstākļiem var saņemt pilnīgi atšķirīgu iznākumu tikai tāpēc, ka viens pie galīgā sprieduma nonācis pirms Senāta prakses maiņas, bet otrs – pēc tās.
