Vācijas upēs parādījušies “bada akmeņi” – tajos redzami neparasti gravējumi 0
Ilgstošais lietus trūkums un zemais ūdens līmenis Vācijas upēs atkal licis parādīties neparastām pagātnes liecībām. Elbā pie Pirnas Saksijā virs ūdens kļuvis redzams tā dēvētais “bada akmens” – vēsturisks marķieris, kurā cilvēki gadsimtu gaitā iegravējuši īpaši zema ūdens līmeņa un sausuma gadus, vēsta “Der Spiegel”.
Šādi akmeņi savulaik nebija tikai interesants veids, kā fiksēt ūdens līmeni. Ļoti zems ūdens līmenis upēs varēja nozīmēt sliktu ražu, kuģošanas un preču pārvadāšanas grūtības, pārtikas trūkumu un līdz ar to arī badu. Tāpēc to parādīšanās vēsturiski bija visai drūms signāls.
Pirnas Oberpostas rajonā esošajā akmenī iegravēti vairāk nekā 20 zema ūdens līmeņa gadi. Senākais no tiem datējams pat ar 1707. gadu.
Arī mūsdienās šī tradīcija zināmā mērā turpinājusies – viens no bada akmeņiem ticis iegravēts 2018. gadā, pieminot togad sasniegto vēsturiski zemo ūdens līmeni.
Saksijas plūdu centra dati liecina, ka Elbas ūdens līmenis pie Pirnas jau ilgāku laiku ir ievērojami zem viena metra. Drēzdenē tas noslīdējis līdz vien 54 centimetriem.
Turklāt problēmas nav tikai Elbā. Ļoti zems ūdens līmenis novērojams arī citās reģiona upēs, tostarp Muldē, Veiserelsterē, Šprē un Neisē.
Pašlaik būtiska situācijas uzlabošanās Elbā Saksijas teritorijā netiek prognozēta.
Nedēļas sākumā atsevišķās vietās iespējams pērkona negaiss, turklāt vietām tas var būt spēcīgs, taču gaidāms arī karstums – gaisa temperatūra var sasniegt 34 grādus. Savukārt otrdien un trešdien prognozēts saulains un sauss laiks, lai gan kļūs nedaudz vēsāks.
Situācija Vācijas ūdenstilpēs raisa bažas arī ilgākā laika posmā. Vācijas vides ministrs Karstens Šneiders norādījis, ka pēdējo 25 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni 60 miljardus kubikmetru ūdens.
Salīdzinājumam – tas ir aptuveni tikpat, cik ūdens atrodas visā Konstances ezerā jeb Bodenezerā.
Viens no iemesliem ir biežāki sausuma periodi. Vienlaikus situāciju pasliktina cilvēka pārveidotā vide – ar betonu klātas teritorijas, iztaisnotas upes un noplicinātas augsnes nespēj pietiekami efektīvi uzkrāt ūdeni.
Lai problēmu būtu iespējams precīzāk novērot, Vācijā augusta sākumā sabiedrībai kļuvusi pieejama jauna zema ūdens līmeņa informācijas sistēma “Niwis”. Tajā tiek apkopoti dati no aptuveni 350 virszemes ūdeņu mērījumu stacijām un vēl 230 punktiem, kuros tiek novērots gruntsūdens līmenis.
Ekstrēmi zems ūdens līmenis Vācijas upēs var radīt arī ekonomiskas sekas. Īpaši nozīmīgs šajā ziņā ir Reinas ūdens līmenis, jo upe ir viena no svarīgākajām rūpniecības kravu transporta artērijām Eiropā.
Ja upe kļūst pārāk sekla, kravas kuģi nevar tikt pilnībā piekrauti vai atsevišķos posmos pārvietošanās kļūst sarežģītāka. Tas savukārt var palielināt transportēšanas izmaksas un radīt sarežģījumus uzņēmumu piegādes ķēdēs.
Savukārt Elbā no ūdens iznirušie bada akmeņi ir savdabīgs atgādinājums, ka ārkārtīgi sausi periodi Eiropā nav tikai mūsdienu parādība. Cilvēki tos fiksējuši akmenī jau vairākus gadsimtus – un tagad senie sausuma liecinieki atkal kļuvuši redzami.
