Jaunais gads, iespējams, nesīs patīkamas pārmaiņas mūsu maciņiem 0
Latvijā tuvākajos mēnešos gada inflācija varētu samazināties, taču decembrī ir iespējams arī inflācijas kāpums, ņemot vērā parasti decembrī novēroto cenu pieaugumu pakalpojumiem, aģentūrai LETA prognozēja ekonomisti, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām novembrī.
Decembrī inflācija varētu būt augstāka, bet kopumā tuvākajos mēnešos inflācijas temps varētu palēnināties, norāda banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA norāda, ka gada inflācija novembrī Latvijā bija 3,8%, cenām mēneša laikā samazinoties par 0,3%. Lai arī vidēji cenu līmenis šajā mēnesī nedaudz saruka, preču un pakalpojumu grupu, kur cenas joprojām turpina augt, ir daudz.
Pārtikai novembrī Latvijas valsts svētku akciju dēļ bija pieejams plašs cenu piedāvājums. Tādējādi pārtikas cenas novembrī bija vidēji par 0,5% zemākas nekā pirms mēneša, taču tas sekoja mēnesim, kad bija vērojams līdzvērtīgs cenu pieaugums. Ekonomiste norāda, ka globāli pārtikas cenu mazināšanās tendences ir noturīgākas nekā svārstības Latvijā. Sarūkot eļļas, gaļas un piena produktu cenām, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) vērtētais pārtikas cenu indekss novembrī samazinājās trešo mēnesi pēc kārtas.
Novembrī Latvijā palielinājās elektroenerģijas vidējā cena, vēja stacijām nodrošinot mazāku pienesumu elektroenerģijas ražošanā un vienlaikus aukstāku laika apstākļu dēļ pieaugot pieprasījumam pēc enerģijas. Šajā mēnesī, sekojot nelielam globālo naftas cenu kāpumam, Latvijā pieauga arī degvielas cena. Opmane skaidro, ka ilgtermiņā globālajām enerģijas cenām nav paredzams straujš turpmāks pieaugums. Savukārt siltumenerģijas jomā izmaiņas nebija viennozīmīgas, jo atsevišķās apdzīvotās vietās bija vērojams tarifu pieaugums, bet citās – kritums.
Noturīgu cenu pieaugumu veicina arī spēcīgs algu kāpums, kas stiprina pieprasījumu un rada papildu izmaksas piedāvājuma pusē. Lai arī vidējās algas pieaugums Latvijā nedaudz pierimst, tas joprojām saglabājas ap 8%. Turklāt vidējās algas pieaugums Latvijā ir bijis spēcīgs un noturīgs piecus gadus pēc kārtas, algām pieaugot vidēji par gandrīz 10% gadā. Tas atspoguļojas arī to cenu pieaugumā, kur darbaspēks ir nozīmīgs izmaksu faktors.
Piemēram, pakalpojumu cenas pēdējo piecu gadu laikā augušas vidēji par 6% gadā, līdzīgam gada pieaugumam – 5,6% – saglabājoties arī novembrī.
Opmane norāda, ka kopumā inflācija novembrī nedaudz atkāpās. Iekšzemes faktori liecina, ka cenu pieaugums tuvāko mēnešu laikā saglabāsies spēcīgs, taču globālo cenu lejupvērstās pārmaiņas ļauj domāt, ka būtiski lielāki skaitļi tuvāko mēnešu inflācijas statistikā nav gaidāmi.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%. Lielāko ietekmi uz cenu līmeņa samazinājumu veidoja transporta pakalpojumu un pārtikas cenu kritums. Gada inflācija atkāpās līdz 3,8%, no kuriem 2,45 procentpunktus veidoja mājsaimniecībām būtiskākās izdevumu pozīcijas – pārtika un mājoklis.
Ekonomists pauž, ka inflācijas augšupejošais vilnis augstākajā punktā noturējās ilgāk, nekā tika gaidīts, tomēr turpmāk inflācijas temps pamazām palēnināsies. Pārtikas cenu kāpumam ir jāstabilizējas, un noteiktos segmentos to varētu nomainīt īslaicīgs cenu samazinājums. FAO pārtikas cenu indekss novembrī veidoja 125,1 punktu, kas ir par 1,5 punktiem jeb 1,2% zemāk nekā oktobrī, kas ir trešais samazinājums pēc kārtas. Kritumu ietekmēja piena produktu, gaļas, cukura un augu eļļu cenu indeksu kritums, kas atsvēra graudu indeksa pieaugumu.
Gašpuitis pieļauj, ka nelielas cenu korekcijas atsevišķu produktu klāstā varētu veicināt arī pārtikas memorands. Tomēr kopējo pārtikas cenu līmeni vairāk ietekmēs globālās cenas un citu izmaksu, piemēram, darbaspēka izmaksu, pieaugums, kas redzamāk turpinās izpausties pakalpojumu cenrāžos. Viņš norāda, ka labvēlīgas tendences vērojamas arī enerģijas cenu dinamikā. Ar jauno gadu inflācijā parādīsies arī nodokļu un tarifu izmaiņu ietekme.
Kā norāda Gašpuitis, pastāv riski, kas inflāciju varētu paātrināt, tomēr pašreizējās tendences liecina, ka inflācijas temps palēninās.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka patēriņa cenu vidējais līmenis novembrī samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar oktobri, kamēr gada laikā cenas pieauga par 3,8%. Šie ir labāki rezultāti, nekā tika prognozēts un nekā iepriekšējā mēnesī vērots.
Ekonomiste norāda, ka novembrī salīdzinājumā ar oktobri krietni straujāk, nekā mēnesim raksturīgi, saruka pakalpojumu cenas. Cenu līmenis samazinājies lielā mērā, pateicoties pamatīgam aviopārvadājumu cenu kritumam. Parasti lidojumu cenas novembrī sarūk par 2-3%, bet šogad lidojumi bija par 17,5% lētāki nekā oktobrī. Zorgenfreija atzīmē, ka pēdējos gados aviobiļešu cenas kļuvušas krietni svārstīgākas nekā iepriekš. Preču cenu līmeni novembrī uz leju ir vilka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas (-0,5%), kur būtiskākā ietekme bija svaigiem augļiem, sieram un biezpienam, kā arī kafijai. Lētāki bija arī alkoholiskie dzērieni, kuru cenas kopš jaunajiem tirdzniecības un reklāmas ierobežojumiem šā gada augustā nu jau ir par vairāk nekā 5% zemākas.
Pārtikas cenas novembrī saruka par 0,3%, kas ir pretēji parasti novērotajam cenu kāpumam šajā mēnesī. “Swedbank” aprēķini liecina, ka pārtikas memoranda zemo cenu grozā ietverto preču cenas kopš maija ir sarukušas par 0,8%. Salīdzinājumam – citus gadus “memoranda groza” cenas novembrī parasti ir vienā līmenī ar maiju. Zorgenfreija atgādina, ka iepriekšējos mēnešos “memoranda groza” cenu dinamika būtiski neatšķīrās no tipiskajām cenu izmaiņām. Taču, pateicoties pārtikas cenu kritumam novembrī, “memoranda groza” cenu dinamika nu jau izskatās patērētājam labvēlīgāk nekā citus gadus.
Kā skaidro ekonomiste, lai ko uzzinātu par inflācijas nākotni, vērts apskatīt pasaules cenu attīstības tendences. Pasaules pārtikas cenas trešo mēnesi pēc kārtas sarūk. Pasaulē kafijas cena pēc krituma vasarā pēdējos mēnešos atkal palielinājusies. Savukārt cukura un kakao pupiņu cenas krīt. ANO pārtikas cenu indekss rāda, ka cukura cena novembrī bija par 30% zemāka nekā pirms gada un bija zemākajā līmeni kopš 2020. gada. Pasaules Bankas dati liecina, ka kakao pupiņas kopš augstākā punkta sasniegšanas 2024./2025. gadu mijā ir uz pusi lētākas. Zorgenfreija vienlaikus atzīmē, ka ir jāņem vērā, ka pasaules izejvielu cenu dinamikas atspoguļošanās Latvijas veikalos notiek ar nobīdi. Tomēr pasaules tendences šobrīd kopumā neliecina par augšupvērstu spiedienu uz pārtikas cenām Latvijā.
Gada pēdējā mēnesī inflācija, visticamāk, būs nedaudz augstāka, jo parasti decembrī novēro straujāku cenu kāpumu pakalpojumiem. Pasaules enerģijas cenu prognozes par nākamo gadu ir samērā zemas, nedaudz rāmāka novērotā algu kāpuma ietekmē varētu mazināties spiediens uz pakalpojumu cenu kāpumu, un mazāka pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas produktiem bremzēs pārtikas inflāciju. “Swedbank” prognozē, ka nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt ap 3%.
“Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka pārtikas veikalu apmeklējumos novembrī bija vērojams īpaši liels akciju skaits, un to apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Statistiķu vērtējumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas novembrī samazinājās par 0,5%, galvenokārt akciju ietekmē, tostarp tādiem produktiem kā piens – par 2,8%, siers un biezpiens – par 2,5%, sviests – par 2%, sulas – par 6,8%, brokastu pārslas – par 6%, kā arī vairākiem citiem produktiem.
Strautiņš skaidro, ka atsevišķos gadījumos akcijas var būt sākums pastāvīgam cenu samazinājumam. Tas esot īpaši ticami attiecībā uz sulām, jo apelsīnu sulas koncentrāta cena biržās novembrī bija mazāk nekā trešdaļa no iepriekšējā gada novembra vidējā līmeņa. Šis produkts iepriekš bijis viena no spilgtākajām eksotiskās pārtikas izejvielu cenu kāpuma izpausmēm. Tā kā par trešdaļu gada laikā ir samazinājusies arī sviesta cena globālajā tirgū un tas ietekmē arī citus piena produktus, jo svaigpienu vajag visiem, arī to palētinājumam varētu būt noturīgāks raksturs.
Ekonomists skaidro, ka pārtikas cenu kritums novembrī nav tipisks, jo parasti tās šajā laikā par pusprocentu pat pieaug. Tas veicināja arī novembrim netipisku mēneša deflāciju, kopējam patēriņa cenu indeksam samazinoties par 0,3%. Ar līdzīgu spēku cenu līmeni lejup vilka transporta izmaksas par spīti degvielas cenu kāpumam.
Pārtikas tirgus šogad saņēmis lielu politiķu uzmanību, un Strautiņš norāda, ka tādi pasākumi kā zemo cenu produktu grozs un citi, iespējams, ir ietekmējuši pircēju labklājību. Tomēr pārtikas cenu līmeni pamatā nosaka un arī turpmāk noteiks izejvielu cenas un iedzīvotāju ienākumi.
Patērētājiem labvēlīgas pārmaiņas notiek arī kakao tirgū, kura cena samazinājusies vairāk nekā uz pusi. Pakāpeniski, bet ilgāku laiku samazinājusies arī kviešu cena, kas novembrī – 190 eiro par tonnu – vairs bija tikai nedaudz virs 2019. gada vidējā līmeņa – 180 eiro par tonnu. Graudu cenas ilgākā laikā lielā mērā nosaka arī dažādu dzīvnieku izcelsmes produktu cenas.
Strautiņš atgādina, ka izejvielu cenu kritums nenoved pie būtiska vidējo pārtikas patēriņa cenu krituma, ko parāda vēsturisks precedents. Piemēram, 2015. gadā “S&P GSCI” pārtikas izejvielu cenu indekss bija par 22% zemāks nekā 2013. gadā, savukārt pārtikas cenas Latvijā 2015. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, samazinājās par 1,7%. Tas bija sākums ilgstošai pārtikas patēriņa cenu stabilitātei, kas samazināja pārtikas iegādes finansiālo slogu jeb cenu attiecību pret ienākumiem.
Strautiņš norāda, ka 2019. gadā vidējās pārtikas cenas bija tikai par 6,2% augstākas nekā 2013. gadā, savukārt vidējās bruto algas šajā laika periodā auga par 50,4%. Viņš skaidro, ka ražotāji un tirgotāji sākotnējo izmaksu kritumu spēj izmantot sev par labu, taču ar laiku konkurence daļu papildu peļņas novirza patērētājiem. Ilgākā laikā biržu cenu svārstību, kā arī politikas nianšu ietekmi uz pirktspēju mazina algu pieaugums. Vidējā bruto alga nākamgad vairāk nekā trīskārt pārsniegs 2010. gada līmeni, kas bija 632 eiro.
Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā – šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri – pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieauga par 3,7%.
