Pasaulē
Eiropa

Kā Andris Somijā būvē olimpisko stadionu. Pēc žurnālistu saceltā skandāla par neizmaksātajām algām un briesmīgo sadzīvi, situācija uzlabojas0


Par spīti pieķeršanai daudzos būvniecības pārkāpumos, “Skanska” darbi Helsinku Olimpiskā stadiona atjaunošanā tuvojas noslēgumam.
Par spīti pieķeršanai daudzos būvniecības pārkāpumos, “Skanska” darbi Helsinku Olimpiskā stadiona atjaunošanā tuvojas noslēgumam.
Foto: Joneikifi/WIKIPEDIA

Gunta Paavola, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”

 

Somijas nacionālais lepnums – Olimpiskais stadions – tika uzbūvēts 1938. gadā Somijā paredzētajai 1940. gada vasaras olimpiādei.

Otrais pasaules karš, kas Somijā sākās jau 1939. gadā ar Padomju Krievijas uzbrukumu, olimpiādi pārcēla tikpat efektīvi kā šobrīd pasauli ietekmē koronavīruss. Olimpiāde Somijā tomēr notika 1952. gadā, tajā pirmo reizi pēc kara piedalījās arī Padomju Savienības un Vācijas komandas.

Olimpiskais stadions vēl arvien ir Somijā lielākais ar 39 784 vietām. Stadi­onu šobrīd remontē, un to paredzēts atvērt augustā ar 36 251 vietu. Visvairāk tas tiek izmantots vieglatlētikas sacensībām, otrais iecienītākais sporta veids ir futbols.

 

Neizmaksā nopelnīto

Olimpiskā stadiona kapitālais remonts sākās 2016. gadā. Ir paredzēts izbūvēt papildu jumtus virs tribīnēm, vairāk nekā 20 000 m2 jaunu pazemes telpu un seškāršot restorānu skaitu un atjaunot visas iekštelpas.

Galvenais būvnieks ir Zviedrijā reģistrētais starptautiskais būvgigants “Skanska AB”. Apakš­uzņēmēju šāda apjoma projektā ir daudz, tie vervē celtniekus un būvstrādniekus daudzās ES valstīs, to skaitā arī Latvijā. Laikā no 2017. līdz 2020. gadam projektā darbu ir uzsākuši 5500 strādnieku, tieši līgumi ir noslēgti ar apmēram 300 apakš­uzņēmējiem, ziņo būvniecības nozares žurnāls “Rakennuslehti”.

Somijas nacionālā ziņu dienesta YLE raidījumā “MOT” žurnālistes Rēta Salminena un Jesika Stolcmane būvprojektā atklāja daudzas nelikumības: neizmaksātas algas un likumā noteiktās piemaksas, aizliegumus sazināties ar arodbiedrībām, necilvēcīgus dzīves apstākļus, noliegtus negadījumus darba vietā.

Raidījumā tika intervēti pieci celtnieki no Latvijas, Spānijas un Kosovas. Viens no Olimpiskā stadiona celtniekiem ir arī Andris no Latvijas, kurš vēlējās palikt anonīms.

Vienīgi kosovietis Ilirs piekrita intervijai ar savu vārdu un seju, neskatoties uz saņemtajiem draudiem. Tāpat kā daudzi citi, viņš bija iedomājies, ka Somijā darbs notiks saskaņā ar likumiem un godīgi.

Problēma šķiet izplatīta: jau pagājušajā vasarā YLE ziņoja, ka Celtniecības arodbiedrība izpētīja 340 celtniekiem neizmaksātās algas. Sazinoties ar viņiem tagad, daļa vēl arvien nebija saņēmusi samaksu pilnībā.

Vēl pirms ierašanās Somijā celtnieki tikuši brīdināti – arodbiedrībās nestāties un ar amatpersonām nekādās darīšanās neielaisties.

Žurnālistu intervijās ar celtniekiem atkārtojas vienas un tās pašas sūdzības: darba dienas ir pārāk garas, par virsstundām un darbu svētdienās netiek maksāts atbilstoši nozares prasībām, pamatalga izrādās zemāka, nekā minēts, vienojoties par braukšanu strādāt Somijā.

 

Jādzīvo jūras konteineros

Arī sadzīves apstākļi no citām valstīm iebraukušajiem strādniekiem bijuši visai briesmīgi: mēnešiem nācies dzīvot pielāgotos un, kā vēlāk izrādījās, nelegāli uzstādītos jūras konteineros blakus atkritumu kaudzēm, pa kurām skraidījušas žurkas, intervijā “MOT” stāsta latviešu celtnieks.

Viņa stāstīto apstiprina arī arodbiedrība, kas amatpersonām par skarbiem sadzīves apstākļiem ziņoja jau 2019. gada augustā. Nedz arodbiedrība, nedz latviešu celtnieki tomēr palīdzību nesaņēma, ierēdņiem raustot plecus un velkot laiku.

Šāda pretlikumīga celtnieku izmitināšana konteineros Somijā nav izplatīta, tomēr no citām valstīm iebraukušie būvstrādnieki bieži dzīvo pārāk saspiesti: tas ir īpaši riskanti epidēmijas apstākļos, YLE norāda Celtniecības arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Kimo Palonens.

Somijā strādājošie latviešu juristi no sirds iesaka uzreiz iestāties nozares arodbiedrībā. Pieredze māca, ka jāpieprasa darba līguma kopija, kaut tas būtu somu valodā.

Celtnieki, kuri pārzina savas tiesības un vēršas pēc palīdzības arodbiedrībā, pie amatpersonām vai galvenā uzņēmēja “Skanska”, mēdz nonākt arī grūtībās, ziņo raidījums. Darbiniekiem tiek draudēts ar atlaišanu vai arī viņi tiek uzreiz atlaisti vai nosūtīti “brīvdienās” uz mājām.

Arī raidījumā intervētie latviešu celtnieki nav droši, vai bija vērts cīnīties: visa samaksa par darbu vēl arvien nav saņemta, darba Latvijā šobrīd nav, bet tie kolēģi, kuri samierinājās ar apstākļiem, saņēma lielāku algu un palika strādāt, raksta “MOT” žurnālistes.

Celtniecības arodbiedrībā šīs ziņas nav nekas jauns: līdz arodbiedrībai nonāk tikai neliela daļa visu gadījumu un bieži vien tikai tad, kad pazemošana ir turpinājusies jau ilgāku laiku, ziņo YLE.

Raidījums “MOT” sazinājās arī ar darba devējiem, kuri skaidroja, ka līdzīga situācija ir daudzās apakšuzņēmēju firmās un ka Somijā bieži strādniekiem no citām valstīm tiek maksāts mazāk nekā vietējiem. Galvenā atbildība par Olimpiskā stadiona būvniecību gulstas uz “Skanska” pleciem, kas sevi reklamē kā atvērtu un ētisku uzņēmumu.

Kaut kas tomēr mainās: “Skanska” ir lūgusi policiju sākt izmeklēšanu par nelikumīgajiem draudiem celtniekiem. Arī citas problēmas tiek risinātas: viens apakšuzņēmējs ir saņēmis aizliegumu strādāt un divu citu iepirkuma tiesības ir iesaldētas.

Arī ievadīšana darbā ir precizēta: “Skan­ska” visiem jaunajiem darbiniekiem izdala vēstuli somu un angļu valodā, kurā ir mudinājums vērsties pie “Skanska” darbu vadītāja, ja alga netiek izmaksāta vajadzīgajā apmērā vai rodas kādas citas problēmas, ziņo YLE.

 

Karantīna šķir celtniekus no ģimenēm

Somijas būvlaukumi, līdzīgi kā Somijas zemnieku saimniecības, lielā mērā balstās uz viesstrādniekiem no citām valstīm.

Tiek vērtēts, ka katrs piektais būvniecības nozarē strādājošais ir ārzemnieks, ziņo YLE. Dienvidsomijā un Ūsimā reģionā apmēram 30% darbaspēka nāk no citām valstīm: apmēram 30 000 celtniecības nozares strādnieku Somijā strādā pastāvīgi un apmēram 15 000 darbā uz Somiju ir nosūtījuši ārvalstu uzņēmumi, ziņo laikraksts “Iltalehti”.

Somijas būvniecības nozares apgrozījums ir ap 35 miljardiem eiro gadā, paskaidro laikraksts. Koronavīruss šo faktu ir parādījis skaidrāk nekā agrāk: 19. martā Somijas un Igaunijas robeža tika slēgta arī strādniekiem, un Somijas Būv­industrijas konfederācijas pārstāvji bija noraizējušies par igauņu celtniekiem, kuri varētu izvēlēties palikt Igaunijā pie ģimenēm, nevis Somijā strādāt garas darba dienas un dzīvot visai pieticīgos apstākļos.

Ziņu dienests YLE vēsta, ka Somijā strādā 50 000–100 000 igauņu, no tiem lielākā daļa celtniecībā. Ne tikai celtnieku tūkstoši, bet arī simtiem ārstu pieņēma grūto lēmumu palikt Somijā strādāt, lai spētu finansiāli atbalstīt mājiniekus, un tas atstājis negatīvu iespaidu uz tūkstošiem igauņu ģimeņu, ziņo “Iltalehti”.

Arī Somijā strādājošajiem latviešiem nācās izvēlēties starp darbu un ģimeni, jo pirms pandēmijas ģimeni regulāri apciemoja brīvdienās.

Somijas izvēle neļaut igauņiem ceļot uz darbu Somijā un mājām Igaunijā raisīja dziļu neizpratni, jo riska grupu pārvietošanās Somijā netika ierobežota, ziņo “Iltalehti”.

Sekas lēmumam slēgt robežu ir jūtamas: pēc satiksmes atjaunošanas starp Somiju un Igauniju 14. maijā Igaunijā ir apstiprināti 10 koronavīrusa saslimšanas gadījumi, kas nākuši no Somijas. Tur ir salīdzinoši vairāk inficēto ar koronavīrusu nekā kaimiņos Baltijas valstīs.

 

Arī celtniecību skāris vīruss

Celtniecībā trūkst arī P2 un P3 tipa aizsargmasku, jo celtniecības uzņēmumu krājumi ir beigušies, bet jaunas maskas pasūtīt šobrīd vēl nav iespējams.

Visgrūtāk klājas mazajām firmām, bet arī lielās ir grūtībās: piemēram, Somijas lielākajam krāsošanas darbu uzņēmumam LTU masku pietiek vēl jūnijam, ierasti lielo apjomu vietā šobrīd maskas nākas pasūtīt no vairākiem maziem piegādātājiem par četr- un pieckārtīgu cenu.

Darba celtniecībā šobrīd ir mazāk. Koronavīrusa krīzes dēļ daudzi privātie un sabiedriskie celtniecības un remontdarbu projekti ir iesaldēti vai atbīdīti tālākā nākotnē.

Piemēram, viens no lielākajiem Somijas būvuzņēmumiem YIT martā bija iesaldējis visus jaunos mājokļu būves projektus, ziņo būvnozares izdevums “Rakennuslehti”.

Saistītie raksti

Lielākais iemesls lēnākiem darba tempiem ir valsts atbalsta trūkums un no tā izrietoša finansētāju nedrošība, ziņu dienestam YLE stāsta Somijas Būvindustrijas konfederācijas pārstāvji, par svarīgu nosacījumu uzskatot lielu publiskā sektora infrastruktūras pasūtījumu uzsākšanu, kur valsts varētu izmaksāt pašvaldībām projektu uzsākšanas pabalstus.

Ekonomisko lietu ministrs Mika Lintile uzskata, ka nozares grūtības sākās jau pirms koronakrīzes, tomēr neizslēdz nedz projektu uzsākšanas pabalstu, nedz publisko pasūtījumu veicināšanas iespējas, ziņo YLE.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IF
Imants Frederiks Ozols
Pasaulē
“Krievija ir lietpratēja dezinformācijas un ļaundabīga iespaida ziņā.” Saruna ar ASV vēstnieku Latvijā par Krieviju, NATO, Covid-19 un protestiem 1
Intervija 1 diena
ĢK
Ģirts Kasparāns
Pasaulē
Krievija un Putins: līdz nāve mūs šķirs. Taču ir pārāk optimistiski gaidīt, ka Krievija pēc Putina noteikti būs demokrātiska
1 diena
LE
LETA
Pasaulē
Lietuvā izveidota īpaša nogaršojamo saldējumu karte 1
1 diena

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Biji kādā no šīm ēdināšanas vietām Rīgā un Liepājā? 14 dienas būs jāvelta veselības stāvokļa novērošanai
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 pozitīva pasažiera dēļ noteikta karantīna visiem 5.jūlija autobusa Liepāja-Rīga pasažieriem
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atgriežoties no Lielbritānijas, pašizolācijā vairs nav jādodas. Publicēts saraksts ar valstīm
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.” Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
2 stundas