Lai daudzdzīvokļu mājā ierīkotu pacēlāju, kaimiņu piekrišana vairs nebūs nepieciešama 7
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šovasar spēkā stājusies jauna kārtība, kas sekmēs vides pieejamību personām ar invaliditāti – pacēlāja ierīkošanai daudzdzīvokļu mājā vairs nevajag saskaņojumu ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.
Šā gada pavasarī “Latvijas Avīze” rakstīja par rīdzinieces Sanijas Smildziņas un viņas mammas Ilonas Lipes gandrīz astoņus gadus ilgo cīņu par meitas tiesībām nokļūt dzīvoklī, uzstādot atbilstošu pacēlāju daudzdzīvokļu mājā. Sanijai pēc traumas noteikta pirmā invaliditātes grupa un pārvietošanās iespējama tikai ratiņkrēslā.
Lai Sanija nokļūtu savā mājvietā daudzdzīvokļu nama septītajā stāvā, meitenei līdz liftam jāpārvar vairāki sliekšņi un septiņi pakāpieni. Pēc astoņu gadu gaidīšanas rindā uz Rīgas pašvaldības atbalstu pacēlāja uzstādīšanai šā gada februārī Sanija tika atzīta par tiesīgu saņemt lietošanā pacēlāju, bet bija nepieciešama arī mājas iedzīvotāju piekrišana vējtvera pārbūvei un pacēlāja ierīkošanai.
Līdz ar jaunajām izmaiņām šāda piekrišana vairs nav vajadzīga, taču radušies citi šķēršļi. Stāsta Ilona Lipe: “Domāts labi, bet pastāv vairāki zemūdens akmeņi. Noteikumu grozījumos rakstīts – mājokļa pielāgošana, nevis pārbūve, un tas nozīmē, ka nevaru pārbūvēt vējtveri. Lielākā problēma ir ar elektrības padevi. Lai varētu lietot pacēlāju, man tagad no septītā stāva būs jāievelk elektrība līdz pirmajam. Pacēlāju gan drīkstēs lietot visi mājas iedzīvotāji. Tagad jātiek skaidrībā, ko drīkstam un ko ne.”
Saskaņošanu nevajadzēs
Ko paredz jaunās izmaiņas? Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 5. augustā, turpmāk būs atviegloti nosacījumi uzbrauktuves vai pacēlāja ierīkošanai pie dzīvojamajām mājām vai cita veida dzīvojamās mājas pieejamības uzlabojumi. Tagad dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot visas būvniecības prasības, dzīvojamās mājas kāpņu telpā var uzstādīt pacēlāju vai pie ēkas ieejas ierīkot uzbrauktuvi. Tāpat saskaņošana nav nepieciešama, ja uzbrauktuvi plānots ierīkot pie dzīvokļa, kam pie mājas ir atsevišķa ieeja.
Iepriekš, lai kaut ko šādu īstenotu, bija nepieciešams, lai 75% no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nobalsotu par, stāsta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) pārstāve Una Grenevica. Tiesa, par minētajiem darbiem dzīvokļu īpašnieku kopība jeb pārvaldnieks ir iepriekš jāinformē, paskaidroja Rīgas domes Labklājības departamentā.
Ne visur var pacēlāju ierīkot
Šobrīd “RNP” izskata piecus pieteikumus par to, ka nepieciešams uzstādīt pacēlāju. Diemžēl ne vienmēr šos projektus ir iespējams īstenot, un tādos gadījumos jāmeklē kāds alternatīvs risinājums. Piemēram, ticis saņemts pieteikums no dzīvojamās mājas Maskavas priekšpilsētā. Pirms projekta sākšanas “RNP” veicis dzīvojamās mājas lieveņu apsekošanu. Konstatēts, ka dzīvojamās mājas abu ieeju kāpnēm nav iespējams uzstādīt sliedes ratiņu pārvietošanai, jo centrālās ieejas kāpnes ir šauras un sliežu uzstādīšana apgrūtinātu cilvēku pārvietošanos.
Kāpnes ir vienīgais evakuācijas ceļš, un saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem nedrīkst sašaurināt kāpņu platumu. Savukārt otrās ieejas kāpnes ir platas, bet ļoti stāvas – sliežu konstrukcija uz kāpnēm būtu nedroša un nepiemērota ratiņkrēsla pārvietošanai. Šajā gadījumā vienīgais risinājums būtu uzstādīt ratiņkrēsla pacēlāju. “Cenšamies risinājumu atrast un pielāgot vidi, tomēr nereti tas prasa laiku un līdzekļus,” skaidro Grenevica, atgādinot, ka personām ar funkcionālajiem traucējumiem iespējams vērsties Rīgas domes Labklājības departamentā un pieteikties ratiņkrēsla pacēlāja lietošanai.
To, ka jaunie grozījumi atvieglo procesu, uzsver Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice. Tiesa, ir viena problēma. “Pašvaldība liek pacēlāju par saviem līdzekļiem. Bet, ja ir kaut kas jānojauc, lai pacēlāju uzliktu, tad nav kas par to maksā…
Faktiski jāmaksā no mājas uzkrājuma, bet tam atkal vajag visu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai apmaksāt pašam, vai meklēt kādu labvēli, kā pašlaik tas notiek vienā sarežģītā adresē, kur priekšdarbus apmaksā kāds fonds. Katrs gadījums ir individuāls, cilvēki – gan klienti, gan līdzcilvēki – ļoti dažādi,” stāsta Brice. Patlaban šo pakalpojumu pieprasījis 21 rīdzinieks.
Jaunas prasības
Kāds tad ir pašreizējais normatīvais regulējums invalīdu autostāvvietu un invalīdu ratiņkrēsla pacēlāju ierīkošanā? Ekonomikas ministrija (EM) atgādina, ka Būvniecības likumā pie sešiem definētajiem principiem, kas jāievēro, ir vides pieejamības princips. Tas nozīmē, ka būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās lietošanas veidam.
“Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā “LBN 200-21″, kas ir spēkā no šā gada 1. novembra, noteiktas prasības vides pieejamībai, ievērojot universālā dizaina principus, projektējot sabiedrībai pieejamas dzīvojamās vai publiskas lietošanas būves, paredzēt iespēju cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ērti iekļūt, pārvietoties un komfortabli uzturēties tajās,” skaidro EM pārstāve Evita Urpena.
Būvnormatīvā “LBN 200-21” arī noteikta jauna, obligāta prasība liftu ierīkošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kas ir augstākas par četriem stāviem, nodrošinot pieeju visiem dzīvokļiem stāva pārseguma līmenī. Savukārt mazstāvu daudzdzīvokļu mājās, ja dzīvokļi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem tiek paredzēti augstāk par pirmo stāvu, paredzēta lifta vai pacēlāja ierīkošana.
Pie daudzām dzīvojamām ēkām, kā arī sociālajām mājām tiek paredzētas stāvvietas personām ar funkcionāliem traucējumiem. Tomēr daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos, it sevišķi Rīgā, stāvvietu trūkums daudzviet ir gadiem ilga problēma, kas ir jārisina, norāda EM pārstāve.
Pie publiskām būvēm veidojot autostāvvietas, 5% no paredzēto stāvvietu skaita ir speciāli iekārtojamas cilvēku ar kustību traucējumiem transporta līdzekļu novietošanai, tām jābūt ne mazāk kā divām. Tām ir jāatrodas maksimāli tuvu ieejai ēkā, kuras apmeklētājiem autostāvvieta paredzēta, bet ne tālāk par 25 metriem no tās. Tāpat jābūt šo personu nodrošinātai iekļūšanai ēkā – uzbrauktuvei, lievenim, ieejas durvīm, vējtverim, sliekšņiem jāatbilst būvnormatīvā noteiktajām prasībām.
EM pārstāve norāda – pašvaldības risina jautājumus cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem iekļūšanai iekštelpās, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, to saskaņojot un piešķirot finansējumu. Rīgā šis finansējums ir no 300 eiro atkarībā no pacēlāja veida un tā ierīkošanas apstākļiem. Diemžēl citās pašvaldībās ne vienmēr piešķirtā summa pacēlāju ierīkošanai ir pietiekama un bieži vien tiekot ierīkots lētākā piedāvājuma pacēlājs, kas nav kvalitatīvs, bieži bojājas vai vispār nestrādā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Labklājības ministriju
