Kultūra
Kultūrpolitika

Kā svaiga ūdens malks: kā balsta literatūru un presi Somijā un Igaunijā2


Ārkārtas situācijas laikā Igaunijas bibliotēkas saņēma 500 000 eiro lielu valsts finansējumu, no kura 70 000 bija paredzēti bērnu literatūras iepirkumiem.
Ārkārtas situācijas laikā Igaunijas bibliotēkas saņēma 500 000 eiro lielu valsts finansējumu, no kura 70 000 bija paredzēti bērnu literatūras iepirkumiem.
Publicitātes (Estonian children’s literature centre) foto

1Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Turpinām “Kultūrzīmju” aizsākto tematu par izdevējdarbības nozares situāciju Covid-19 krīzes ietekmē (Lindas Kusiņas-Šulces rakstu “Nodokļu likumdošanas logs vaļā. Vai grāmatām paveiksies?” varējāt lasīt “KZ” 10.06.2020.), šoreiz to paplašinot ar ieskatu par šajā jomā notiekošo Somijā un Igaunijā.

 

Somija: kvalitatīva literatūra kā valsts resurss

Sakari Laiho, Somijas Izdevēju asociācijas vadītājs.
Publicitātes foto

Somijā šobrīd pievienotās vērtības nodoklis (PVN) visām drukātajām un e-grāmatām ir 10%. Somijas Izdevēju asociācijas vadītājs SAKARI LAIHO sarunā ar “Kultūrzīmēm” uzsver: “Tā kā beidzot mums ir izdevies iegūt to pašu nodokļa likmi arī e-grāmatām, uzskatu, ka tas ir diezgan pieņemami. (Latvijā PVN likmes: grāmatniecībai un presei ir starp augstākajām visā Eiropas Savienībā – 12%, bet e-grāmatu jomā pati augstākā – 21%. – Red.)

Uzsverot, ka lasīšana ir ļoti svarīga mūsdienu valsts attīstībā, varam sapņot par nulles likmi, taču tuvākajā nākotnē šāda ideja nav īstenojama.”

Pirms desmit gadiem Somijā grāmatām tika piemērota 9% PVN likme, un toreizējā Finanšu ministrijas darba grupa bija ierosinājusi nodokli celt par diviem procentiem. Tagad, liekas, somi ir raduši kompromisu.

“Nodokļa likmes paaugstināšana ietekmētu grāmatas gala izcenojumu, tādējādi mazinot iedzīvotāju interesi par lasīšanu, kā arī apgrūtinot pašvaldību budžetus grāmatu iepirkumos,” secina Sakari Laiho.

Kopš 2013. gada Somijā precēm piemērotais PVN ir 24%, kas ir piektais lielākais nodoklis starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Turklāt Somija bija viena no pēdējām ES valstīm, kas samazināja PVN likmi e-izdevumiem un e-grāmatām, līdz pat pagājušā gada jūlijam visiem e-izdevumiem nodoklis bija jāmaksā pilnā apjomā.

Pēdējos gados Somijā aizvien vairāk tiek pieprasītas audiogrāmatas, piemēram, 2016. gadā to pieprasījums palielinājās par 232 procentiem. Turpretī e-grāmatas šobrīd tirgū aizņem tikai 5% nišu, taču šim skaitlim ir tendence augt.

Līdz pat šim brīdim jautājums par PVN likmes lielumu grāmatām, preses izdevumiem un e-izdevumiem Somijā ir bijis asu diskusiju objekts. 2010. gadā sociālo tīklu un mediju rosinātie strīdi turpinājās arī parlamentā un valdībā.

“Vietējās literārās kultūras saglabāšana nav pašsaprotama lieta. Jebkāda PVN likmes paaugstināšana grāmatām nozīmīgi un neatgriezeniski ietekmētu Somijas sabiedrību. Somu literatūras un dzimtās valodas veicināšana ir tiešs ieguldījums Somijas valsts attīstībā un iedzīvotāju izglītībā. Nav mazsvarīgi, cik daudz grāmatu iedzīvotāji pērk un lasa.

Nodokļu palielināšana, protams, nekavējoties apdraudētu arī darba apstākļus un nodarbinātību Somijas grāmatu izdošanas un izplatīšanas nozarē. Kvalitatīva literatūra un augstas kvalitātes mācību grāmatas bērniem dod prasmes, uz kurām balstās Somijas konkurētspēja.

Mēs nevaram atļauties riskēt ar šo mūsu vissvarīgāko resursu,” toreiz kopīgā paziņojumā vienojās praktiski visi grāmatizdevēji un rakstnieku profesionālās organizācijas.

Viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu PVN samazināšanai bija vērojams Zviedrijā: 2002. gadā, pieņemot lēmumu samazināt PVN likmi grāmatām no 25 līdz 6%, tas izsauca gandrīz tūlītēju grāmatu pārdošanas pieaugumu 20% apmērā.

Gluži tāpat kā Latvijā, arī Somijā izdotie tulkojumi ir daudz dārgāki nekā angļu valodā klajā nākošie darbi: kā vienu no daudzajiem piemēriem somu grāmatizdevēji min arī Latvijā tulkotā rakstnieka Ērvina Velša grāmatu “Vilcienvakte”.

Somu valodā grāmata maksāja 27 līdz 28 eiro, turklāt gan pērkot grāmatnīcā, gan pasūtot internetā. Turpretī vietnē “amazon.com” angļu valodā cietos vākos izdotās grāmatas cena svārstās no 5 līdz 12 eiro.

Neapšaubāmi, grāmatām angļu valodā ir pavisam cita tirāža nekā mazo tautu valodās, taču somi rēķina, ka angļu izdevumu gala cenu ietekmē arī nulles PVN procentu likme.

Interesanti, ka cīņās par samazināto likmi drukātajām un e-grāmatām laika gaitā ir iesaistījies tiešām plašs Somijas iedzīvotāju un profesionāļu loks, ieskaitot pat nodokļu inspekciju, kuras vecākais inspektors Artu Mannonens pagājušajā gadā aizstāvēja zinātnisko darbu par mūsdienu grāmatas jēdziena definēšanu PVN likumā. Izrādījās, ka grāmatas jēdzienam likumizpratnē šobrīd nav pilnīgi precīzu noteikumu, ir tikai vispārīgas vadlīnijas.

Somijā kopējais plānotais valsts un pašvaldību budžets bibliotēku materiālu iepirkumiem uz vienu iedzīvotāju visās pašvaldībās pēdējo gadu laikā ir līdzīgs – 57 eiro gadā.

Pēc statistikas datiem, galvaspilsētā Helsinkos ir 650 000 iedzīvotāju un 36 publiskās bibliotēkas. Bibliotēku pieejamību un to pakalpojumus Helsinku iedzīvotāji ir novērtējuši otrajā vietā uzreiz pēc tīra dzeramā ūdens pieejamības.

 

Fakti

• Pēc Somijas Izdevēju asociācijas datiem, katrs valsts iedzīvotājs (ieskaitot bērnus) gadā nopērk vismaz četras grāmatas un uz tūkstoš iedzīvotājiem katru gadu tiek izdoti 2,6 grāmatu nosaukumi.

• Katru gadu tiek pārdotas grāmatas ar kopējo tirāžu 20 miljoni.

• Viena nosaukuma grāmatai vidējā tirāža ir aptuveni divi tūkstoši eksemplāru.

 

 

Igaunija: 9% PVN un atbalsts bibliotēkām

Kaidi Urmeta, Igaunijas Izdevēju asociācijas izpilddirektore.
Publicitātes foto

Igaunijā PVN likme grāmatām un periodikai ir 9%, turpretī standarta likme precēm – 20%. Tikai no šī gada 1. maija samazinātā PVN likme 9% apmērā piemērota arī Igaunijā izdotajām e-grāmatām. Grāmatu izdevēji var pretendēt gan uz Kultūras ministrijas, gan Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Samazinātā PVN likme e-grāmatām Igaunijā raisīja daudz diskusiju un aprēķinu ilgā laikposmā. Piemēram, Tallinas Centrālā bibliotēka bija aprēķinājusi, ka tās iepirktās drukātās grāmatas vidējā cena ir 11,16 eiro, turpretim e-grāmatas cena ir 11,36 eiro. Šo situāciju vēl pasliktināja noslēgtais līgums ar Igaunijas Izdevēju asociāciju, kurā bija noteikts, ka e-grāmatas licence ir derīga tikai 20 patapinājuma periodiem, tātad, ja 20 cilvēki ir lasījuši e-grāmatu, bibliotēkai jāiegādājas jauna licence.

Pēc ISBN datiem, 2017. gadā Igaunijā tika izdoti aptuveni 1200 e-grāmatu, 2018. gadā – jau 1600 nosaukumu. Pagājušā gada dati vēl nav pieejami, taču, iespējams, to skaits būšot vēl lielāks.

“Nupat ieguvām zemāku PVN likmi e-grāmatām. Lai nepazaudētu lasītājus, izdevējiem jāņem vērā jauniešu lasīšanas paradumi, un esmu pamanījusi, ka viņi diezgan enerģiski sāk izdot e-grāmatas. Līdz ar koronavīrusa izplatību interese par e-grāmatām palielinās un to izdošana iegūst aizvien lielākus apjomus, lai gan šobrīd e-grāmatu niša aizņem tikai divus līdz trīs procentus kopējā grāmatu tirgus,” sarunā ar “Kultūrzīmēm” teic Igaunijas Izdevēju asociācijas izpilddirektore KAIDI URMETA.

Igaunijas Kultūras ministrija ar vairākām atbalsta programmām subsidē gan grāmatu un periodikas iepirkumus publiskajām bibliotēkām, gan to attīstību. 2018. gadā kopējais valsts atbalsts bibliotēkām bija vairāk nekā 2 600 000 eiro.

Lielākajās pašvaldībām piederošajās bibliotēkās valsts apmaksā arī darba algas četriem pilna laika darbiniekiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā bibliotēkas piedalās dažādos pašvaldību, fondu un valsts konkursos, iegūstot papildu finansējumu. Piemēram, Tallinas Centrālā bibliotēka, kurai ir ap 70 000 lasītāju, kopumā gada laikā izlieto 553 000 eiro grāmatu iegādei un 115 000 eiro periodikas izdevumu iegādei.

Tallinas Centrālā bibliotēka aprēķinājusi, ka pēdējā gadā e-grāmatu pieprasījums palielinājies par 30% (dati pirms 2020. gada pavasara). Covid-19 krīzes laika pieprasījums vēl nav apkopots, taču bibliotēkā jau no aprīļa izveidota vēl viena e-grāmatu tīmekļa bibliotēkas platforma ELLU.

To ar gandrīz 30 000 eiro atbalstu finansēja Igaunijas Kultūrkapitāla fonds un Tallinas pilsēta. Iepriekšējā e-grāmatu bibliotēka bija paredzēta tikai Tallinas apmeklētājiem, bet tagad to var lietot ikviens Igaunijas iedzīvotājs.

Kopumā ārkārtas situācijas laikā Igaunijas bibliotēkas saņēma 500 000 eiro lielu valsts finansējumu, no kura 100 000 jau sākotnēji bija paredzēti autortiesību atlīdzībām, 100 000 – papildu preses abonēšanai un 70 000 – īpaši bērnu literatūras iepirkumiem.

Kaidi Urmeta sarunā ar “Kultūrzīmēm” uzsver, ka 2020. jau sākotnēji bijis iecerēts kā digitālās kultūras gads, un patlaban tiek strādāts pie audiogrāmatu projekta, kam iegūts 50 000 eiro liels finansējums: “Līdz šim mums ir bijis ļoti maz audiogrāmatu, jo mūsu tirgus ir ļoti mazs un izgatavošanas izmaksas būtu pārāk augstas. Bez atbalsta audiogrāmatas Igaunijā vispār nebūtu iespējams izgatavot.”

 

Fakti

Saistītie raksti

• 2019. gadā Igaunijā kopumā izdotas 3597 dažādu nosaukumu grāmatas ar kopējo tirāžu 3252 tūkstoši, kopējam apgrozījumam izdevējdarbībā sasniedzot 35 miljonus eiro.

• Viena nosaukuma grāmatas vidējā tirāža – 1020 eksemplāru.

• Pēc Igaunijas Izdevēju asociācijas datiem, kopš 2009. gada grāmatu tirāžu apjomi samazinājušies gandrīz par 50%.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Latvijā
“Tikai 2021. gada nogalē – dažus mēnešus pirms kadastrālo vērtību stāšanās spēkā – sabiedrībā uzzinās, kāds nodoklis viņus sagaida!” Saruna ar Tieslietu ministru Bordānu
Intervija 4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
Blaknes un bailes no vakcīnas. Putins spēlē “krievu ruleti” ar visiem pasaules iedzīvotājiem?
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Aptauja: Ejot mežā ogot, sēņot, no kā jūs visvairāk baidāties?
1 diena
LE
LETA
Veselam
Latvijā četri jauni Covid-19 gadījumi; viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm
6 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Protesti Baltkrievijā: pēc aizturēšanas miris 25 gadus jauns vīrietis un lielāko mediju žurnālisti iesniedz atlūgumus 1
2 stundas