Aleutie/Shutterstock ilustrācija

Kā tikt pie dzīvokļa Rīgā bez lieliem tēriņiem 3

“Mazā vienistabas kopmītnes tipa dzīvoklītī dzīvo man pazīstama četru cilvēku ģimene. Vectēvam ir 73 gadi un smaga ādas slimība, bet viņa meitai ir divi bērni – dvīņi (zēns un meitene, 11 gadu). Dzīvoklis pieder vectēvam, bet meita ar abiem bērniem tur arī ir deklarēta. Vai tiešām nav iespējams viņiem kaut kā palīdzēt, vismaz uzlabot bērnu dzīves apstākļus? Vectēvs turklāt smēķē un mēdz lietot alkoholu. Lūdzu, iesakiet, ko darīt! Varbūt var pieteikties uz sociālo dzīvokli?” ĀRIJA Rīgā

Reklāma
Reklāma

Īres iespējas

Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 107
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes speciālisti informē, ka atbildēt uz šo jautājumu var, tikai izvērtējot šīs ģimenes ienākumu līmeni.

Ja dzīvokļa īpašnieka meita vēlas uzlabot savus un nepilngadīgo bērnu sadzīves apstākļus un līdzekļi to atļauj, viņai jāizvērtē iespēja par citas dzīvojamās telpas īrēšanu pie privātajiem dzīvokļu vai dzīvojamo namu īpašniekiem. Ja ģimenes rocība ir ierobežota, iespējams, viņi var pretendēt uz trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, saņemot palīdzību īrēta dzīvokļa apmaksai. Par iespējām saņemt šāda veida palīdzību varat interesēties Rīgas Sociālajā dienestā.

Kam ir tiesības gaidīt rindā

CITI ŠOBRĪD LASA

Visas personas Rīgā, kurām nepieciešams dzīvoklis, ir iekļautas desmit reģistros (rindās):

• 1. reģistrā – personas, kurām ir tiesības uz sociālo dzīvojamo telpu;

• 2. reģistrā – personas, kuras izliktas no dzīvojamās telpas īres un komunālo maksājumu parādu dēļ vai tāpēc, ka nav varējušas atmaksāt hipotekāro kredītu, kas paņemts vienīgā mājokļa iegādei vai remontam;

• 3. reģistrā – bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku aprūpes;

• 4. un 4.1 reģistrā – denacionalizēto māju iedzīvotāji, kuri var pretendēt uz vienreizējo pabalstu par dzīvojamās telpas atbrīvošanu ar nosacījumu, ka viņu ienākumi nepārsniedz noteiktu līmeni (atsevišķi dzīvojošas personas ienākumi nepārsniedz 440 eiro, bet no diviem vai vairāk cilvēkiem sastāvošā ģimenē ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz 360 eiro mēnesī pēc nodokļu samaksas);

• 5. reģistrā – personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām;

• 6. reģistrā – ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu;

• 7. reģistrā – visi pārējie denacionalizēto māju īrnieki, kuru ienākumi atsevišķi dzīvojošai personai nepārsniedz 440 eiro, bet ģimenei – 360 eiro uz vienu cilvēku mēnesī;

• 8. reģistrā – personas, kuras mitinās tādās pašvaldības dzīvojamajās telpās, kuras atzītas par dzīvošanai nederīgām (viņiem piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai dzīvojamajai telpai);

Reklāma
Reklāma

• 9. reģistrā – personas, kuras mitinās pašvaldības dzīvokļos un ir izteikušas vēlmi pārcelties uz mazāku dzīvojamo telpu vai telpu 1. stāvā, kas nepieciešama veselības stāvokļa dēļ;

• 10. reģistrā – personas, kuras pretendē uz pašvaldības palīdzību vispārējā kārtībā (nu jau 10 gadus uzņemšana šajā reģistrā ir pārtraukta, bet rindā vēl ir ap 80 ģimeņu).

Par sociālajiem dzīvokļiem

Rindā uz sociālo dzīvokli Rīgā pagājušā gada nogalē gaidīja 1294 cilvēki.

Tiesības uz to ir atsevišķi dzīvojošiem, maznodrošinātiem pensionāriem; personām ar I vai II grupas invaliditāti; ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, ja bērnam nav nodrošināta atsevišķa istaba; cilvēki, kuriem nepieciešams servisa dzīvoklis, jo viņi pārvietojas ratiņkrēslā. Reģistrā iekļauj arī denacionalizēto ēku īrniekus, kas dzīvojuši šādā ēkā jau pirms tās denacionalizācijas un sasnieguši pensijas vecumu. Tātad, visticamāk, vēstulē minētajai ģimenei nav uz to cerību.

Rindā gaidītājiem tiek piešķirta dzīvojamā telpa sociālajās dzīvojamajās mājās. Rīgā ir 15 sociālo māju ar atsevišķiem dzīvokļiem un viena māja ar istabu plānojumu un kopējā lietošanā esošām palīgtelpām. Īres maksa ir tikai 6 centi par vienu kvadrātmetru, turklāt par komunālajiem pakalpojumiem un apkuri tiek piemērota 25%, bet par ūdensapgādi un kanalizāciju – 50% atlaide.

UZZIŅA

• Sīkāku informāciju par iespējām saņemt sociālo dzīvokli vai iestāties kādā no dzīvokļu rindām var atrast Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē: http//mvd.riga.lv (sadaļā Dzīvokļu jautājumi).

• Rīgas domes Mājokļu un vides departaments atrodas Brīvības ielā 49/53 Rīgā LV-1010; tālr.: 67012509, 67105683, 67012540, 67012475; e-pasts: [email protected].

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.