“Kā var nozombēt cilvēkus!” Veidemane izsakās par vienu no lielākajiem pēdējo gadu protestiem Rīgā 0
Pie Saeimas protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas trešdienas vakarā bija pulcējušies aptuveni 5000 iedzīvotāju, un šis bijis viens no pēdējos gados daudzskaitlīgākajiem iedzīvotāju protestiem, aģentūrai LETA apliecināja Valsts policijā.
Protams, ka tēma karsta arī sociālajos tīklos. Savas domas par vērienīgo protesta apmeklētāju skaitu izteikusi arī viedokļu līdere, žurnāliste Elita Veidemane.
“Apbrīnojami, kā var nozombēt cilvēkus. daudziem acīmredzot tiek samaksāts par organizēšanu, daudzi iet sava tupuma dēļ. daudzi – izklaides dēļ. varu saderēt, ka 90% nav nekādas sajēgas par to, kas rakstīts tajā stambuliādē,” viņa X raksta.
apbrīnojami, kā var nozombēt cilvēkus. daudziem acīmredzot tiek samaksāts par organizēšanu, daudzi iet sava tupuma dēļ. daudzi – izklaides dēļ. varu saderēt, ka 90% nav nekādas sajēgas par to, kas rakstīts tajā stambuliādē.
— Elita Veidemane 🇱🇻❤🇵🇱 💙💛Слава Україні! (@elitaveidemane) October 29, 2025
Kā novēroja aģentūra LETA, sanākušie ar plakātiem aicina “beigt piesegt sitējus” un neizstāties no Stambulas konvencijas.
Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus. Tāpat pie Saeimas plīvo LGBT+ kopienas karogi.
Piketa dalībnieki, kuri pārsvarā ir gados jaunāki, norāda, ka “populistu viedoklis nav tautas patiesība”. Piketa dalībnieki līdzi ņēmuši arī savus bērnus un mājdzīvniekus.
Protesta dalībnieki rībina bungas, izkliedz saukļus un svilpj, aicinot politiķus pārdomāt. Tāpat protesta dalībnieki vaicā, vai ar šādu soli atbalstam Krieviju.
Protestējošie izkliedz, piemēram, “Lobējot Krieviju, neaizstāvam Latviju”, “Konvencijai – jā, tumsonībai – nē”, “Likumprojekts ļauns, kis, kis kauns”. Sanākušie izmanto arī telefona zibspuldzes un citus apgaismes rīkus.
Starplaikos starp saukļu izkliegšanu protesta dalībnieki izmanto arī pūšamos instrumentus un citas troksni radošas lietas, kā arī dzied.
Notiekošo uzrauga krietns skaits likumsargu, arī Vecrīgā vērojams lielāks likumsargu skaits nekā ierasts.
Piketa dalībnieki norāda, ka daudzas Eiropas Savienības valstis aicinājušas Latvijas parlamentāriešus pārdomāt un no Stambulas konvencijas neizstāties.
Saeima pirmajā lasījumā ar 52 balsīm atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas. Rītdien gaidāms Saeimas balsojums otrajā, galīgajā lasījumā.
Kā norāda centrā “Marta”, šāds balsojums izraisījis sašutumu daļā sabiedrības, jo tas “apdraud līdzšinējo progresu cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā”.
Centrā “Marta” uzsver, ka Saeima atbalstīja arī deklarāciju “par vardarbības nepieļaušanu”, kas, organizācijas ieskatā, tiek pasniegta kā alternatīva konvencijai.
“Šāda deklarācija neaizvieto starptautiski atzītu mehānismu, kas nodrošina reālu uzraudzību, atbildību un starptautisku atbalstu vardarbības novēršanā. Tā rada tikai šķietamu risinājumu, kamēr faktiski tiek vājināta aizsardzība pret vardarbību un mazināta Latvijas ticamība starptautiskā līmenī,” akcentē centrā “Marta”.
Organizācija uzskata, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas nozīmētu atkāpšanos no demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Centrs “Marta” norāda, ka tas sūta bīstamu signālu, ka valsts ir gatava pievērt acis uz vardarbību un nevienlīdzību.
“Šī iniciatīva tiek izmantota arī kā politisks instruments, lai vērstos pret transpersonām un citām neaizsargātām sabiedrības grupām, radot maldīgu priekšstatu, ka viņu tiesības apdraud sabiedrību. Patiesībā tieši šo grupu iekļaušana un aizsardzība stiprina demokrātiju un kopējo drošību,” atzīmē centrā “Marta”.
Centrs “Marta” aicina Saeimu otrajā lasījumā noraidīt likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un apliecināt, ka Latvija paliek uzticīga demokrātijai, dzimumu līdztiesībai un cilvēktiesībām.
Centrs “Marta” ir sabiedriska organizācija, kas kopš 2001. gada iestājas par dzimumu līdztiesību, sieviešu un bērnu aizsardzību pret vardarbību, kā arī sniedz juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību vardarbībā cietušām personām. Ik gadu centrs palīdz vairāk nekā 800 sievietēm un jauniešiem, vienlaikus aktīvi piedaloties politikas veidošanā, izglītojošās kampaņās un sabiedrības izpratnes veicināšanā par cilvēktiesībām un drošību.
Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”.
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
