Kādas aktivitātes tiek plānotas, lai meža īpašniekiem samazinātu birokrātisko slogu? 5
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sapulcē, kas Latvijas Meža īpašnieku biedrības dalībniekiem šogad bija pirmā, piedalījās arī Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektore Aina Stašāne, kas šo amatu ieņem vien dažus mēnešus.
Uzreiz bija jūtams, ka šai tikšanās reizei nopietni gatavojušās abas puses.
A. Stašāne: “Tas, ko es varu apsolīt – mēs noteikti sadarbosimies ar Meža īpašnieku biedrību un jūsu priekšlikumus sadzirdēsim. Es esmu gatava arī kardinālām pārmaiņām, ja tādas būs nepieciešamas.”
Savukārt meža īpašnieki kā galveno, ar ko būtu jāsāk Valsts meža dienestam, nosauca digitalizāciju, darbu izpildes ātruma kāpumu, birokrātijas mazināšanu un datu neslēpšanu.
Lūk, Ainas Stašānes atbildes uz meža īpašnieku jautājumiem.
Vai finanšu trūkuma dēļ meža dienestam nebūtu jāatsakās no virknes uzdevumu? Kādas aktivitātes tiek plānotas, lai meža īpašniekiem samazinātu birokrātisko slogu?
Man ļoti gribētos dzirdēt tieši no jums, kur jūs redzat tās iespējas, kur jūsu līmenis ir pietiekami augsts, lai mēs varētu uzticēties un nepārbaudīt gandrīz nemaz.
Gaidu arī priekšlikumus un skaidras atbildes, kā samazināt birokrātiju. Meža likumdošana šobrīd Latvijā ir ļoti sarežģīta, bet kopīgiem spēkiem mēs to varam uzlabot.
Vai domāts par to, kā lietotājiem padarīt draudzīgāku Meža valsts reģistru?
Līdzekļi Meža valsts reģistra uzturēšanai mums ir, bet attīstībai trūkst. No nākamā gada sākuma nodrošināsim meža īpašniekiem vienotas pieteikšanās iespējas Meža valsts reģistrā, katram būs iespēja izvēlēties viņam ērtāko autorizēšanās rīku. Tāpat plānojam nodrošināt iespēju samaksas moduli izmantot mūsu sistēmā, lai samaksātu nodokli par apliecinājuma saņemšanu koku ciršanai, tāpat arī ar medībām saistītām lietām.
Kad plānots darīt publiski pieejamu vismaz daļu no Meža valsts reģistra? Kad tiks īstenota atvērta pieeja Valsts meža dienesta rīcībā esošajiem datiem?
Šobrīd Saeimā otrajā lasījumā ir grozījumi, kas paredz izmaiņas attiecībā uz Meža valsts reģistra datiem. Šo sākotnējo datu īpašnieki esat jūs. Tad man ir jautājums – kuri ir jūsu iesniegtie dati, kurus jūs gribētu, lai būtu pieejami visiem?
Kad varēs saņemt ciršanas apliecinājumu 20 minūšu, nevis mēneša laikā? Igaunijā, ja viss atbilst normatīvam regulējumam, to var saņemt pāris minūšu laikā.
Šobrīd statistika par šo gadu liecina, ka vidējais apliecinājuma izsniegšanas laiks ir 11,4 dienas.
Vai Valsts meža dienests pamazām nevarētu tuvināties Zviedrijas Meža dienesta modelim, kas nevis sūta vēstules ar draudiem par sodu, bet gan aicina apskatīties meža nogabalu, kur pēc satelīta informācijas izskatās, ka būtu nepieciešama kopšana.
Katrā ziņā brīnišķīgs modelis – valsts pārvaldes iestāde ir atbalsts meža īpašniekiem un laikus, pirms iestājas termiņš noteiktai darbībai, atgādina par to. Pieļauju, ka šis varētu būt nākotnes jautājums. Tas, ko lūdzu saviem darbiniekiem darīt jau šobrīd – nerakstīt draudu vēstules.
Pie kā lai vēršas, ja ir aizdomas, ka no konkrētās mežniecības uzreiz pēc apliecinājuma izsniegšanas informācija nonāk pie konkrētām firmām, kas nodarbojas ar mežizstrādi?
Diemžēl informācijas noplūdes gadās. Mēs noteikti sekosim līdzi, kurš šādu informāciju ir skatījies, kurš to varētu būt noplūdinājis. Informēt Valsts meža dienestu par šiem gadījumiem noteikti vajag.
Kāds ir jūsu redzējums attiecībā uz mikroliegumu veidošanu? Vai tiešām labākā dabas aizsardzība ir visa aizliegšana?
Esmu apņēmusies procesus nedaudz pārkārtot. Līdz šim piesardzības princips strādā tikai vienā virzienā. Drošāk ir aizliegt, tad neviens tur neiejauksies un viss būs labi. Taču problēma ir tā, ka, beidzoties saimnieciskai darbībai, arī bioloģiskā daudzveidība mazinās. Tas ir pierādīts.
Tāpēc mēs vislabākā risinājuma meklējumos iesaistīsim arī šos ekspertus, kuri uzrakstījuši slēdzienu par mikroliegumu atrastas ligzdas dēļ. Šajā slēdzienā nav neviena vārda par to, ka šis ir vienīgais un pareizais ejamais ceļš. Nav vērtēta saimnieciskās darbības ietekme uz šo apstākļu izveidošanos.
Tur nav neviena vārda par to, kā konkrēto situāciju ietekmētu pilnīga saimnieciskās darbības pārtraukšana šajā teritorijā. Līdz ar to man šādu slēdzienu uztvert kā kaut ko vērtējamu nav pamata. Jo šis ir vienīgi pieprasījums veidot mikroliegumu.
Tiesu prakse arī diemžēl līdz šim rīkojusies konsekventi, izmantojot pirmo precedentu. Izvērtējuma nav. Šo situāciju mēs risināsim, un jūs būsiet pirmie, ko iesaistīsim.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
