Diāna Jance: Kamēr jūs gulējāt, Purvciemā stāvēja garās rindās pēc grāmatām. Likās laba ziņa, taču, pārbaudot faktus… 2
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Jau vairākas reizes, rakstot sleju, pamanu, ka jaunas ziņas uzmācīgi pārņem iecerēto un domas pagriežas citā virzienā. Mans raksts bija domāts par tā saukto franču grupu – tā latviešu aktieru, mākslinieku un literātu sarunu vakarus pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados pārdēvēja “Stūra mājas” Staļina laika izmeklētājs.
Sarunu dalībniekus apcietināja, apsūdzot “dzimtenes nodevībā”, un viņiem piesprieda bargu sodu, izsūtījumu uz gulaga nometnēm Krievijas PFSR ziemeļu reģionos.
Nupat, aizgājušajā nedēļā, Francijas prezidents Emanuels Makrons, viesodamies Okupācijas muzejā, godināja okupētās Latvijas iedzīvotāju dzīvi un drosmi.
Viens no pierādījumiem apsūdzībā bija padomju laikos aizliegtā franču rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta (1947) Andrē Žida grāmata “Atgriešanās no PSRS”.
Gatavojos rakstīt par Makrona vizītes nozīmi, kaut gan, atzīstos, ka stāstīt pat par tādiem kultūras notikumiem šobrīd liekas grūti – īpaši svētdienās, kad gan prāts, gan sirds domā un jūt līdzi nebeidzamajam protestu maršam Baltkrievijā, kā arī asiņainajam karam Armēnijā un Azerbaidžānā.
Tad pēkšņi mani pārsteidza ziņu lente. Latvijas ziņu portāls TVNET, kas pieder igauņu “Postimees grupp”, bija publicējis nelielu informāciju ar virsrakstu “Kamēr citi guļ, Purvciemā ļaudis lietū stāv garās rindās pēc grāmatām”.
Rakstā stāstīts par akciju grāmatveikalā un priecīgajiem klientiem, kuri vēlā nakts stundā pirkuši grāmatas un kancelejas preces – jo tālāk ritējušas stundas, jo lētāk.
Starp citu, pēc statistikas datiem, Purvciema apkaimē dzīvo gandrīz 60 tūkstoši iedzīvotāju, tātad līdzīgi kā mūsu valsts ceturtajā lielākajā pilsētā Jelgavā (56 tūkstoši iedzīvotāju).
Tīmekļa informācija vēsta, ka Jelgavā ir astoņi grāmatveikali, turpretim Purvciemā – trīs. Vēl bēdīgāka situācija tīmeklī parādījās, meklējot atslēgas vārdus “Purvciems. Izstāžu zāle” – vaicājumam nav neviena vietējā rezultāta. Tik vien kā ieteikums pārliecināties, vai visi vārdi ir uzrakstīti pareizi… Purvciemā ir pavisam maz kultūras telpu, toties daudz spēļu zāļu. Bet ne jau par to šoreiz ir runa.
Iesākumā likās, ka vēsts par jauna populāra grāmatveikala darbību un iedzīvotāju interesi mūsu datorizētajā laikmetā ir ļoti laba ziņa.
Taču, pārbaudot faktus, tā pārvērtās – izrādījās, ka šis nebija no grāmatveikaliem, kuri pārdod grāmatas valsts valodā.
Sāku pētīt tā darbības mērķus un piedāvājuma klāstu. Mājaslapā rakstīts: kompānija dibināta 2000. gadā un specializējas grāmatu piegādē no Krievijas uz Latviju un to vairumtirdzniecībā.
“Mums ir svarīgi būt vajadzīgiem un lietderīgiem priekš jums.” Sapratu, ka latviski daiļliteratūru neatrast, pat ne vārdnīcas vai mācību literatūru latviešu valodā. Ļoti garajā grāmatu klāstā starp daudzām tiešām kvalitatīvām, mūsdienīgām, izglītību veicinošām grāmatām atradu tādas, kuras pārstāv noteiktu tēmu loku un slavina “mūžīgo Krievijas lielvalsti”.
Piemēram, vai tiešām Eiropas Savienības dalībvalstī būtu brīvi izplatāma autoru Lavrentija Berijas (organizēja represijas un deportācijas Padomju Savienības okupētajās Baltijas valstīs un Polijas apgabalos), Vjačeslava Molotova (parakstīja 1939. gada paktu, kura rezultātā Padomju Savienība okupēja Latviju, Lietuvu un Igauniju) un Andreja Ždanova (1940. gadā organizēja Igaunijas pievienošanu Padomju Savienībai) sarakstītā grāmata “Staļins. Vīrs, kurš piecēla Krieviju no tupēšanas uz ceļiem” (“Сталин. Поднявший Россию с колен”).
Grāmatas anotācijā minēts: “Savās atmiņās autori raksta par Staļinu kā valstsvīru, novērtē viņa politiku, runā par ekonomikas transformācijām valstī, kas padarīja to par vienu no pirmajām lielvarām pasaulē. Atsevišķa tēma ir cīņa ar tiem, kuri iejaucās Staļina politikā, – pēc grāmatas autoru domām, šie līderi cīnījās ne tik daudz pret Staļinu, cik pret lielo Krieviju.”
Uz vāka attēlots totalitārismu un noziedzīgo padomju režīmu slavinošais sirpja un āmura simbols. Šobrīd šī grāmata, vismaz internetveikalā, ir izpirkta.
Blakus tai ir daudzas citas.
Īsāk sakot – kamēr jūs gulējāt, daļa Latvijas iedzīvotāju iepirkās.
