Kāpēc mazajiem uzņēmumiem Latvijā jājūtas kā noziedzniekiem? “Vissmagākais visā procesā ir birokrātija” 23
Sociālo tīklu platformā “Facebook” sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Spāres-L” dalījusies pieredzē, kā ir būt mazajam uzņēmējam Latvijā, pastāstot par nemitīgajām kontrolēm un šķietami bezjēdzīgām, bet obligātām darbībām, ar ko ikdienā nākas saskarties un kas nemotivē demotivē mazos uzņēmējus.
Sabiedrībā nodarbināti divi cilvēki – vīrs un sieva, kas ir šī stāsta autore. Viņi nodarbojas ar dažādu graudaugu, kā arī dējējvistu audzēšanu. Stāsta autore piebilst, ka šovasar paredzēts izaudzēt arī dārzeņus, lai īstenotu savus pārstrādes plānus un nodrošinātu vitamīnus vistām ziemas periodā.
Ražotnē tiek malti milti (rudzu, kviešu, speltas kviešu un divgraudu kviešu), no tiem tiek gatavoti bioloģiski, sertificēti makaroni un pankūku maisījumi. Nesen uzsākta sublimētu maltīšu gatavošana. Tajās iekļautas izejvielas, kas nav bioloģiski sertificētas, tostarp gaļa.
Ražošana notiek nelielos apjomos, viss tiek darīts pakāpeniski, lai izslēgtu liekus riskus un saglabātu stabilas izaugsmes iespējas. Pārtikas pārstrāde un ražošana tikusi uzsākta bez iespaidīgiem kredītiem dārgu iekārtu iegādei.
“Izklausās pašsaprotami – “no lauka līdz galdam” –, vai ne? Tieši tā, kā Zemkopības ministrijas aicinājumā. Bet kā mums gāja, lai šo procesu sakārtotu?”
Ieraksta autore uzsver, ka vissmagākais visā procesā ir birokrātja, kas aizņem vairāk laika nekā pati ražošana. Visu žurnālu skaitu, kas ir jāpilda, neesot iespējams te sarakstīt. Kontroles institūcijas ir biežāki viesi nekā klienti. Viņa norāda, ka aizrādījumi bijuši par plankumiņu maltuvē uz sienas, kas jāaizkrāso, vai par minimālās higiēnas apmācību termiņu, kas tikko beidzies.
No 2022.gada februāra līdz 2023.gadam uzskaitītas 12 kontroles institūcijas, kas apmeklējušas sabiedrību.
Viņiem jārēķinās, ka par uzņēmuma bioloģisko sertifikāciju būs jāmaksā virs 1000 eiro. Tie ir izdevumi, kas jāatpelna, un patērētājs nav gatavs piemaksāt par bio produktu vairāk, tas like šaubīties par bio ceļa turpināšanu.
Pārtikas ražošana ir atbildīgs process, kontrolēm un pārbaudēm ir jābūt, jo riskēt ar citu cilvēku veselību nedrīkst, bet tiek uzdots jautājums, vai tiešām šāda kontrolēšana un “peļu žurnāla” aizpildīšana veicina vēlmi kaut ko ražotun vai tiešām tas uzlabo produkta kvalitāti.
Autore skaidro, ka peļu žurnāls tiešām ir jāpilda. Ir jāveic uzskaite, cik un kad lamatas uzliktas, cik peles ir noķertas un arī cik nav noķertas. Interesants fakts, ka gada laikā neviena pele šajā ražotnē nav iegriezusies.
Tiek norādīts, ka galaprodukta cenu ietekmē laiks, kas jāpavada, pildot žurnālus, un pausts minējums, ka varbūt tieši birokrātijas dēļ Latvijā pārtikas uzņēmumi strādā zem citu valstu karogiem.
“Jautājums ir, vai valstiskais mērķis ir veicināt pabalstu prasītāju pieaugumu un kāpēc uzņēmējiem jājūtas kā noziedzniekiem?”
Uzskaitītās pārbaudes ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, bet esot vēl citas ministrijas, citas institūcijas un citas pārbaudes.
Ieraksta autore aicina Zemkopības ministrijas pārstāvjus un ministru Didzi Šmitu ciemos, lai iepazītos, aprunātos, izrādītu savu ražotni un visus peļu žurnālus un kopīgiem spēkiem veidotu Latviju labāku.
