Kāpēc zupai vajag pievienot lauru lapas? 0
Latviešu virtuvē ir kāds gandrīz automātisks ieradums – tiklīdz katlā sāk vārīties zupa, tajā nonāk arī viena vai divas lauru lapas. Daudzi to dara bez domāšanas, tāpēc, ka visi tā dara, bet patiesībā šai nelielajai, izkaltētajai lapai ir savs stāsts un arī diezgan pamatots iemesls to pievienot zupai.
Lauru lapas Eiropas kulinārijā izmantotas jau gadsimtiem ilgi, un tās nāk no auga, ko latīniski dēvē par Laurus nobilis. To galvenā vērtība slēpjas aromātā – nevis tādā, kas dominē, bet tādā, kas nemanāmi savieno pārējās garšas vienā veselumā. Tieši tāpēc zupās, buljonos un sautējumos lauru lapa darbojas kā, tēlaini sakot, režisors. Bez tās ēdiens bieži šķiet vienkāršāks, pat nedaudz pliekans, savukārt ar to garša kļūst dziļāka, pilnīgāka un nedaudz pikantāka.
Interesanti, ka pašu lauru lapu parasti nemaz neēd. Tā tiek izmantota tikai gatavošanas laikā un pēc tam izņemta, jo tās struktūra ir cieta un garša – pārāk intensīva, ja to košļātu. Taču tieši vārīšanās laikā tā atdod savas ēteriskās eļļas un aromātiskās vielas, kas padara ēdienu bagātīgāku.
Runājot par veselību, lauru lapām bieži piedēvē dažādas labas īpašības. Tās satur antioksidantus, ēteriskās eļļas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas teorētiski var palīdzēt gremošanai, mazināt iekaisumus un pat ietekmēt cukura līmeni asinīs.
Tautas medicīnā tās izmantotas jau sen – gan pret saaukstēšanos, gan gremošanas problēmām. Tomēr jāatzīst, ka zinātne šos efektus vēl nav pilnībā apstiprinājusi, turklāt zupā izmantotais daudzums ir pārāk neliels, lai tam būtu būtiska ārstnieciska iedarbība. Līdz ar to lauru lapas vairāk ir neliels bonuss veselībai, nevis kāds īpašs brīnumlīdzeklis.
Tad kāpēc tās joprojām tik neatlaidīgi tiek izmantotas? Atbilde ir vienkārša – tradīcija un garša. Šis ieradums nāk no Eiropas kulinārajām saknēm un paaudzēs nodots tālāk.
Svarīgi gan ir tas, ka ne visas lauru lapas ir vienādas. Labas kvalitātes lapas ir tumši zaļas vai olīvkrāsas, ar izteiktu aromātu jau sausā veidā.
Ja tās ir bālas, pelēcīgas un bez smaržas, no tām ēdienā būs maz jēgas.
Lauru lapas ar laiku zaudē savu aromātu, tāpēc arī pārāk vecas garšvielas vairs nedod vēlamo efektu.
Arī daudzums ir būtisks – pietiek ar vienu vai divām lapām uz katlu. Ja tās pievieno pārāk daudz, ēdiens var kļūt rūgts un nepatīkams. Tāpēc lauru lapa ir tipisks piemērs tam, ka svarīga ir mērenība.
