“Vecie plakāti reizēm pasaka vairāk nekā šodienas intervijas…” soctīklotāji uzgājuši kādu 16 gadus vecu avīzi, kas neglaimo Šleseram 0
Ieva Brante soctīklos dalījusies ar kādu atradumu – fotogrāfiju, kurā redzams laikraksts krievu valodā “Novaja Riga”, kura vāku rotā Aināra Šlesera foto, turpat lasāms arī raksts. “Es pacelšu Rīgu, es pacelšu Latviju” – tā skan virsraksts.
Sākotnēji soctīklos šo avīzes foto publicējis Jānis Riņķis, taču, pievienojot plašāku komentāru, ar to dalījusies arī Ieva Brante.
Ieva raksta: “Viena un tā pati politiskā konstrukcija pēc 16 gadiem:
– tas pats cilvēks,
– tas pats sauklis,
– tas pats “saimnieka” tēls,
– tas pats solījums “pacelt”.
Taču jebkurš politiķis, kurš ilgstoši balansējis uz “krievu elektorāta sapratnes”, “Austrumu biznesa romantikas” un Kremļa naratīvu maigākas normalizācijas robežas, sevi un savu valsti cienošam latvietim šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir apdraudējums un risks.
Lai kāds būtu Saeimas vēlēšanu iznākums oktobrī — ceru, ka vismaz vienu lietu saprotam skaidri: Aināram Šleseram nav uzticības kapitāla. Vecie plakāti, politiskās reklāmas un saukļi reizēm pasaka vairāk nekā šodienas PR intervijas.”
Arī komentētājiem par šo tēmu ir viedoklis.
Jānis Viegliņš raksta: “Tas bija laiks, kad Ainārs Rīgu pret labvēlību uzdavināja ausainim.”
Renārs izsakās īsi: “Tas pats vēzītis, tik citā kulītē!”
Jānis Miklaševičs pievienojis ievērojami plašāku komentāru: “No sevis neaizbēgsi! Viņa viss bizness balstās uz tranzītu — dzelzceļu un ostām. Vispār viņš māk veidot biznesu tikai tur kur var kaut ko izdarīt ar sarunāšanu! Bez Krievijas kravām nekas nenotiek! Tāpēc viņš būtu gatavs klanīties Krievijas priekšā, lai tikai atjaunotu savu biznesu.
Jau padomju gadi Rīgai nozaga tās priekšrocības, kas šai teritorijai bija vairāk nekā 1000 gadus — brīvu tirdzniecību ar piejūras pilsētām. Rīga savulaik bija lielāka, attīstītāka un nozīmīgāka pilsēta par Helsinkiem un noteiktos periodos konkurēja arī ar Kopenhāgenu Savukārt 17. gadsimtā, kad Rīga atradās Zviedrijas pakļautībā, tā oficiāli bija lielākā un ekonomiski nozīmīgākā Zviedrijas pilsēta, pārspējot pat Stokholmu.
Padomju laikos osta bija slēgta teritorija, bet arī pēc neatkarības atgūšanas tā parastajiem rīdziniekiem īsti neatvērās — visu kontrolēja oligarhi un Krievijas nauda.
Kas pietrūka, lai Rīga atgūtu īstas jūras pilsētas statusu? Plaša un brīvi pieejama prāmju satiksme, ar vairākām lielām Pilsētām, kā piem., Helsinkiem, Stokholmu un Kopenhāgenu tāda, lai ostā mudžētu gan kravas, gan pasažieri. Taču pasažiera osta bija un vēl šobaltdien ir Oligarhu kontrolē! Un tas ka Rīgā nav prāmju satiksme ir tikai tāpēc ka Rīgai vairs nepieder pasažieru osta! Andrej salā būtu jāceļ liela pasažieru osta nevis apšaubāms dzīvojamais rajons.”
