Par notiekošo Siguldas novada domē esmu rakstījusi jau vairākkārt, tieši tādēļ laikam esmu izpelnījusies vietējo cilvēku uzticību un līdz manām ausīm un acīm nonāk vairāki stāsti, kuriem visiem ir vienāda ietekme uz mani – tie izbrīnā liek ieplest acis.
Tā arī šoreiz – ar mani savos novērojumos padalījās Krimuldas iedzīvotāji, kuri kļuvuši par aculieciniekiem nepatīkamai situācijai un acīmredzamam mobingam pret vietējā tautas nama vadītāju.
Sava avota identitāti šoreiz izvēlēšos neatklāt, jo tēma ir sensitīva, taču teikšu, ka avots ir uzticams un pārbaudīts – tas ir šī novada iedzīvotājs, kurš ir noraizējies par vietējās kultūras dzīves nākotni.
Izpalīdzība, kas neatmaksājās
Pērnā gada oktobrī Krimuldas tautas namā esot piedzīvota šķietami ikdienišķa situācija, par ko nu jau vietējie baumojot uz nebēdu. Kāds deju kolektīvs ieradies uz mēģinājumu Krimuldas skolā, taču diemžēl tur todien mēģināt nebija iespējams, tāpēc dejotāji stāvējuši pagalmā un nezinājuši, kā tālāk rīkoties, jo uz Krimuldu mērots samērā tāls ceļš.
Vietējā tautas nama vadītāja, kura vienmēr iedegas par kultūru savā apkaimē, tobrīd pat nedomājusi par “papīriem”, vairāk bijusi emocionāli saskumusi, ka dejotājiem tā arī nav kur mēģināt, tāpēc ļāvusi viņiem mēģinājumu novadīt Krimuldas tautas namā. It kā sīkums, vai ne?
Izpalīdzēt kolēģiem no cita novada, pretī saņemot solījumu sadarbībai kādos kultūras pasākumos nākotnē, kad ciemiņi solījuši atdarīt ar labu par šo glābšanu un ierasties uzdejot.
Kādam tas neesot paticis, tāpēc par notikušo ziņots Siguldas novada domes priekšsēdētājam, jo esot nepieņemami, ka kāds bez līguma izmanto tautas nama telpas. Tik tālu viss tiešām ir pareizi, jo dokumentiem ir jābūt kārtībā, tas ir skaidrs.
Lielākā “drāma” gan sākās vien vēlāk, kad šis “milzīgais” pārkāpums esot kļuvis par pamatu domes vadībai (piemēram, kādai konkrētai deputātei, kuras vārds, iespējams, ir Zane) uzsākt psiholoģisku teroru pret konkrēto Krimuldas darbinieci. Pat citu novada iestāžu darbinieki to ir pamanījuši un nav gatavi samierināties.
Sākumā paskaidrojums, tad…
Pirmā reakcija bijusi loģiska – tautas nama vadītājai bija jāraksta paskaidrojums, kā arī vēlāk jādodas uz pārrunām. Sieviete to visu darījusi, savu vainu atzinusi, viņa vienkārši gribējusi izpalīdzēt dejotājiem, tāpēc bija nolēmusi šādi rīkoties.
Lai gan kopš notikušā pagājis jau vairāk nekā pusgads, nekas nav beidzies. Sieviete joprojām ir regulāra viešņa domē, joprojām raksta paskaidrojumus, taisnojas, visticamāk, izjūt mobingu no vadības puses.
Cilvēks, kurš šo stāstu man pastāstīja, saka, ka ir svarīgi pastāstīt arī par tautas nama vadītājas līdzšinējo darbu un veikumu, jo, visticamāk, konkrētā piekasīšanās esot nevis šī viena konkrētā pārkāpuma dēļ. Iespējams, iemesli ir meklējami dziļāk.
“Gribu teikt, ka viņa ir vietējās kultūras dzīves sargeņģelis. Mēs visi te apkaimē viņu zinām un esam iemīļojuši. Tautas namā viņa darbojas, šķiet, jau vismaz 30 gadus, nekad tam nežēlojot ne laiku, ne enerģiju, ne reizēm pat finanses, jo, cik dzirdēts, dažas lietas viņa gatava pirkt pat par savu naudu. Neesmu tajā visā tieši iesaistīts, taču man ir grūti to vērot, situācija šķiet ļoti netaisnīga. Viņa vienmēr ir degusi par šo darbu, rūpējusies par skaisto namu un tā viesiem. Vai tiešām šāda viena “kļūda” jeb izpalīdzēšana cita novada kolektīvam ir pietiekams iemesls, lai šādi izturētos? Vairāk izklausās pēc personīgas izrēķināšanās par to, ka vadītāja vienmēr ir bijusi atklāta, neko nav slēpusi, nebaidījās arī skaidri acīs pateikt, ja pamanīja kaut ko, kas nesaskan ar viņas sirdsapziņu,” stāsta cilvēks, kurš visu šo situāciju vērojis no malas.
Izvēle starp diviem variantiem
Kāds cits novada cilvēks, kurš darbojas domē, zina stāstīt, ka nesen notikusi šī “milzīgā” pārkāpuma izskatīšanas finiša sērija: “Domē runā, ka šī sieviete tika izsaukta uz sarunu un viņai tika piedāvāts izvēlēties vienu no diviem variantiem – vai nu viņai esot jāmaksā 900 eiro (summa ir aptuveni līdzīga šī cilvēka mēnešalgai) kompensācija par tautas nama iznomāšanu bez līguma un jāiesniedz atlūgums, vai arī viņa tiks atlaista “ar pantu”.”
Esot iespaids, ka cilvēks emocionāli tiek mēģināts sagraut, tas pamazām arī notiek, jo sieviete jau ilgāku laiku neesot manīta darbā. Viņa vienošanos sākotnēji neesot parakstījusi, taču arī 900 eiro samaksāt, visticamāk, atļauties nevar, tāpēc spiediens turpinājies – “noziedzīgā” tautas nama darbiniece saņēmusi zvanu no kāda domes darbinieka, kurš uzstājīgi skaidrojis, ka viņai nav tiesību neparakstīt vienošanos. Un sieviete it kā to esot parakstījusi.
Novada ļaudis gan ļoti cer, ka viņa tomēr nepadosies un cīnīsies par savu taisnību, jo, pat no malas raugoties, ir skaidrs, ka šis pārkāpums un šāda attieksme diezin vai ir saskaņā ar mūsu valsts darba likumdošanu.
“Mēs te esam gatavi iestāties par vadītāju, vākt parakstus, taču mums ir bail, jo skaidrs – ja kāds ko darīs ar savu vārdu, nevis anonīmi, momentā tiks atrasts veids, kā atlaist arī viņu. Šajā novadā nedrīkst būt cilvēku, kuriem ir savs mugurkauls.
Runa nav tikai par tautas nama vadītāju, bet par attieksmi, ko te daudzi cilvēki saņem ikdienā. Iespējams, patiesais mērķis ir slēgt Krimuldas tautas namu? Brīžiem ir sajūta, ka pie mums notiek kā mafijā. Paziņa stāstīja, ka domes pasākumos, kuros tautas nama vadītāja ierodas, cilvēki pat baidās ar viņu runāt, lai kāds no vadības nepamana, ka sieviete tiek atbalstīta. Ir tik tiešām žēl uz to visu noskatīties…”
Siguldas novada dome problēmas noliedz
Sazinoties ar novada domi, vispirms vēlos uzzināt, kādi ir nākotnes plāni saistībā ar šo tautas namu? Atbilde patiešām iepriecina –
Krimuldas tautas nams esot nozīmīgs novada kultūras centrs, un pašvaldībai esot svarīgi saglabāt un attīstīt šo un citus novada kultūras centrus un tautas namus.
Vaicāju arī par konkrēto gadījumu ar Krimuldas tautas nama vadītāju, viņas darba attiecību statusu. Šajā brīdī novada domes atbilde kļūst izvairīga.
Saņemu standarta tekstu: “Pašvaldība publiski nekomentē jautājumus, kas saistīti ar konkrētu darbinieku darba tiesiskajām attiecībām, profesionālā snieguma izvērtējumu vai personāla procesiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Fizisko personu datu apstrādes likuma un Darba likuma prasības.”
Tāpat tiek norādīts, ka darba tiesiskās attiecības nav pārtrauktas, līdz ar to vakance uz vadītāja amatu neesot izsludināta. Arī par mobingu neviens no pašvaldības iestāžu darbinieku ne mutiski, ne rakstiski sūdzējies neesot. Kopā pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās esot nodarbināti aptuveni 2000 darbinieki, būtiska kadru mainība neesot vērojama.
Darba inspekcija komentē likumiskos aspektus
Šī tēma šķiet interesanta arī no darba tiesību juridiskajiem aspektiem, tāpēc sazinājos arī ar Valsts Darba inspekciju (VDI), lai noskaidrotu, vai viss izklausās pieņemami un ko tālāk varētu darīt konkrētā darbiniece. Atbildes sniedza Dace Stivriņa VDI Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja.
Vispirms par pārkāpumu darbā. Vai tiešām ziņu par sodu darbiniekam ir jāgaida mēnešiem ilgi? VDI norāda:
“Disciplinārsods jāpiemēro ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas.
Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad darbinieks ir pārejošā darbnespējā, atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Vienlaikus disciplinārsodu nevar piemērot vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.”
Interesēja arī uzzināt, cik būtisks ir šāds pārkāpums, vai tas ir pietiekams iemesls, lai darbinieci atstādinātu? Te eksperti komentē, ka pārkāpuma izvērtēšana ir darba devēja kompetencē.
Ja darbinieka darba līguma vai noteiktās darba kārtības pārkāpums ir būtisks un tam nav attaisnojoša iemesla, darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ievērojot Darba likuma 26. nodaļā noteikto uzteikšanas kārtību un termiņus. Šādā gadījumā uzteikums var tikt pamatots ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu, proti – darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.
Judikatūrā par Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktā lietoto jēdzienu “būtiski” atzīts, ka darba devējam jāpierāda, ka pārkāpums ir radījis vai varēja radīt zaudējumus, ietekmēt parasto darba gaitu vai izraisīt citas negatīvas sekas.
Tas nozīmē, ka darba devējam pārkāpuma būtiskums jāpamato konkrēti, norādot faktiskās vai iespējamās negatīvās sekas, nevis tikai vispārīgi apgalvojot, ka pārkāpums ir būtisks.
Ja rodas strīds par uzteikuma tiesiskumu, tas izskatāms tiesā. Tiesas pienākums ir pārbaudīt, vai darba devējs jēdzienu “būtisks pārkāpums” konkrētajā situācijā piemērojis pamatoti.
Šajā konkrētajā stāstā pārdomas raisīja arī fakts, ka darbiniece, iespējams, ir piespiesta parakstīt vienošanos. Saskaņā ar VDI pausto, ja rodas strīds par vienošanās spēkā esamību, to par spēkā neesošu var atzīt tikai tiesa. Persona, kuras tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas, var celt prasību tiesā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Jautājumā par mobingu vai bosingu, vēlamais rīcības scenārijs darbiniekiem, kas no tā cieš, varētu nebūt komfortabls – tas esot jārisina ar vadītāju. Bet ko tad, ja pats vadītājs piekopj šo neētisko attieksmi?
Darbiniekiem ir arī tiesības vērsties VDI ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesību vai darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem.
Ja darba devējs pārkāpumu nenovērš, darbinieks saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta pirmo daļu var vērsties tiesā ar prasības pieteikumu, lai aizsargātu savas tiesības un likumīgās intereses. Tiesā iespējams prasīt arī morālā kaitējuma atlīdzību.
Visticamāk, tuvākajā laikā taps vēl kāds raksts par notiekošo Siguldas novadā, jo redakcijas rīcībā ir vēl vairākas vietējo cilvēku ziņas. Ja arī jums ir ko teikt, ja ir vēlme pievērst sabiedrības uzmanību notiekošajam Siguldas vai kādā citā Latvijas novadā, rakstiet man uz [email protected], centīšos palīdzēt šķetināt situācijas un ziņot plašāk.



