Kopš sācies zemeņu laiks, tirgotāju vidū atsākusies sīvā konkurence par pircēju – daudzi pārdevēji, zinot, ka pircējs labprātāk pērk vietējo saimnieku audzētās ogas, Polijas preci uzdod par Latvijas zemenēm. Lai vietējie lauksaimnieki varētu pierādīt savas preces izcelsmi, uz tirgu viņi ņem līdzi izziņu par savu saimniecību, kurā norādīts apsaimniekotās zemes platības un saimniekošanas virziens. Ziņu patiesumu apstiprina vietējā pagasta padome.