Kārlis Streips: Demokrātijas gals Amerikas 249. dzimšanas dienā – stāsts, kas brīdina arī Latviju 0
Iedomāsimies šādu lietu. Pienāk diena, kad kādai no mūsu politiskajām partijām ir pietiekami daudz vilkmes, lai Saeimas vēlēšanās iegūtu 50% + 1 balsi un tātad – vairākumu.
Uzreiz jāsaka un jāatgādina, ka visā Latvijas vēsturē tā nekad nav noticis. Gan pirmās brīvvalsts, gan arī atjaunotās neatkarības laikā neizbēgami nākas veidot koalīcijas, jo lielākais mandātu skaits, kādu kāda viena partija ir saņēmusi, ir 36.
Tas bija Latvijas ceļš 1993. gada 5. Saeimas vēlēšanās – tā dēvētā “sapņu komanda” ar Anatoliju Gorbunovu un Gunāru Meierovicu priekšgalā.
Bet mūsu iedomu pasaulē dosimies vēl tālāk. Tā viena veiksmīgā partija nāk ar domu, ka valsts budžetā ir nenormāli daudz nepareizu tēriņu un krāpšanās. Sociālā nodrošinājuma programmās naudu saņem daudz cilvēku, kurai tā nepienākas.
Un tāpēc, kā ar nazi vai motorzāģi – nost ar pensijām, nost ar bērnu pabalstiem, nost ar pārtikas pabalstiem trūcīgām ģimenēm un bērniem!
Tur viss ir krāpniecisks, un valstij ir citas vajadzības, tāpēc nost, nost, nost, nost, nost!
Kas ar šādu partiju notiktu nākamreiz, kad pienāk vēlēšanas?
Pieļauju, dažs labs lasītājs saprot, kurp es dodos ar šo metaforu par politiku Latvijā.
Nebūsit kļūdījušies, ja padomāsit par to, kas patlaban darās Amerikā.
Amerikā atšķirībā no mūsu valsts nav padsmit politisku partiju, kuras visas savstarpēji sacenšas un vēlas gūt vēlētāju simpātijas un atbalstu. 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā piedalījās 19 partijas un partiju apvienības. Mandātus ieguva septiņas no tām, un kārtējo reizi procesā piedalījās tādas, kurām cerības nebija nekādas.
Apvienībai Attīstībai/Par pietrūka vien mazliet. Ja tā būtu saņēmusi tās 2792 divas balsis, kādas kopā ņemot bija divām visneveiksmīgākajām partijām, tad A/P būtu tikusi pie mandātiem. Neizdevās, bet balsu šķelšana to daudzo sarakstu starpā tomēr ir problēma.
Arī Amerikā partiju ir daudz, bet lielajā politikā principā jau ļoti sen ir tikai divas – republikāņi un demokrāti.
2020. gadā amerikāņi ievēlēja valsts prezidentu Džo Baidenu un viņa pārstāvētajai Demokrātu partijai nodrošināja vairākumu abās Kongresa palātās.
Nākamo divu gadu laikā Demokrātu vairākums panāca ļoti daudz kā likumdošanas jomā, tajā skaitā balstot atkopšanos no Covid-19 pandēmijas, infrastruktūras attīstību, zaļās enerģijas veicināšanu un daudz ko citu.
2022. gadā Republikāņu partija guva vairākumu Kongresa apakšpalātā un momentā sāka mēģināt atcelt visu to, kas panākts iepriekšējo divu gadu laikā. Plus vēl uzsākt nekādiem diegiem nešūtu impīčmenta izmeklēšanu pret prezidentu Baidenu vienkārši tāpēc, ka iepriekš Demokrātu vairākums divreiz bija apstiprinājis impīčmentu pret Baidena priekšteci Trampu.
Kā zināms, pēc zaudējuma 2020. gadā Tramps gandrīz momentā paziņoja par savu kandidatūru 2024. gadā.
Kampaņā arī pieteicās citi republikāņi, bet Tramps tos visus pārvarēja.
Arī prezidents Baidens paziņoja, ka viņš kandidēs uz vēl vienu termiņu. Pēc drausmīgas uzstāšanās vienā no debatēm, pacēlās daudzas balsis, kas viņu aicināja no kampaņas tomēr izstāties.
Galu galā prezidents piekrita tā darīt, un nomināciju saņēma viņa viceprezidente Kamala Harisa.
Novembrī uzvarēja Tramps. Ir iemesls domāt, ka tas bija zināmā mērā tāpēc, ka liberāli noskaņoti amerikāņi bija līdz baltkvēlei noskaitušies uz to, kā Baidena administrācija risināja jautājumu par Izraēlas veikto genocīdu Gazas joslā. Varbūt arī bija seksisms attiecībā uz sievieti un rasisms attiecībā uz tumšādainu sievieti, bet galu galā uzvaru ieguva viņas oponents.
Arī republikāņi izcīnīja uzvaru abās Kongresa palātās. Tapa nolemts, ka visi prezidenta mērķi tiks salikti vienā likumprojektā, kuru Trampa ļaudis nosauca par “skaisto likumu.”
Kongresa apakšpalātā to apstiprināja ar vienas balss vairākumu. Senātā likumprojekts tika pārkārtots. Senāta parlamentārā uzraudze vairākus pantus lika izņemt, jo tie neatbilda noteikumiem par to.
Kongresa apakšpalāta būtu varējusi piedalīties sarunās par tās varianta salīdzināšanu ar Senāta variantu, bet galu galā deputāti vienkārši apstiprināja Senāta versiju.
Likumprojektā ir paredzēts liels nodokļu atvieglojums Amerikas bagātākajiem cilvēkiem, kuriem tas ir vismazāk vajadzīgs. Arī Trampa pirmā termiņa laikā tie pamatīgi tika samazināti, un likumprojektā vienkārši bija paredzēts, ka atlaides tiks pagarinātas.
Likumprojektā arī paredzēts masīvs finansējuma pieaugums ASV bruņotajiem spēkiem, kuriem tas nav vajadzīgs.
Plus vēl milzīga nauda Amerikas migrācijas dienestam.
Lai to visu finansētu, likumprojektā arī paredzēti ievērojami izdevumu samazinājumi. Tas viss ārpus fakta, ka tūlīt pēc stāšanās amatā, Amerikas prezidents pasaules bagātākajam cilvēkam iedeva motorzāģi un teica “Griez!”
Jo Amerikas budžetā it kā bija pārāk daudz nevajadzīgu izdevumu, krāpšanās un cilvēku, kuri saņēma subsīdijas, lai gan tie uz tādām nebija tiesiski.
Cita starpā pilnīgi iznīcināts ASV ārvalstu palīdzības dienests, tajā skaitā programma, kura HIV/AIDS pacientiem palīdz palikt dzīviem.
Šo programmu savulaik izveidoja cits Republikāņu partijas prezidents Džordžs Bušs, un finansējums visvairāk bija domāts Āfrikai, kur veselības aprūpe varēja būt problemātiska.
Nu finansējuma pārtraukums nozīmē, ka nākamā gada laikā HIV infekciju skaits prognozēts pieaugam par sešiem miljoniem un AIDS nogalināto cilvēku skaits – par četriem miljoniem.
Un tas viss tikai tāpēc, ka Amerikā pie teikšanas ir režīms, kurš uzskata, ka ārvalstu palīdzība nav vajadzīga.
Pašā Amerikā finansējums krasi samazināts Medicaid programmai, kas ir domāta senioriem, invalīdiem un trūcīgām ģimenēm, lai tās varētu saņemt vajadzīgo veselības aprūpi.
Tajā skaitā Medicaid finansējums atņemts organizācijai Planned Parenthood, kura visā Amerikā nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, it īpaši trūcīgiem cilvēkiem.
Nelaime tāda, ka daudzo pakalpojumu sarakstā arī ir aborta pakalpojumi, par kuriem Republikāņu partija manā dzimtenē ir absolūtā histērijā. Amerikas likumā jau sen bijis noteikts, ka Medicaid naudu nedrīkst izmantot abortu veikšanai, bet šajā gadījumā Medicaid finansējuma izmantošana aizliegta visiem Planned Parenthood pakalpojumiem. Tikai viņiem. Citām veselības aprūpes iestādēm vismaz pagaidām nē.
Taču kopumā paredzēts, ka nākamo desmit gadu laikā pieeju veselības aprūpes pakalpojumi zaudēs līdz pat 15 miljoniem amerikāņu. Medicaid finansējums kopumā tiks samazināts par vairāk nekā triljonu dolāru.
Tāpat finansējums krasi samazināts SNAP programmai, kas palīdz trūcīgām ģimenēm finansēt savu pārtikas budžetu. Tā dēvētās “pārtikas markas” ir glābiņš, kas daudzām ģimenēm ir izmisīgi vajadzīgs. Nu nebūs arī to.
Grūti iedomāties to brutalitāti, kas vajadzīga, lai izsalkušam bērnam atņemtu pārtiku.
Savukārt attiecībā uz migrācijas dienestu, budžets nākamgad pieaugs no 9,6 miljardiem dolāru mēnesī uz vairāk nekā 27 miljardiem.
Aģentūras nosaukums ir ICE, Migrācijas un muitas dienests, un laikā kopš Tramps stājās amatā, tā ir sākusi medīt migrantus visā Amerikā.
Priekšvēlēšanu laikā Tramps atkārtoti solīja vērsties pret migrantiem, kuri ir noziedzīgi vai noziedzīgu bandu locekļi.
Tā vietā, piemēram, arestēts puisis ar uzturēšanās atļauju tikai tāpēc, ka kādā augstskolas pasākumā viņš kritizēja Izraēlas genocīdu Gazā.
Arestēts cilvēks no Venecuēlas, kurš ir gejs un frizieris un pavisam maigs cilvēks. Viņi abi turklāt nosūtīti nevis uz cietumu Amerikā, bet gan uz bēdīgi slavenu iestādi Salvadorā, kura ir domāta galvenokārt teroristiem un dižojas, ka tas ir cietums, no kura kāds izkļūst tikai galvai pa priekšu un tātad – zārkā.
Sieviete, kuras vīrs ir Amerikas pilsonis un kurai ir trīs mēnešus vecs bērns. Viņa arestēta brīdī, kad viņa devās uz Imigrācijas dienestu kārtot tālākus uzturēšanās papīrus.
ICE aģenti ir medījuši migrantus laukos un pilsētās. Viņi nudien dežurē Migrācijas dienestos ar mērķi sagrābt tos, kuri turp nāk kārtot dokumentus.
Floridā nupat atvērts jauns migrantu cietums vidē, kur ir ļoti karsts, ir neskaitāmi daudz kukaiņu un marodē aligatori. Režīms to nosaucis par “Aligatoru Alkatrazu,” tā saucot atmiņā Alkatrazas salu pie Kalifornijas krastiem, kas ilgus gadus skaitījās esam cietums visbaisākajiem noziedzniekiem.
Te vēl jāpiebilst, ka aģenti, kuri dodas medībās, visbiežāk ir tērpti vai nu kamuflāžas tērpā vai ikdienas drēbēs, bez jebkāda veida identifikācijas un ar maskām uz sejas.
Tas rada acīmredzamo jautājumu, vai cilvēks, kas arestē kādu migrantu, patiesi ir no kādas valsts iestādes, vai tikai marodieris no civilistu sabiedrības, kurš nolēmis tur piedalīties.
Bet galvenais te ir fakts, ka tas nozīmē, ka Amerikas režīms ir izveidojis slepenpoliciju. To var salīdzināt ar Gestapo nacistu Vācijā un ar čeku Padomju Savienībā.
Migranti būtībā tiek likti koncentrācijas nometnēs un lēģeros, un tas, savukārt, atgādina PSRS gulagu sistēmu.
Latviešiem vajadzētu saprast agoniju, kāda eksistē Amerikā, jo deportācijas 1941. un 1949. gadā tautas dvēselē radīja smagu brūci.
Amerikas prezidents izdeva dekrētu, lai atceltu ASV Konstitūcijas 14. grozījumā paredzēto tekstu, kurā teikts, ka jebkurš cilvēks, kurš piedzimst Amerikā, automātiski kļūst par pilsoni.
Vai no tā izriet, ka viņš arī gribēs likvidēt Konstitūcijas 22. grozījumu, kurā noteikts, ka prezidents drīkst pavadīt ne vairāk nekā divus termiņus amatā?
Prezidenta tā dēvētajā MAGA bāzē diezgan daudz cilvēku aģitē par labu domai, ka tā vajag darīt.
Viena no viņa blondajām palīdzēm nesen kādā pasākumā smīnot apgalvoja, ka prezidents jau ievēlēts trīsreiz. Mīts, ka 2020. gadā uzvarēja Tramps un nevis Baidens. Tās bija un ir kategoriskas muļķības.
4. jūlijā Amerika atzīmēja 249. gadadienu no tās, kurā pasludināta Amerikas neatkarība.
Pilnīgi iespējams, ka vēl pirms apaļās 250. gadadienas, Amerikas demokrātija būs iznīcināta pavisam. Žēl.
