Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Kārlis Streips: Ne vairs histēriska tvītošana. Ne vairs melošana ikkatru reizi, kad cilvēks muti atver 75

Nupat ASV prezidentam Džo Baidenam pagāja pirmās simts dienas amatā. Ļoti redzams panākums bija fakts, ka pirms stāšanās amatā, jaunais prezidents solīja pirmajās simts dienās novakcinēt 100 miljonus amerikāņu. Simtajā dienā Amerikā bija izplatītas apmēram 240 miljoni devas.

Būtiski šajās simts dienās ir bijis vienkāršais fakts, ka Džo Baidens nav Donalds Tramps.

RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 51
22 stundas
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 54
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 13
1 diena
Lasīt citas ziņas
Ne vairs histēriska tvītošana. Ne vairs melošana ikkatru reizi, kad cilvēks muti atver.

Prezidents Baidens savu darbu dara rēni un mierīgi, un pēc četriem gadiem haosa, tas pats par sevi ir atvieglojums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav tā, ka iepriekšējais prezidents būtu pavisam klusējis. Kā zināms, Tviteris viņam atņēma piedalīšanās tiesības vēl pirms pēctecis stājās amatā, lielā mērā tāpēc, ka Donalds Tramps turpināja izplatīt melus par 2020. gada vēlēšanām. Bez Tvitera, viņam ir divi informācijas izplatīšanas paveidi.

Viens ir visai bieži laist klajā preses relīzes un cerēt, ka kāds pamanīs. Otrs ir savā muižā Floridā savākt apkārtējos un viņus uzrunāt ar saviem joprojām esošajiem murgiem par minētajām vēlēšanām.

Tiesa, Trampa kungs šajā ziņā nav viens. Arizonā pagājušajā nedēļā Republikāņu partijas pārvaldītais štata Senāts paziņoja, ka tas ir uzticējis visu 2020. gadā nodoto balsu pārskaitīšanu līdz tam brīdim nevienam nezināmam privātuzņēmumam. Visā Arizonā nē, tikai lielākajā apgabalā, kur, un tā nav sakritība, dzīvo vislielākais procents tumšādainu cilvēku un citu etnisko minoritāšu pārstāvju. Uzņēmums darbu sāka pagājušajā pirmdienā. Nevienam citam, tajā skaitā žurnālistiem, nebija tiesību atrasties telpā, kur viņi darbojās. Kad tiesnesis lūdza paskaidrot, ko uzņēmums dara, tā pārstāvji atteicās atbildēt, apgalvojot, ka tas esot komercnoslēpums.

Te ir pāris lietas sakāmas. Pirmkārt, vēlēšanu rezultāti Arizonā laikā pēc vēlēšanām divreiz tapa auditēti un vienreiz tapa pārskaitīti ar roku darbu, jo Tramps un viņa atbalstītāji arī toreiz bļāva, ka acīmredzot ir notikusi liela krāpšanās. Ja vien minētais privātuzņēmums pats nekrāpsies, rezultāti otrajā pārskaitīšanas reizē nemainīsies.

Un, otrkārt, varam iedomāties, ko teiktu mūsu Centrālā vēlēšanu komisija, ja pēc 13. Saeimas vēlēšanām partija “Par Alternatīvu,” kura saņēma vismazāko balsu skaitu (2900 no apmēram 850 tūkstošiem), būtu nākusi ar apgalvojumu, ka viss ir jāskaita vēlreiz, jo “Par Alternatīvu” ir pārliecināts, ka kaut kāda krāpšanās tur noteikti ir notikusi?

Pieļausim, ka tad, kad būtu aprimusi smieklu lēkme, vēlēšanu komisijas pārstāvji šādus cilvēkus pasūtītu nevis trīs, bet trīssimt mājas tālāk.

Arī Amerikā nav bijuši nekādi, ne pat sīkākie pierādījumi, ka 2020. gada vēlēšanās būtu noticis kaut kas nelikumīgs vai krāpniecisks. Šāda veida apgalvojumus Trampa cilvēki 60 reizes iesniedza tiesā, 60 reizes izrādījās, ka viņiem patiesībā nekādu pierādījumu nav, un 60 reizes arī tur šie ļaudis tika pasūtīti trīs mājas tālāk.

Taču Tramps turpina tā apgalvot, un tāpēc, ka vidējais republikānis uzskata, ka bez viņa atbalsta nākamajās vēlēšanās nekas nesanāks, arī viņi dzied to pašu dziesmu.

Tiesa, ir sākušas parādīties sekas. Amerikā ir telekompānija Newsmax, kas satura ziņā būtu salīdzināma ar Krievijas baisākajiem propagandas kanāliem. Šis telekanāls daudzu mēnešu garumā turpināja apgalvot, ka kaut kas krāpniecisks minētajās vēlēšanas notika saistībā ar vēlēšanu aparātiem, kādi tur tika izmantoti. Šīs sazvērestības teorijas kāpa debesīs. It kā procesā bija iesaistīts Venecuēlas diktators Čavess, lai gan Venecuēlas diktators Čavess aizgāja mūžībā jau pirms diezgan daudziem gadiem. Bija vesela sāga par to, kā Vācijā kaut kur slepus bija noglabāts serveris, kurā bija skaidri pateikts, ka pērn novembrī uzvarēja Donalds Tramps un nevis Džo Baidens. Serveri kontrolēja CIP un armija, un, kad specvienības devās to glābt, trīs no specvienību cilvēkiem tika nomušīti.

Tās protams, visas bija pupu mizas, un saprotamā kārtā minēto vēlēšanu aparātu ražotāji iebilda pret domu, ka viņu tehnika kaut kā bija kompromitēta. Newsmax un ne tikai ražotāji iesūdzēja tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, un pirms pāris dienām tapa paziņots, ka kanāls un ražotājs ir nonākuši pie mierizlīguma, kurā cita starpā raidījumu vadītājiem minētajā kanālā bija ēterā jāatzīst, ka visam tam, ko viņi pirms tam bija gvelzuši, nebija ne mazākās kripatiņas pamata.

Pakāpeniski tieslietu sistēma Amerikā arī turpina šķetināt visus lielos nedarbus, kādi notika prezidenta Trampa apriņķos laikā, kad viņš bija prezidents. Pagājušajā nedēļā prokurori agri no rīta veica reidu Trampa personīgā jurista un kādreizējā Ņujorkas pilsētas mēra Rūdija Džuliani mājā un birojā, konfiscēja visāda veida elektronisko tehniku.

Pāris dienas vēlāk FIB atzina, ka tas jau 2019. gadā bija ielauzies Džuliani kunga tā dēvētajā mākoņu serverī, lai gan nepateica, ko aģentūra tur bija atradusi. Džuliani bija tas, kurš dikti centās pārliecināt Ukrainu uzsākt izmeklēšanu par Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru.

Viņš turpināja tā darīt arī pēc tam, kad FIB viņu pabrīdināja, ka cilvēki, ar kuriem viņš Ukrainā kontaktējās, patiesībā bija Krievijas specdienestu aģenti.

Šāda veida sadarbība, lieki teikt, Amerikā tiek uzskatīta par visnotaļ smagu noziegumu, it īpaši, ja cilvēks nav oficiāli piereģistrējies kā ārvalstu interešu pārstāvis.

Džuliani kungs tā neizdarīja. Paredzams, ka pret Džuliani kungu kaut kad paredzamajā nākotnē tiks oficiāli izvirzītas kriminālapsūdzības.

Vai tādas arī ir gaidāmas attiecībā uz bijušo prezidentu? Varbūt. Viņš visu mūžu ir bijis zināms kā zināma mēra krāpnieks. Prokurori Ņujorkā pēta viņa biznesa darbu, tajā skaitā, piemēram, saistībā ar faktu, ka laikā pirms 2016. vēlēšanām Trampa iepriekšējais personīgais jurists Maikls Koens divām sievietēm, tajā skaitā vienai pornogrāfisko filmu aktrisei, samaksāja visai ievērojamu naudu, lai tās ciestu klusu par afērām, kādās viņas teicās esot bijušas iesaistītas ar tobrīd vēl kandidātu Trampu.

Ir zināms, ka Trampa uzņēmums šos maksājumus centās apslēpt zem jēdziena “maksājumi par jurista darbu.” Tas ir nelikumīgi, jo tā ir krāpšanās ar finansēm. Laiks rādīs, kas ar Donaldu Trampu notiks konkrēti tieslietu kontekstā. Cita starpā viņš ir licis saprast, ka viņš atkal kandidēs 2024. gadā. Pieļausim, ka amerikāņi divreiz tik smirdīgā upē negribēs iekāpt.

Prezidents Baidens pagājušajā nedēļā pirmoreiz uzrunāja abas Kongresa palātas, protams, pandēmijas laikā ļoti ierobežotos apstākļos. Viens, kas bija būtisks par šī gada uzrunu ir fakts, ka aiz prezidenta tad, kad viņš uzrunā Kongresu, sēž Kongresa apakšpalātas spīkers un Amerikas viceprezidents kā Senāta prezidents. Šogad pirmoreiz ASV vēsturē abos krēslos sēdēja sievietes, attiecīgi spīkere Nensija Pelosi un viceprezidenta Kamala Harisa.

Uzrunā jaunais prezidents runāja par saviem plāniem un savu programmu. Kongress jau ir pieņēmis viņa paģērēto palīdzības programmu Covid-19 seku likvidēšanai. Programmas kopējā summa ir 1,9 triljoni ASV dolāru, un šo naudu attiecīgās iestādes jau ir sākušas izdot.

Pilnīgi visi republikāņu kongresmeņi un senatori pēc kārtas balsoja pret šo programmu, lai gan daudziem laikā kopš tam nav pietrūcis bezkaunības savos štatos vai apgabalos lielīties par visu lielisko palīdzību, kāda tagad būs pieejama pandēmijas seku likvidēšanai.

Vismaz teorētiski tam vajadzētu nozīmēt, ka nākamgad Demokrātu partijas kandidātiem būs labas izredzes paplašināt vairākumu abās Kongresa palātās ar vienkāršu argumentu: Es balsoju par naudu, ko Jūs saņēmāt kā subsīdiju, par milzīgo finansējumu, kas nodrošināja daudz ātrāku un plašāku vakcinēšanu, un par finansējumu, kas ļāva jūsu bērnam atgriezties skolā. Mans oponents balsoja nē.

Taču milzīgo programmu demokrāti Kongresā varēja pieņemt tikai tāpēc, ka bija izmantojams tā dēvētais saskaņošanas process, kuru deputāti un senatori var izmantot vienreiz gadā un tikai tādā gadījumā, ja jautājums ir saistīts ar ASV budžetu. Visos pārējos gadījumos Senātā, lai kaut ko apstiprinātu, ir vajadzīgas 60 balsis, jo tur ir tā dēvētais filibuster (šim vārdam ekvivalentu latviešu valodā neatradu) princips.

Filibuster principam ir skarba vēsture. Princips ir tāds, ka jebkurš senators var to izmantot, lai bloķētu kāda likumprojekta pieņemšanu, vienam vai vairākiem senatoriem uzrunājot kolēģus daudzu stundu un reizēm pat dienu vai nedēļu garumā. Reiz process ir pieteikts, to var pārtraukt tikai tādā gadījumā, ja par pārtraukšanu nobalso tas pats 60 senatoru vairākums.

Princips ieviests 19. gadsimta beigās būtībā, lai mazākums varētu nobloķēt jebkāda veida centienus, ASV dienvidos dzīvojošajiem Afroamerikāņiem nodrošināt jebkāda veida tiesības. 1964. gadā dienvidnieki pret pirmo ievērojamo pilsonisko tiesību likumu filibuster uzturēja 75 dienu garumā.

Laikā kopš tam, Demokrātu partija, kad tai bija vairākums, atcēla 60 balsu nepieciešamību tad, kad valsts prezidents izvirzīja kandidātus dažādiem amatiem pārvaldes sistēmā un tiesās, jo republikāņi bez pamatota iemesla bija sākuši bloķēt visu pēc kārtas, tomēr augstāko prasību saglabāja konkrēti Augstākās tiesas tiesnešu gadījumā. 2017. gadā, kad republikāņi bija pie teikšanas un, kas bija būtiski, Baltajā namā bija prezidents Tramps, viņi noteikumu arī atcēla attiecībā uz Augstākās tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Iepriekšējā gada februāri bija aizgājis mūžībā tiesnesis Antonins Skalia.

Prezidents Baraks Obama izvirzīja savu kandidātu, un visa gada garumā republikāņi to ignorēja ar svētulīgo apgalvojumu, ka vēlēšanu gadā būtu nepiedienīgi iecelt Augstākās tiesas tiesnesi. Tā nebija taisnība, vairākkārt tā bija noticis, taču reiz uzvarēja Tramps, republikāņi saprata, ka viņa izvirzīto kandidātu tīri aiz sašutuma nobloķēs mazākums, un tāpēc filibuster noteikumu tie mierīgi atcēla arī attiecībā uz Augstākās tiesas kandidātiem.

Nākamais lielais projekts prezidentam Baidenam ir milzīga infrastruktūras pakete, kurā paredzēta ceļu, tiltu un tamlīdzīgu objektu salabošana, platjoslas interneta pakalpojumu piedāvāšana visā Amerikā, dzelzceļu sistēmas attīstīšana (30. aprīlī bija 50. gadadiena ASV sabiedrisko vilcienu uzņēmuma Amtrak darba sākšanai) u.tml. Arī šo paketi visticamāk izdosies izspiest cauri Senātam ar minēto saskaņošanas procesu, jo arī infrastruktūras lietas ir saistāmas ar valsts budžetu.

Taču savā uzrunā prezidents Baidens arī minēja citas lietas, tajā skaitā faktu, ka Amerikā pārāk bieži tumšādaini civilisti, reiz viņi ir nonākuši baltādainu policistu rokās, tiek nogalināti. Redzamākais piemērs pēdējā laikā bija Džordžs Floids, un policistu, kurš viņu nomušīja, pirms pāris nedēļām zvērināta žūrija notiesāja par otrās un trešās pakāpes nogalināšanu, ka arī par otrās pakāpes noslepkavošanu.

Taču Demokrāti Kongresā ir izstrādājuši plašu policijas reformu plānu, tajā skaitā ar daudz intensīvāku apmācību, ar dažādu cilvēku aizturēšanas procesu aizliegšanu u.tml. Tas nav budžeta jautājums, ar 60 balsu prasību Senātā, to pieņemt nebūs iespējams.

Otrs liels jautājums ir par vēlēšanu drošību Amerikā. Konkrēti tāpēc, ka Donalds Tramps un viņa cilvēki turpina apgalvot, ka pērn notika milzīga krāpšanās, republikāņu pārvaldītie štati visā valstī ir sacentušies, kurš var apstiprināt visdrakoniskākos ierobežojumus pret vēlētāju tiesībām. Floridā, piemēram, tagad ir noziegums cilvēkam, kurš ir spiests sešas stundas sēdēt rindā pie vēlēšanu iecirkņa, dot ūdeni vai kaut ko ēdamu. Noziegums. Republikāņi vēlas krasi samazināt kastīšu skaitu, kuros cilvēki var ielikt savus biļetenus. Krasi saīsināt laiku pirms vēlēšanām, kura laikā cilvēki var balsot u.tml. Demokrāti arī šajā jomā ir izstrādājuši plašu likumprojektu, kurā būtībā šādi ierobežojumi tiktu aizliegti kā šķira. Šajā ziņā Amerikā abas lielās politiskās partijas atšķiras pa visiem 180 grādiem. Demokrāti vēlas paplašināt cilvēku iespējas piedalīties vēlēšanās. Republikāņi vēlas tās sašaurināt. Bet arī šajā gadījumā ar 60 balsu prasību Senātā to pieņemt nebūs iespējams.

Filibuster noteikums nav debesīs ierakstīts, tas nav konstitucionāls princips. Kā minēts, Senāts jau ir pierādījis, ka to var grozīt, un fakts ir tāds, ka to arī var atcelt pavisam. Diemžēl, ir pāris konservatīvāk noskaņoti senatori no Demokrātu partijas, kuri pret to ir iebilduši, jo filibuster ir tradīcija, un tā veicina sadarbību starp partijām. Pēdējo gadu laikā šāda veida sadarbība ir sabrukusi teju vai pavisam. Filibuster saglabāšana nobloķēs daudz no tā, ko prezidents Baidens ir iecerējis. Diemžēl.

Bet šonedēļ vēl pāris piebildes. Pirmkārt, šonedēļ ir 31 gadi kopš Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma savu neatkarības deklarāciju. Es tur todien biju, mans uzdevums bija ganīt visai lielo pulku ārvalstu žurnālistu, kuri tur bija sapulcējušies, tulkot viņiem to, kas notika plenārsēžu zālē.

Par to man daudz vairāk nav sakāma, vienkārši gribu kārtējo reizi atgādināt, ka mūsu valsts neatkarība būtībā ir liels brīnums.

Situācija pēc 1. pasaules kara viegli būtu varējusi iegrozīties citā virzienā, trīs Baltijas valstis un Somija bija vienīgās Krievijas impērijas sastāvdaļas, kurām izdevās saglabāt neatkarību. Savukārt 1991. gadā pavisam negaidīti izjuka pučs, kuru reakcionāri spēki centās organizēt Maskavā, un šoreiz Latvija neatkarību atguva tūdaliņ pat. Brīnums.

SAISTĪTIE RAKSTI

Un pēdīgi, pagājušajā nedēļā rakstīju par klimata maiņu, tajā skaitā par Lielo talku mūsu valstī. Portāls izvēlējās materiālam uzlikt virsrakstu “Kad pienācis laiks — vai gribam būt cilvēki, vai gribam būt cūkas?” Komentāros zem materiāla bija liela bļaušana par to, ka latvieši nav cūkas, cūkas vispār ir tīrīgi dzīvnieki u.tml.

Tiem, kuri šajā bļaušanā piedalījās, gribu pavaicāt, vai jēdziens “pārnestā nozīme” Jums ir pavisam svešs? Vai jēdzienu “tā ir cūcība” Jūs nekad neesat lietojuši? Tas tā — pārdomām brīvdienās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 51
22 stundas
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 54
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 13
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 23
17 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Naudas kaudzi sarausis neesmu.” Saruna ar “Lido” īpašnieku Gunāru Ķirsonu
12 stundas
Lasīt citas ziņas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Naudas kaudzi sarausis neesmu.” Saruna ar “Lido” īpašnieku Gunāru Ķirsonu
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā joprojām visvairāk jauni Covid-19 gadījumu, taču salīdzinoši liels inficēto skaits atklāts vēl divās pilsētās 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aprīlī partiju reitingā sīva cīņa starp trīs politiskajiem spēkiem 20
9 stundas
DK
Daina Krūmiņa
Ziņas
Pēkšņs trieciens un sajūta, it kā automašīna pārbrauktu pāri “gulošam policistam”…Nelaime veikala stāvlaukumā 20
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Saldū uzstādītas bronzas skulptūras, kas atveido tēlus no Jaņa Rozentāla gleznas “Pēc dievkalpojuma” 4
22:34
LE
LETA
Ziņas
Aprīlī partiju reitingā sīva cīņa starp trīs politiskajiem spēkiem 20
20:36
Uldis Šmits
Ziņas
Uldis Šmits: Jāšaubās, vai labticīgā Merkele un lādzīgais Obama var dot Baidenam tos noderīgākos padomus attiecībās ar Krieviju 21
20:05
LA
LA.LV
Kokteilis
““tvitera” tiesai nevajag patiesību, bet vajag vainīgo!” Strūbergs komentē pret viņu vērstos apvainojumus vardarbībā pret sievu 15
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaiss iesils līdz +28 grādiem. Laika prognoze trešdienai 2
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas domei prasa atmaksāt 4.maijā iekasēto maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā 6
14 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
VIDEO. “Bērni leca pa logu no trešā stāva!” Krievijā evakuē skolu, kur apšaudē nogalināti 11 cilvēki 21
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Igaunijā drīkstēs darboties ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri; atsāksies klātienes mācības 10
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt pienāks laiks un es kādreiz kādu vārdu pateikšu.” Krapsis patlaban jūtoties “morāli un fiziski sagrauts” 20
13 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 51
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Riekstiņa: Ir jāanalizē, kur inficējas visvairāk, nevis jāver viss ciet 25
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Levits ir uzņēmies esošās valdības koalīcijas advokāta lomu!” Urbanovičs par situāciju valstī un valdībā 35
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Rīgā izskaudīs diennakts veikalus-kafejnīcas? Skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola 34
18 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 10
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Miris bijušais “Grindeks” vadītājs Valdis Jākobsons 1
11 stundas
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 54
20 stundas
ML
Māra Lapsa
Veselam
Kas vērtīgs papaijās un vai tās būtu jāēd ikdienā? 2
22 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 121
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 102
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 13
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 158
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man jau bija grūti līdz veikalam aiziet… Un nav jau 80 gadi”: mūziķis Andris Brīnums atklāj, kā viņam ar sievu izdevies notievēt 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO: Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis 40
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 191
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida “pilsoņu karš”, haoss un nāve 35
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 98
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Milda, Karmena un Manfrēds 1
15 stundas