Kā un kad likt gulēt? 1
Ja mazuli liek gulēt, piemēram, mamma, sākumā ir būtiski, lai pamostoties viņu sagaida tas pats cilvēks, nevis kāds cits. Citādi gulētiešana var asociēties ar mammas “pazušanu”, un vēlāk bērns var nevēlēties doties gulēt, jo tas rada trauksmes izjūtu.
Mazulim laika režīms nav pats svarīgākais, jāiegaumē, ka viņa gulēšanas ritms mainās. Daudz būtiskāk par pulksteņa laiku ir laikus pamanīt, ka bērns ir noguris un vēlas doties pie miera. Tiklīdz ir redzami noguruma signāli – sejas izteiksme, balss tonis –, tad momentā, bez atrunas “pēc 10 minūtēm”, mazulis ir jāliek gultā. Ja to palaiž garām, visticamāk, paies kāda stunda līdz nākamajam šādam mirklim, un tad bērns būs noguris un neapmierināts.
Bērna miega fizioloģiskās īpatnības – zīdainis nevar nogulēt visu nakti
Cilvēka miegs ir sadalīts ciklos, zīdainim viena cikla garums ir 30 minūtes (80% no tā ir seklais miegs, 20% – dziļais).
Pieaugušajiem šī attiecība ir pretēja. Visu nakti bērns fizioloģiski nespēj nogulēt, jo aug, briest un attīstās viņa nervu sistēma. Zīdaiņi slikti atšķir realitāti no sapņu pasaules. Sapņojot viņš var izskatīties gan priecīgs, gan bēdīgs – tas atkarīgs, ko mazais sapņo. Līdz 3 gadiem sapņi saistīti ar dzemdībām un dzīvi mammas vēderā. Ja sapņi nav patīkami, bērnam var būt bail iet gulēt un viņš “turēsies” līdz pēdējam, lai neiemigtu, kaut arī ir noguris, vai arī modīsies naktī raudot. Ja šādas situācijas ir biežas, var palīdzēt dažādas terapijas metodes.
“Jāatceras – katrs bērns ir individualitāte ar savu temperamentu, un to vecākiem jācenšas respektēt,” rekomendē “Gudro Sievu skolas” nodarbības “Raudāšana un veselīgs miegs mazulim no dzimšanas līdz pusotra gada vecumam” vadītāja Sandra Lase.
