Dvēseles daļas un pēcoperāciju stāsti 2
Platons uzskatīja, ka dvēselei ir trīs daļas, tās ievietojas galvā – prāts, krūtīs – drosme, vēderā – iekāres. Mūsdienu medicīna var cilvēkam aizstāt gandrīz visas ķermeņa daļas, izņēmums ir smadzenes, tās nevar nomainīt. Slimo sirdi var izoperēt un vietā ielikt veselu. Vai uz jauno mājvietu dodas arī dvēsele? Zinātniski apstiprināti gadījumi, kad pacientam pēc sirds pārstādīšanas sākas personības izmaiņas, kas līdzinās iepriekšējā īpašnieka iezīmēm.
Vai dvēsele mīt asinīs, kas nodod informāciju tālākām paaudzēm – bērni pārmanto senču asinsgrupu, vai plaušās, kuras zibenīgi reaģē uz emocionālām svārstībām? Ticējumos lasām: “Arī dzīvam cilvēkam guļot dvēsele spējusi atstāt miesu, iznākdama uz kādu laiciņu caur muti. Dvēsele tad pieņēmusi peles izskatu. Dvēsele parādījusies arī čūskas izskatā.”
Latviešu folklorā par dvēseles mājvietu biežāk runāts ekstremālās situācijās vai arī saistībā ar tām profesijām, kas var radīt risku fiziskajai dzīvībai. Karavīra dvēsele sēd zobentiņa galiņā, zvejnieka – jūras viļņu galotnē, bet emocionāli spriegākā laika jeb iemīlēšanās periodā meitas dvēsele mēdz atrasties puišu vidiņā un puišu dvēsele meitu pulciņā.
Dvēseles atrašanās ārpus ķermeņa operāciju laikā klīniskās nāves gadījumos ir pētīta. Tie visbiežāk ir pēcoperāciju stāsti, kad slimnieks “atceras”, kā no malas vērojis operācijas norisi, un pēc atmošanās no narkozes atstāsta pat ārstu sarunas, kuras, narkozē atrodoties, nevajadzētu dzirdēt. Pārliecinoša ir onkoloģisko klīniku pieredze – cilvēkam ir vēzis smagā formā, skaidrs, ka jāmirst, taču notiek šķietams brīnums – bezcerīgi slimais atveseļojas. Pacientu stāsti ir līdzīgi; dvēsele ir devusies uz citu pasauli, tur esot sapratusi, ka jāatgriežas un jādzīvo.
2004. gada cunami laikā Āzijā, kad bojā aizgāja 250 000 cilvēku, astronomi uz Saules novēroja spožus, ļoti spēcīgus uzliesmojumus. Zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka Saule varētu būt dvēseļu mājvieta. Ir nolemts izpētīt fiksētos Saules uzliesmojuma laikus saistībā ar lielajām katastrofām uz Zemes, kad bojā vienā mirklī aiziet simtiem tūkstošu ļaužu.
Akadēmiķe Natālija Behtereva, neirofizioloģe un ilggadēja Krievijas Cilvēku smadzeņu institūta vadošā pētniece, izteikusies striktāk: dvēsele mīt visā ķermenī un arī ārpus, to neierobežo vieliskie šķēršļi.
