Foto: SHUTTERSTOCK

Kādas izmaiņas nodokļos un pabalstos gaidāmas šogad? Skars ikvienu! 12

Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars 12
Lasīt citas ziņas

Pensionāriem šogad lielāks neapliekamais minimums, ģimenēm ar bērniem un aizbildņiem – pabalsti. Pašnodarbinātajiem saglabājas iepriekšējā sociālās apdrošināšanas kārtība.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem

No 1. janvāra palielinājies ģimenes valsts pabalsta apmērs. Vairs nebūs piemaksas pie šā pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu, un pabalsta apmērs ir konstants atkarībā no audzināmo bērnu skaita. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene tagad saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem 100, par trim bērniem 225, bet par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Palielinājies arī bērna vecums, līdz kuram ģimenes valsts pabalstu izmaksā neatkarīgi no mācīšanās fakta.

Pabalstu var saņemt līdz bērna 16 gadu vecumam (iepriekš – līdz 15 gadu vecumam) neatkarīgi no mācīšanās fakta un turpināt saņemt pēc 16 gadiem, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā. Vecums palielināts par gadu, ņemot vērā, ka daļa no jauniešiem pamatizglītību iegūst 16 gadu vecumā, nevis 15 gadu vecumā, īpaši gadījumos, kad skolas gaitas sāktas 7 gadu vecumā.

Savukārt Latvijas Goda ģimenes apliecību no 1. janvāra var saņemt un izmantot visas tās piedāvātās priekšrocības un atlaides arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.

No šā gada pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu vairs nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.

Līdz ar to palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts.

Tiesa, tā kā tiek paredzēts pārejas periods, jāņem vērā, ka VSAA aprēķinās pabalstu starpības par periodu no 2022. gada 1. janvāra un tās izmaksās līdz 31. martam. Tas nozīmē, ka martā pabalsta saņēmēji saņems pabalstu pilnā apmērā par martu un pabalstu apmēru starpību par janvāri un februāri.

Vēl adoptētājiem un aizbildņiem tagad pieejamas valsts apmaksātas ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sociālā darbinieka konsultācijas.

Pieaudzis pensionēšanās vecums un neapliekamais minimums pensionāriem

No šā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam pensionāriem neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī līdzšinējo 330 eiro vietā, bet no 1. jūlija tas būs 500 eiro mēnesī. Šāds neapliekamā minimuma apmērs ir saistošs personām, kurām piešķirta pensija vai tā pārrēķināta pēc 1996. gada 1. janvāra vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, vai pensija atbilstīgi ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums.

Pensionēšanās vecums šogad ir 64 gadi un 3 mēneši. Priekšlaikus pensionēties, proti, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas jeb šogad – 62 gadu un 3 mēnešu vecumā, varēs tie, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Pensionēšanās vecums šogad ir paaugstināts arī citām vecuma pensijām ar atvieglotiem nosacījumiem, ar kuriem var iepazīties Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļa vietnēs.

Reklāma
Reklāma

Pašnodarbinātajiem nosacījumi bez izmaiņām

Pašnodarbinātajiem no 2022. gada 1. janvāra saglabājas tāda pati sociālās apdrošināšanas kārtība, kāda bija noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Lai gan nosacījumos nekas nemainās, pēdējais pusgads daudziem pašnodarbinātajiem bijis pārejas posms, lai tos pamazām saprastu un pie tiem pierastu. Tāpēc atgādinājumam – tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo mēneša darba algu, proti, 500 eiro, reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no faktiskā ienākuma. Savukārt pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz 500 eiro slieksni, jāveic obligātās iemaksas vismaz no šiem 500 eiro vispārējā kārtībā (31,07% apmērā) un papildus no minimālās algas (500 eiro) un faktisko ienākumu starpības – 10% pensiju apdrošināšanai.

Ja pašnodarbinātajam obligātās iemaksas par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 minimālās mēneša darba algas (6000 eiro), pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.

Pašnodarbinātajiem aizvien svarīga ienākumu prognoze

Lai pašnodarbinātais arī turpmāk varētu veikt obligātās iemaksas no faktiskiem ienākumiem (ja paredz, ka ienākums ceturksnī nesasniegs 1500 eiro), viņam jāiesniedz VID apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem jeb tā sauktā ienākumu pro­gnoze. Par I ceturksni prognoze iesniedzama līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim, par III ceturksni līdz 17. jūlijam, par IV ceturksni līdz 17. okto­brim vai arī līdz 17. janvārim jāiesniedz ienākumu prognoze par visu kalendāro gadu.

Gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus bijis arī darba ņēmējs, tas būs jāizdara 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, bet, kļūstot par pašnodarbināto, – vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Tas nozīmē, ka pašnodarbinātais līdz 17. janvārim var iesniegt VID apliecinājumu par kalendārajā gadā vai I ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Ja tāds nebūs iesniegts, tiks aprēķinātas un būs jāveic minimālās obligātās iemaksas. Savukārt, ja apliecinājums par plānotajiem ienākumiem būs iesniegts, obligātās iemaksas būs jāveic no faktiskā ienākuma.

Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai intelektuālā īpašuma, 10% pensiju apdrošināšanai jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz 23. janvārim. Līdz šā gada 1. februārim pašnodarbinātie, kuri gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai intelektuālā īpašuma, var precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim.

Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu.

Darbnespējas apmaksa un obligāto iemaksu objekta griesti

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs no šā gada 1. janvāra ir palielināts līdz 78 100 eiro gadā (pērn bija 62 800 eiro). Jāpiebilst, ka obligātās iemaksas jāveic arī no ienākumiem, kas pārsniedz to objekta maksimālo apmēru, proti, arī no summas, kas lielāka par 78 100 eiro, taču iemaksas, kas veiktas virs obligāto iemaksu griestiem, tiek novirzītas solidaritātes nodoklim.

Darba devējiem būtiski, ka no šā gada 1. aprīļa vispārējā gadījumā strādājošo darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksās valsts (patlaban no 11. dienas). Tātad darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem darbinieka slimības naudu par laiku, ne ilgāku par 9 kalendāra dienām (patlaban par 10 kalendāra dienām).

KONSULTĒJUSI LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.